5.1 °C
Bērnu, kuriem nepieciešama audžuģimene un kuri nevar uzaugt savās ģimenēs, jo vecāki nespēj pienācīgi par saviem pēcnācējiem gādāt, joprojām ir vairāk nekā audžuģimeņu, problēmu akcentējis laikraksts "Dzirkstele".
Atbalsta centrs Gulbenē "AIRI vecākiem" (AIRI – atbalsts, izglītība, resursi, informācija) aicinājis un arī tagad aicinot izvērtēt iespējas un pieņemt izsvērtu lēmumu kļūt par audžuģimeni, lai dotu iespēju bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, uzaugt mīlošā ģimenē.
"Situācija nav uzlabojusies. "AIRI" centram ir sadarbība ar sešām audžuģimenēm, kuras deklarētas Gulbenes novadā.
Viena ģimene 2024. gadā izbeidza darbību, no jauna neviena ģimene Gulbenes novadā nav izveidojusies. Vairāki Gulbenes novada bērni ievietoti citās mūsu centra sadarbības audžuģimenēs,
piemēram, Balvu novadā," stāstījusi Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas ģimeņu atbalsta centra "AIRI vecākiem" vadītāja Sanita Strazdiņa.
Novembrī centrs saņēmis vēstules no dažādām Latvijas bāriņtiesām par 47 bērniem, kuriem meklē jaunas ģimenes. Centrs informējis, ka par audžuģimeni var kļūt gan laulāts pāris, gan cilvēks, kurš dzīvo viens, vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Audžuģimene ir ģimene, kura bez vecāku gādības palikušam bērnam var nodrošināt aprūpi un audzināšanu līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, viņu adoptē vai nodibina aizbildnību.
"Mācības interesentiem, kuri vēlas kļūt par audžuģimenēm, neplānojam, bet jebkuram interesentam sniedzam konsultācijas un atbildam uz jautājumiem gan pa tālruni, gan e-pastā," sacījusi S. Strazdiņa.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")