Līdz šim daļa Ukrainas kara bēgļu bērnu turpinājuši mācīties tikai attālināti Ukrainas skolās.
Taču no nākamā mācību gada visiem skolas vecuma ukraiņu bērniem būs obligāti jāapmeklē arī skolas Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau sagatavojusi attiecīgus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, tie nodoti sabiedriskajai apspriešanai, bet drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Kā norāda ministrija, līdz šim liberālā pieeja Latvijā bijusi spēkā, lai respektētu Ukrainu un to, ka daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību. Tagad gan secināts, ka šāda pieeja nesniedz informāciju par to, vai visi bērni, kuri nav Latvijas skolās, iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.
Prioritāte – latviešu valodas apguve
Tagad IZM plāno piedāvāt trīs veidus, kā bērni no Ukrainas varēs iekļauties skolās. Visi tie paredz, ka pirmkārt bērnam būs jāapgūst latviešu valoda grupā vai individuāli. Būs gan jāapgūst arī citi mācību priekšmeti, tomēr faktiski tiks veidota individuāla izglītības programma. Ar laiku gan skolēnam būtu jāiekļaujas parastajā izglītības programmā.
Izvēloties, kāda izglītības programma skolēnam ir atbilstošāka, tiks ņemts vērā ne tikai viņa latviešu valodas zināšanu līmenis, bet arī viņa psihoemocionālais stāvoklis.
"Noteikti gribam izbēgt no tām kļūdām, ko pieļāvušas arī citas valstis, ka bērns, kas tikko ieradies valstī, tiek ielaists izglītības sistēmā, klasē, kas atbilst viņa vecumam, kaut stundā aktīvi piedalīties valodas zināšanu trūkuma dēļ nevar," teic IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.
Tiesa, arī Latvijā, kaut bēgļu bērniem tika piedāvātas papildu nodarbības latviešu valodā, tomēr viņi uzreiz tika ielikti klasēs un piedalījās stundās, kas notika viņiem nesaprotamā valodā. Zināms, ka arī divos mācību gados ne visi skolēni no Ukrainas labi apguvuši latviešu valodu. Vai tagad izstrādātie jaunie modeļi bēgļu iekļaušanai skolās nozīmē, ka līdzšinējā pieeja nebija pareiza? K. Niedre-Lathere spriež, ka tad, kad sākās karš un ieradās bēgļi, tika darīts labākais, ko tobrīd varēja paveikt. Tobrīd neesot bijušas kapacitātes katram veidot individuālu plānu.
IZM seko līdzi izglītības kvalitātei un tam, kā, mācoties latviski, sokas ne tikai Ukrainas bēgļiem, bet arī citiem mazākumtautību pārstāvjiem. Tiek veiktas gan skolu aptaujas, gan arī lūgta informācija pašvaldību izglītības pārvaldēm.
IZM pārstāve uzskata: tas, ka skolēniem no Ukrainas izdodas nokārtot centralizētos eksāmenus Latvijā, liecina, ka ukraiņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās tomēr lielākoties ir veiksmīga.
Taču jaunā dažādā pieeja to varētu vēl uzlabot.
Runājot par to, cik veiksmīgi līdz šim apgūta latviešu valoda, K. Niedre-Lathere saka: "Tas atkarīgs gan no ģimenes attieksmes pret valsti, kas devusi patvērumu, gan no paša skolēna motivācijas un ieinteresētības, gan arī konkrētās skolas iesaistes un iespējas atbalstīt savus skolēnus, kā arī pedagogu atsaucības."
Jāpiebilst, ka jau no šī mācību gada Latvija ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas. Tajā tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu pirms regulāro mācību uzsākšanas. Taču, kā atzīst IZM pārstāve, šis pakalpojums nav pieprasīts. Iespējams, tāpēc, ka izlīdzinošā gada dēļ skolā nāksies mācīties ilgāk nekā citiem.