"Bieži negadās, kad zinātnisks raksts uzreiz pēc tā publicēšanas profesionālā žurnālā nonāk "BBC News". Šoreiz ar rakstu, kura tapšanā ir aktīvi piedalījušies arī pētnieki no Latvijas Universitātes Lāzeru centra, tā ir noticis. Prieks būt daļai no šā pētījuma," tā februāra nogalē sociālajos tīklos ierakstīja fizikas profesors, bijušais Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

Kādā tik nozīmīgā pētījumā viņš piedalījies? Kāpēc par to interesējās ne tikai "BBC", bet arī citas lielākās pasaules ziņu aģentūras?

Visums deva priekšroku matērijai

LU profesors M. Auziņš stāsta, ka svarīgais eksperiments, kas nonācis ne tikai profesionālu dabaszinātnieku redzeslokā, saistīts ar Eiropas Kodolpētījumu organizācijā "CERN" veiktu eksperimentu "AEgIS" (Antiūdeņraža eksperiments – gravitācija, interferometrija, spektroskopija).

Eksperimenta rezultāti nākotnē, cerams, ļaus labāk saprast, kā tieši radusies šī pasaule un kāpēc tā sastāv no matērijas, nevis antimatērijas.

Eksperimenta laikā pētniekiem, kas darbojas "CERN" struktūrā "Antimatērijas fabrika", ar lāzera palīdzību pirmo reizi zinātnes vēsturē izdevies atdzesēt pozitroniju.

"Kad saskaņā ar Lielā sprādziena teoriju radās Visums, vajadzēja rasties vienlīdz daudz vielai un antivielai, tātad matērijai un antimatērijai," skaidro M. Auziņš. "Taču matērija saglabājās, bet antimatērija, saskaroties ar matēriju, pastāv ļoti īsu brīdi. Tātad kopā matērija un antimatērija sadzīvot nevar. Visums ir veidots no matērijas, un tikai dažās situācijās mēs drusciņ atrodam antimatēriju. Kāpēc Visums ir devis priekšroku matērijai? Ar ko tā atšķiras no antimatērijas? To cenšas izzināt pētnieki, kas pēta antimatēriju un darbojas "AEgIS" eksperimentā."