Vācijā notiek diskusijas par deficīta ierobežošanas noteikumiem

Vācijas valdība pirmdien vienojusies par šā gada papildbudžetu, kas bija jādara pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa novembra vidū nolēma, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai piešķirtos, bet neizmantotos 60 miljardus eiro nedrīkst izlietot, lai finansētu valdības klimata pārmaiņu programmu.

Sociāldemokrātu kanclera Olafa Šolca valdība pirmdien pieņemtā papildbudžeta ietvaros plāno aizņemties 45 miljardu eiro, lai segtu summu, kas jau iztērēta dažādos atbalsta pasākumos. Valdība plāno arī samazināt izdevumus par 15 miljardiem eiro. Par papildbudžetu vēl jābalso Vācijas parlamentam.

Tiesas spriedums izraisa haosu

Sociāldemokrātu (SPD), zaļo un Brīvo demokrātu (FDP) koalīcijas budžeta plānus izjauca Vācijas Konstitucionālās tiesas 15. novembra spriedums, ar kuru nolemts, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai piešķirtās naudas novirzīšana klimata pārmaiņu mazināšanai neatbilst konstitūcijai. Pēc šā sprieduma Bundestāgs atlika nākamā gada budžeta pieņemšanu, bet Finanšu ministrija iesaldēja tēriņus vairākās pozīcijās. Vācijas valdība bija izveidojusi atsevišķu Klimata un transformācijas fondu, kuram novirzīja 60 miljardus eiro, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un modernizētu Vācijas ekonomiku.

Tiesas lēmums saistāms ar Vācijas konstitūcijā 2009. gadā iekļauto punktu, kas ierobežo strukturālo budžeta deficītu līdz 0,35% no valsts iekšzemes kopprodukta. 

Šie noteikumi, ko dēvē par parāda bremzēm, ievērojami ierobežo Vācijas iespējas aizņemties.

 Vācijas valdība tikmēr ir centusies šos ierobežojumus apiet, izveidojot atsevišķus fondus, kas nav iekļauti budžetā. Šo ierobežojumu darbību turklāt var apturēt, ja tiek izsludināta ārkārtējā situācija, kas tika darīts no 2020. līdz 2022. gadam, vispirms palīdzot ekonomikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet pēc tam reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un inflācijas straujo kāpumu. Šogad budžeta noteikumu darbība tika atjaunota, tomēr, lai varētu aizņemties papildu naudu, valdība tagad nolēmusi ar atpakaļejošu datumu ārkārtējo stāvokli attiecināt arī uz 2023. gadu.

Pēc tiesas sprieduma pastāv bažas arī par citu atsevišķu fondu atbilstību konstitūcijai, tostarp tiek pieminēts Ekonomiskās stabilizācijas fonds, kas lielā mērā domāts enerģijas cenu subsīdijām. Tikmēr lielākā drošībā ir Vācijas bruņotajiem spēkiem izveidotais fonds 100 miljardu eiro apmērā, vēsta raidorganizācija "Deutsche Welle".

Koalīcijā nav vienprātības

Konstitucionālās tiesas lēmums raisījis diskusijas par deficīta noteikumu iespējamu reformu vai pat atcelšanu. Lai arī šo noteikumu mērķis ir stiprināt valdības fiskālo atbildību, tie ietekmē Vācijas iespējas aizņemties un veikt investīcijas. 

Investori bažījas par šo noteikumu ietekmi uz Vācijas konkurētspēju. 

SPD jau rosinājusi "parāda bremzes" atcelt arī 2024. gadā, pret ko iebilst fiskāli konservatīvā FDP. Vienošanās rašanu apgrūtina koalīcijas partiju atšķirīgās ekonomiskās programmas. SPD un zaļie atbalsta kreisāku politiku, bet FDP līderis un finanšu ministrs Kristiāns Lindners iebildis pret nodokļu celšanu un aicinājis reformēt Vācijas labklājības valsti. Savukārt zaļos pārstāvošais ekonomikas ministrs Roberts Hābeks salīdzinājis "parāda bremzes" ar iekāpšanu boksa ringā ar "labprātīgi sasietām rokām". Lai grozītu konstitūciju un izņemtu no tās deficīta noteikumus, nepieciešams parlamenta divu trešdaļu atbalsts. Opozīcijā esošie konservatīvie jau noraidījuši šādus rosinājumus.