10.3 °C
Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sestdien ieradušies Kijivā uz sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, solot palielināt spiedienu uz Krieviju piekrist pamieram.
Makrons, Stārmers un Mercs kopā ieradās ar vilcienu no Polijas. Vēlāk viņiem Kijivā pievienosies arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Tā ir pirmā reize, kad šo četru valstu līderi kopīgi apmeklē Ukrainu.
Vairāk nekā trīs gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma šis simboliskais Eiropas vienotības demonstrējums notiks dienu pēc tam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins sarīkoja parādi Maskavā, atzīmējot 80 gadus kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā.
ASV prezidents Donalds Tramps ir ierosinājis 30 dienu bezierunu pamieru kā soli uz kara izbeigšanu Ukrainā, bet Putins šo ierosinājumu noraida.
"Līdztekus ASV mēs aicinām Krieviju piekrist pilnīgam 30 dienu bezierunu pamieram, lai radītu telpu sarunām par taisnīgu un ilgstošu mieru," paziņoja minēto četru valstu līderi pirms savas vizītes.
Mercam, kurš tikai šonedēļ stājās amatā, šī būs pirmā vizīte Ukrainā kā kancleram. Makrons pēdējoreiz bija Kijivā 2022. gada jūnijā, kad viņš to apmeklēja kopā ar toreizējiem Itālijas un Vācijas līderiem.
Četru valstu līderi sestdienas rītā tiksies ar Zelenski, bet pēc tam rīkos virtuālu tikšanos, lai informētu citu Eiropas valstu līderus par pasākumiem Eiropas spēku izveidošanai, kas varētu sniegt Ukrainai drošību pēc kara.
Šādi spēki "palīdzētu atjaunot Ukrainas bruņotos spēkus pēc jebkādas miera vienošanās un stiprināt pārliecību par jebkādu mieru nākotnē," teikts viņu paziņojumā.
"Labas gribas koalīcijā", ko vada Lielbritānija un Francija, ir aptuveni 30 valstu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 964 580
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 964 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1310 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 10 790 tankus, 22 440 bruņutransportierus, 27 637 lielgabalus un mīnmetējus, 1380 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1158 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 335 helikopterus, 35 482 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 47 830 automobiļus un autocisternas, kā arī 3875 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
