Aizvadīta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 35. gadadiena. Dažā avīzē starp rindām varam lasīt aplamības: "…tādējādi atjaunojot 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas valstisko neatkarību." Taisnības labad – "de facto" tā tika atjaunota 1991. gada 21. augustā. 

Te nu vietā citēt angļu rakstnieka Semjuela Batlera ironiju: "Dieva spēkos nav padarīt nebijušu bijušo, bet vēsturnieki to spēj." Uzskatāms piemērs – Brīvības cīņas. Tagad vēsturniekiem labpatīk rakstīt – Neatkarības karš. Kā redzams, žurnālisti iet līdzīgu ceļu, vēlamo uzdodot par esošo. Secinājums ir viens – lietas jāsauc īstajos vārdos.

Taču ar šo nebeigšu. Cilvēka sirdis glabā mūsu tautas būtiskos pagriezienus, kas sagatavoja un īstenoja lielās pārvērtības. Nezinu iemeslu, kālab gadu no gada netiek pieminēta 1990. gada 21. aprīļa 8086 vietējo padomju deputātu sapulce Daugavas stadionā, kura uzdeva Augstākajai Padomei atjaunot neatkarību un ieviest tautvaldības principus. Šo notikumu jau piekto gadu pēc kārtas piemin un analizē notikumu veterānu kopa "Pašvaldība 90", kuru vada kādreizējais Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs, LTF priekšsēdētāja vietnieks Ivars Redisons. Sapulcei pajumti dod Pašvaldību savienība, kura savulaik tapa pēc vietējo padomju deputātu ierosinājuma.