Saeimas komisija pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma rosina noteikt, ka Vietējo pašvaldību referendumu likums stājas spēkā pēc jauno domju sanākšanas 2025. gada augustā.

Reklāma

Vietējo pašvaldību referenduma likumu gatavoja desmit gadus, līdz beidzot 2022. gada pavasarī Saeima to pieņēma, dodot iespēju sagatavoties likuma ieviešanai līdz 2024. gada 1. janvārim. Tagad atklājies, ka tas nebūs iespējams, jo tam nav gatava ne Centrālā vēlēšanu komisija, ne Iekšlietu ministrija, kurai jānodrošina referendumu organizēšanai nepieciešamais elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) arī nav paredzēts finansējums pašvaldību referendumiem. Turklāt nākotnē visas ar vēlēšanām saistītas informācijas tehnoloģiju sistēmas pārņems Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2. lasījumā skatīja Vēlētāju reģistra likumu, kurā iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("AS") rosināja pārcelt Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās termiņu uz 2025. gada 1. janvāri. Taču komisijas sēdē ministrijas pārstāvji lūdza to pagarināt vēl ilgāk – līdz 2026. gada 1. janvārim. PMLP priekšnieces vietnieks Uldis Apsītis sēdē to pamatoja ar vairākiem iemesliem – vispirms jau ar nepietiekamo finansējumu. Tagad vēlētāju reģistrs nedarbojas pastāvīgi, bet to "iedarbina" tikai trīs mēnešus pirms vēlēšanām.

Ja spēkā ir pašvaldību referendumu likums, tad ir nepieciešams pastāvīgs vēlētāju reģistrs, kā arī apmācīti darbinieki. Vēlēšanu sistēmām ir jāatbilst arī visām drošības prasībām. 

Iekšlietu ministrijas iepriekš iesniegtajā vēstulē komisijai bija minēts, ka informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert" ir aicinājusi visas vēlēšanu sistēmas sagatavot ne vēlāk kā pusgadu pirms vēlēšanām, lai varētu veikt nepieciešamos drošības testus.

PMLP tehniski pašlaik neesot iespējams vienlaikus nodrošināt vēlēšanas un vēl referendumu, ja kādā pašvaldībā tas notiktu. Deputāti sēdē vairākkārt uzsvēra, ka tagad galvenais ir, lai izdotos sekmīgi noorganizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gada jūnija sākumā. Te jāatgādina, ka partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers grib savākt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus tik īsā laikā, lai tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu varētu notikt reizē ar EP vēlēšanām. Tam gan grūti noticēt, bet teorētiski arī ar tādu iespēju būtu jārēķinās, kurai, iespējams, arī atbildīgās valsts institūcijas vēl nebūtu gatavas. Savukārt Viktorija Baire ("JV") sēdē teica, ka Saeima var lemt par kādas pašvaldības domes atlaišanu, un tad arī ir jārīko jaunas pašvaldības vēlēšanas, kā tas notika pēc Rīgas domes atlaišanas.

Domes atlaišanu var rosināt arī iedzīvotāji referendumā. 

Tāpat vēlētāji var rosināt referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī par domes lēmumu, ar kuru tā plāno jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta – būvniecību.

"Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka atgādināja, ka vietējo referendumu likumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("AS") bija ieteicis izmantot Ogres iedzīvotājiem, kas nav apmierināti ar savu domi. Ministrs iepriekš teica, ka neredz pamata atstādināt domes priekšsēdētāju, bet "drīzumā būs pieejami pašvaldību referendumi, kas varētu būt rīks, kā šāda veida konfliktus risināt". I. Kažoka uzskata: "Referendums galīgi nav nesvarīga lieta. Tā ir liela nolaidība, ka par to vispār nav domāts. Es te neredzu nepārvaramas problēmas."

Līdzīgos uzskatos bija arī V. Baire, Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS), pēc kuras domām, kādas vienas pašvaldības vēlētāju sarakstus varētu arī izdrukāt un izmantot papīra formātā. Taču vairāki deputāti, piemēram, Ingmārs Līdaka ("AS") aizstāvēja jauno Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu, jo "šie cilvēki tikai tagad sākuši saprast, kas no viņiem tiek prasīts". Edmunds Jurēvics ("JV") piedāvāja kompromisu, ka pašvaldību referendumu likums varētu stāties spēkā uzreiz pēc jauno pašvaldību domju sanākšanas 2025. gada 1. augustā, kam komisija piekrita, vienlaikus uzdodot CVK sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un VARAM sagatavot šīs problēmas risinājumu līdz 10. septembrim, jo likumu galīgajā lasījumā Saeima varētu pieņemt tikai rudenī. Plānots 2. lasījumā to skatīt nākamajā nedēļā.