Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas sabiedrībā asu reakciju izraisījis sabiedriskā medija lēmums organizēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu debates arī krievu valodā.

Pēdējās nedēļās šis jautājums ir viens no karstajiem tematiem diskusijās Latvijas sociālajos medijos un citviet. Šajā saistībā tiek minēti dažādi argumenti, piesaukti arī citu valstu piemēri, tostarp izskanējis arī Somijas vārds. Rakstā skaidrojam, kāda īsti ir Somijas pieeja šajā jautājumā.

"Latvijā darīt to, ko dara citu valstu sabiedriskie mediji, nozīmē kolaboracionismu, valsts apdraudējumu, rusofiliju un citus nāves grēkus," 14. maijā platformā "X" rakstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, daloties ar pagājušā gada Somijas kolēģu ziņu par viņu veidoto saturu vairākās mazākumtautību valodās.

Vēlāk atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, Brauna atzīst, ka Latvijas un Somijas situācija nav salīdzināma. "Taču tas, kas vieno daudzus Eiropas sabiedriskos medijus – tie veido saturu mazākumtautību vai lielāko ieceļotāju grupu valodās, lai labāk tās sasniegtu un nodotu būtisku informāciju, tādējādi novēršot drošības riskus visai sabiedrībai," viņa piebilst.

"Mēs esam veidojuši vēlēšanu saturu daudzām valodu minoritātēm visās mūsu platformās: tīmeklī, radio un televīzijā," "Latvijas Avīzei" apstiprina Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" Ziņu un aktuālo notikumu nodaļas izpildproducents Petri Kejonens. 

"Ar šo saturu cenšamies uzlabot valodu minoritāšu izpratni par Somijas sabiedrību. 

Cerams, ka viņi labāk iepazīs Somiju kā savu mītnes zemi un iesaistīsies tās demokrātiskajos lēmumu pieņemšanas procesos."

"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas"

Somijas sabiedriskā raidorganizācija pirms 2023. gada parlamenta vēlēšanām pirmo reizi vēlēšanu atspoguļojuma vēsturē veidoja debašu raidījumus ne tikai somu un zviedru, bet arī četrās mazākumtautību valodās – arābu, angļu, somāliešu un krievu.

Taču tas nenozīmē, ka Somijas politiķiem bija jāsacenšas par vēlētāju balsīm diskusijās, piemēram, somāliešu vai arī kādā citā mazākumtautības valodā ar vai bez tulka starpniecības.

Kā diskusiju dalībnieki tajos piedalās mazākumtautību kopienu pārstāvji, lai apspriestu savu piederību un iekļaušanos Somijas sabiedrībā, tai skaitā līdzdalību valsts politiskajos procesos.

Tās nav partiju kandidātu debates vienas nacionālās minoritātes valodā, kā to iecerējis Latvijas sabiedriskais medijs. 

"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas, jo kandidāti nerunā krieviski,"

"Latvijas Avīzei" uzsver somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki, kurš 2001. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. "Uzdrošinos apgalvot, ka vēlēšanu debates krievu valodā Latvijā būtu vērtējamas kā diskriminējošas tādā izpratnē, ka daži kandidāti krieviski runā slikti vai nerunā nemaz. Krievu valoda nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, tāpēc viņiem nav vajadzības to zināt," viņš piebilst.

"Lūgums ņemt vērā, ka Latvijas Radio neveido priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Priekšvēlēšanu debates, cik zināms no publiskajiem paziņojumiem, plāno "RUS.LSM", kas ir Latvijas Televīzijas (LTV) struktūrvienība. Līdz ar to jautājumus par šī formāta izvēli jāuzdod LTV," vienlaikus uzsver Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna. Viņa informē, ka Latvijas Radio programma LR4 pirms EP vēlēšanām veido interviju ciklu ar kandidātu sarakstu pārstāvjiem. 

"Intervijas pārraida ierakstā (ne tiešraidē), jebkurš kandidāts interviju var sniegt latviešu valodā, un tās tiek pārtulkotas krievu valodā. 

Visu kandidējošo partiju pārstāvji intervijas jau ir snieguši, neviena partija no tām nav atteikusies," piebilst Latvijas Radio galvenā redaktore.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede 16. maija "Panorāmā" pauda pārliecību, ka EP vēlēšanu kandidātu debatēm krievu valodā ir jānotiek: "Esošie lēmumi mums paliek spēkā. Mēs neuzskatām, ka pārkāpjam likumu. Mēs uzskatām, ka pildām savu sabiedriskā pasūtījuma un sabiedriskā medija misiju. Mēs darām to pēc labākās sirdsapziņas."

"Neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju," paziņojumā par Latvijas politiķu priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā pauž arī LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš sociālajos tīklos norāda, ka Somijā politiķi televīzijā nediskutē krievu valodā.

Foto: Ekrānuzņēmums no "X" sociālā tīkla

Dzīvo pēc Maskavas laika

Somijas sabiedriskā medija "Yle" veidotos vēlēšanu raidījumus mazākumtautību auditorijai iespējams noskatīties raidorganizācijas programmu arhīvā. Piemēram, vienā no diskusijām, kura pulcēja krieviski runājošos Somijas iedzīvotājus, uzņēmējs Sergejs Kapanens, raksturojot Somijas krievvalodīgo sabiedrību, iedala to divās lielās grupās: vieni, kas ir "somiskojušies" – bērni, kuri dzimuši Somijā, runā somu valodā un seko valsts norisēm un procesiem; otri, kas šeit ieradušies jau zināmā vecumā, kāds varbūt saprot somu valodu, kāds nerunā pietiekami labi – viņi neseko Somijas politikai, tā viņus neinteresē.

"Daudzi krievvalodīgie, ar kuriem esmu runājis, pat neko dzirdējuši nav par šeit notiekošajām vēlēšanām. Proti, vairākums krievu, kuri šeit dzīvo, pat neskatās Somijas ziņas krievu valodā. 

Viņi seko Krievijas politikai. Tā ir problēma, viņi dzīvo savā slēgtā lokā, viņi nepietiekami adaptējas Somijas sistēmai, proti, viņi šeit neintegrējas," TV diskusijā atzīst Sergejs.

Cita diskusijas dalībniece Austrumsomijas Universitātes Karēlijas pētniecības institūta profesore Olga Davidova-Megeta piebilst, ka krievvalodīgajiem Somijā piemītot transnacionāls dzīvesveids: "Proti, viņi turpina daļēji dzīvot saskaņā ar Krievijas darbakārtību vai ar tās valsts darbakārtību, kurā viņi dzimuši. Var sacīt, ka viņi bieži vien vairāk ir iesaistīti šo valstu politiskajās diskusijās vai procesos nekā tajā, kas notiek Somijā."

Raidījumā tiek arī pausts viedoklis, ka ar "Yle" veidotajām ziņu pārraidēm krievu valodā nav gana, esot nepieciešams "plašāks naratīvs", arī analītika un emocionāli stāsti krievu valodā. Tādā veidā "cilvēki varētu identificēt sevi ar to mediju vidi, ko Somija realizē krievu valodā, un attiecīgi arī ar somu diskursu." Tas, ka šādu saturu varētu smelties somu valodā, diskusijā neizskan.

"Somijas krievvalodīgo kopiena izdod savu žurnālu, agrāk viņiem bija radiostacija," stāsta Juka Rislaki. 

""Yle" raida "Novosti" krievu valodā, arī informāciju par vēlēšanām, ļoti reti var būt ekspertu diskusijas, bet ne debates."

"Krievu valodu Somijā var dzirdēt televīzijā, piemēram, krievu filmās un dažās ziņu intervijās, jo Somijā nekad tās nedublējam, bet tulkojumu titrējam. Tas, manuprāt, ir pareizi, un arī latviešiem to vajadzētu darīt," iesaka Latvijā dzīvojošais somu publicists.

"Do svidaņija!"

Somijas krievvalodīgo minoritāte daļēji ir vēsturiskās "baltās" krievu emigrācijas pēcteči, bet lielākā daļa krievvalodīgo uz Somiju pārcēlās drīz pēc PSRS sabrukuma, – kopējo ainu raksturo Rislaki. "Pašlaik valstī dzīvo vairāk nekā 77 000 cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu – tas ir aptuveni 1,6% iedzīvotāju. Aptuveni 30 000 no viņiem ir Krievijas pilsoņi, dažiem ir dubultā pilsonība. Citi ir ieguvuši Somijas pilsonību vai ir Igaunijas krievi."

Latvijā dzīvojošais somu žurnālists atgādina, ka Somijā oficiālās valodas ir somu, zviedru un sāmu. Krievu valodai nav īpaša statusa, lai gan Somijā tā ir trešā biežāk lietotā valoda. 

"Šo minoritāti īsti neredz un nedzird, un viņi apgalvo, ka tiek diskriminēti darba tirgū," piebilst Rislaki. Viņš arī atzīmē, ka somu skolēnu vidū krievu valoda ir ārkārtīgi nepopulāra: "Tikai nedaudzi izvēlas to mācīties skolā, pat ja viņiem tiek piedāvāta šāda iespēja. To nevar pat salīdzināt ar angļu, vācu un franču valodu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī interese ir vēl vairāk sarukusi. Piemēram, Helsinkos pēdējos gados to izvēlējušies apgūt tikai 20–30 skolēnu."

Par to, ka Somijā interese par krievu valodu mazinās, šajā mēnesī vēsta arī ziņu aģentūra AFP. Francijas medijs "France 24" šai ziņai licis virsrakstu "Do svidaņija!" ("Uz redzēšanos!" – no kriev. val.). Reportieris, kurš apmeklējis Somijas austrumu rajonus, ziņo par somu plāniem slēgt izglītības programmas, kas piedāvā krievu valodas un kultūras nodarbības.

Par publiskajiem līdzekļiem finansētās Austrumsomijas skolas vadītāja Katri Anttila atzinusi, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pašvaldības amatpersonas vairs nevēlas nodrošināt krievu valodas apmācību. Minētajai mācību iestādei ir trīs filiāles Lapēnrantas, Imatras un Joensū pilsētās. Tās ir vienīgās skolas ārpus Helsinkiem, kurās papildu somu valodas mācību programmai līdz šīm varēja apgūt arī krievu kultūru un valodu.

Par izglītības jautājumiem atbildīgā pašvaldības amatpersona Juhani Junnilainens informējis, ka 

"interese par krievu valodu plok jau vairāk nekā desmit gadus", kamēr "Lapēnrantas skolās arvien populārāka kļūst spāņu valoda".

Arī Turku pilsēta šogad nolēmusi izbeigt somu–krievu valodas programmu, ko piedāvāja vienā valsts skolā, pamatojot to ar skolēnu intereses samazināšanos.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji