Aktuālā kino izlase. Iesaka kino kritiķe Zane Dzene

"Karavadžo ēna" ("L’ombra di Caravaggio", Francija, Itālija, 2022, režisors Mikēle Plačido) – kinoteātros.

Kaut šajos platuma grādos, runājot par Mikēli Plačido, pietiek pieminēt seriālu "Astoņkājis" (1984–2001), lai par viņu viss šķietami būtu skaidrs, tādējādi tiek krietni reducēta viņa ilgā karjera gan teātrī, gan kino un televīzijā, turklāt gan kā aktierim, gan arī režisoram. Vēsturiskā drāma "Karavadžo ēna" ir viņa jaunākais sniegums, un tajā M. Plačido gan atveido kardinālu Frančesko Mariju del Monti, gan arī strādājis kā režisors, lai uz lielā ekrāna iedzīvinātu bagātīgu atsauču piepildītu stāstu par mākslinieku, viņa darbiem un neuzvaramo cīņu ar katoļu baznīcu.

Ir 1610. gads, un Karavadžo (lomā Rikardo Skamarčo) pelnīti tiek uzskatīts par īpaši talantīgu mākslinieku. Taču 

katoļu baznīca ir citās domās – tas, kā Karavadžo glezno reliģiskās ainas, nav savienojams ar tās iesīkstējušajām dogmām, kaut arī paši svētie tēvi savos apartamentos vientulībā tīksminās par mākslinieka otas triepienu radīto realitāti. 

Kad pāvesta Paula V ausīs nonāk baumas, ka savu darbu realizēšanā Karavadžo izmanto pērkamas sievietes, zagļus un bezpajumtniekus, Vatikāna slepenajam dienestam viņš pavēl noskaidrot, vai tā ir patiesība, un drīz vien inkvizitors Ēna (lomā Luī Garels) kripatiņu pa kripatiņai pēc sev pieejamās un bieži vardarbīgi iegūtās informācijas veido Karavadžo portretu, kurā traģiskus, taču cilvēcīgus vaibstus ieskicē arī Izabellas Ipēras atveidotā aristokrāte Konstanca Sforca Kolonna.

Karavadžo dzīvesstāstu savulaik uz lielā ekrāna izzīmēja Dereks Džārmens (1986, galvenajā lomā Naidžels Terijs, filmā piedalās arī debitante Tilda Svintone un Šons Bīns), par savu darbu Berlīnes kinofestivālā izpelnoties "Sudraba lāci". Mikēle Plačido savas filmas vizualizācijā izmantojis paša milzīgo interesi par mākslas vēsturi, jo īpašu uzmanību pievēršot detaļām un gaismas avotiem, kas Karavadžo darbus uz mūžiem ierakstījis pasaules kultūrmantojumā. Piecās kategorijās filma bija nominēta Itālijas "Oskaram" – "David di Donatello Award" –, no kurām par labāko tika atzīta divās.

"Žanna Dibarī. Karaļa favorīte" ("Jeanne Du Barry", Francija, Beļģija, Lielbritānija, 2023, režisore Maivena) – kinoteātros.

Pēc filmas "Žanna Dibarī. Karaļa favorīte" seansa Kannu kinofestivālā ovācijas turpinājās septiņas minūtes, un galvenās vīriešu lomas atveidotājs Džonijs Deps, par kuru pēdējos gados nerunāja kino kontekstā, varēja saujām sasmelties savu pielūdzēju mīlestību, kaut arī viņa atveidotais karalis aplausus pelnījis vien par silikona masku filmas finālā. Franču aktrise un režisore Maivena, kura uz vēsturisko patiesību pievērusi acis un dāsni izrotātajā Versaļas pilī 47 gadu vecumā nospēlējusi Žannu Dibarī, kurai, iepazīstoties ar Francijas valdnieku, bija vien 25, jau atzinusi, ka šoreiz divas lomas kinolaukumā viņai bijušas par grūtu. Varbūt tāpēc kostīmdrāma "Žanna Dibarī. Karaļa favorīte" sirgst ar dekoratīvismu un apzinātu atsvešinātību, vienlaikus norādot uz karaļnama stīvo etiķeti un reglamentu, kas pakļāva kā sulaiņu, tā visaugstdzimušāko ikdienas gaitas, bet no galma intrigām nepasargāja pat lutekļus. Lomā izcils ir Benjamins Laverņjē, filmā piedalās arī vecmeistars Pjērs Rišārs, Melvils Popū un Paskāls Gregorijs.