15.7 °C
Vakardien pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes biroja Rīgā notika inteliģences pieteiktā protesta akcija pret Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debatēm sabiedriskajos medijos krievu valodā, tomēr klātesošo kopskaits nebija ievērojams.
Ne salīdzināt ar Jāņa Bordāna kādreiz rīkotajiem antikorupcijas saietiem pie Rīgas pils, ar kādreizējo milzu pūļa klātbūtni "lietussargu revolūcijā" Doma laukumā, kur nu vēl ar Latvijas Tautas frontes daudzgalvainiem tūkstošu mītiņiem un masu gājieniem.
Pirmā trauksmi par pretvalstisku rīcību – debatēm sabiedriskajā televīzijā ne valsts valodā – cēla dzejniece un tautas tribūne Māra Zālīte, kurai atklātā vēstulē ar aicinājumu to nepieļaut pievienojās zinātnes izcilības, augstskolu rektori un universitāšu mācībspēki, kultūras, mākslas un sabiedrisko darbinieku elite.
Par diskusiju rīkošanu krieviski neatbilstību Konstitūcijai runāja tiesību zinību korifeji, Eiropas līmeņa juridiskās autoritātes Ineta Ziemele un bijušais valsts galva Egils Levits.
Tas lika sarosīties SEPLP trio pārstāvjiem, no kuriem Jānis Eglītis (eksžurnālists no TV3) tika pārliecināts, ka "riski pastāv", bet kā viņš, tā abi padomes kolēģi Jānis Siksnis un Sanita Upleja-Jegermane bezspēkā lauzīja rokas, ka iebilst šādi izlemtai lietai nozīmē iejaukties Zaķusalas redakcionālajā neatkarībā un tādējādi graut ceturto varu. Savukārt Latvijas TV priekšniecība kā sadegusi pastāvēja uz savu pienākumu un uzdevumu iespējami plašai auditorijai sniegt "uzticamu un daudzveidīgu informāciju" viņiem saprotamā mēlē un spārdījās pret politisko spiedienu, ko uz televīzijas pārstāvjiem izdarot nacionāli noskaņoti politiķi. Zaķusaliešiem bija vesels krāvums argumentu, kāpēc vajag iedalīt raidlaiku debatēm krieviski un ka nedrīkst pārtraukt apraidi šai svešvalodā. Ar lielu pārliecības spēku LTV vadība minēja – 2022. gadā pirms Saeimas vēlēšanām bija debates krievu valodā, toreiz neieradās tikai Jaunā konservatīvā partija, pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nedrīkst ignorēt vietējos krievus, debates nav uzskatāmas par aģitāciju un tā tālāk.
Vakar sapulcējušies nacionālās pretošanās dalībnieki atbildēja, ka krievu valoda ir agresorvalsts naida un kara kurinātāju valoda, latviešiem daudzu gadu garumā – okupantu valoda, kas simbolizē krievu pasauli un Kremļa ideoloģiju.
Tai nav paredzēta oficiālas valodas vieta un loma Satversmē, ierosinājums krievu valodu atzīt par otro valsts valodu ar lielu vairākumu noraidīts tālajā 2012. gadā.
Turpretī likums par valsts valodu pieņemts LPSR Augstākajā Padomē Anatolija Gorbunova vadībā pirms 35 gadiem, piešķirot ekskluzīvas tiesības pamatnācijas valodai. Tie, kas grib uzturēt diskusijas LTV debatēs "mazākumtautības" krievu mēlē, ir apmaldījušies laikā vai, kā teikts protesta plakātā – "vienā priedē", domājot Latvijas televīzijas valdes locekli Ivaru Priedi.
Diemžēl pasākumā bija ne tikai pamaz apmeklētāju. Neveiksmes vajāja neformālo organizētāju Zālītes kundzi, kura kājas traumas dēļ bija spiesta palikt mājās. Starp protestētājiem bija redzami Janīna Kursīte, rakstnieki Arno Jundze, Jānis Lejiņš, komponists Zigmars Liepiņš, cilvēktiesību aktīvists, bijušais politieslodzītais Jānis Rožkalns, barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, zinātnieces Maija Kūle, Ina Druviete, raibs pulks bijušo un esošo valsts darbinieku – Rihards Kols, Dagmāra Le Galla-Beitnere, Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, Imants Parādnieks, Sarmīte Ēlerte, Ģirts Lapiņš, Jānis Vitenbergs, Tālis Linkaits, Jānis Dombrava, Māris Mičerevskis, Andris Kulbergs. Bet akciju ar klātbūtni nepagodināja nedz atklāto vēstuli parakstījušais bijušais prezidents Valdis Zatlers, nedz valsts valodas aizstāvis eksprezidents Egils Levits.
Pie mītiņa dalībniekiem no saviem augstumiem nenokāpa it neviens SEPLP loceklis.
Atklātās vēstules autorus ieaicināja padomes priekšsēdētājs J. Siksnis un ombudsmene Anda Rožukalne. Pa tukšo – par sarunu secināja Kursītes kundze. Zigmars Liepiņš piebilda – ko maļat vienu un to pašu par redakcionālo neatkarību, pasakiet – ko darīsiet? Arī "Latvijas Avīzes" lasītājiem interesanti uzzināt, cik ilgi LTV turpinās pārkāpt Satversmi, rēķinoties ar krievu izcelsmes latviski nerunājošiem Latvijas pilsoņiem (!), pārraidot viņiem debates svešvalodā? Kad beigsies krieviskā ietekme sabiedriskās TV kanālos, ja saskaņā ar drošības koncepciju nolikto beigu termiņu 2026. gadā nepietiek? Vai skatītājiem jāapbruņojas ar pacietību, kamēr beigsies karš Ukrainā? Tikmēr akcijā līdzpaņemtās, iesākumā klusu sistās bungas rībināja aizvien skaļāk. Mēs varam atgriezties! Nākamreiz būsim skaitā jau desmit tūkstoši!
Šodien iniciatīvas grupa dodas uz pārrunām pie LTV vadītāja Priedes.
