Bauskas pilī pirms Jaunā gada svinībām jau tradicionāli notiek Ziemassvētku balle Livonijas laika Melngalvju tradīciju stilā – vispirms kopēja sadejošanās, tad cienasts un laimes liešana ar karstu vasku, raksta avīze "Bauskas Dzīve".
Bauskas pils muzeja pedagoģe Ilona Ozola jau vairāk nekā desmit gadus vadot un popularizējot viduslaiku vēlā perioda dejas. Publiski tas visspilgtāk izpaužoties tieši decembra noslēgumā, kad notiekot kārtējā Livonijas laika balle – pirmā aizvadīta 2012. gadā.
Dejas gadu no gada mainoties, taču esot arī tradicionālās – piemēram, deja ar lentēm, kas piesietas pie mieta, ko tur viens no dalībniekiem. Arī lāča dancis, kas balstīts uz stāstu, kas mūsdienās aizliegts, – lāču dresūru. Savulaik lāci turēt bijis prestiži, vajadzējis arī dresētāju, kas mācījis lāci uzstāties, lai izklaidētu ciemiņus.
Pārsvarā dalībnieki dejojuši tā dēvētos branlus – dejas, kurās piedalījās visi dalībnieki, sastājoties aplī vai virtenē ejot cauri telpai. Ne velti dāmas aicinātas nevilkt apavus ar smalkiem papēžiem un reizē arī kungiem ieteikts nenākt klasiskajos uzvalkos.
Atšķirībā no mūsdienu klasiskajām dejām senā laika dejās esot daudz jālokās, rokas bieži jāizliec negaidītos leņķos, tāpēc uzvalki traucējot.
Balles viesi bijuši gan no Bauskas, gan arī no citām pilsētām un novadiem. Dažiem dalībniekiem bijuši viduslaiku tēmai pietuvināti tērpi, bet citi vienkārši mēģinājuši ģērbties mūsdienu svinīgajam stilam atbilstoši. Sanākušie vakaru turpinājuši Bauskas pils pagrabā, kur bijis mielasta galds viduslaiku gaumē, skanējusi arī viduslaiku mūzika. Muzeja pedagoģes I. Ozolas vadībā lieta laime, izmantojot karstu vasku. Viņa arī atzinusi, ka esot domāts par deju grupas "Galms" darbības atjaunošanu un aktivizāciju Bauskas pilī.
Uzziņai: Livonijas laika Ziemassvētku balles Bauskas pilī notiek, iedvesmojoties no 15. gadsimta beigu – 16. gadsimta sākuma Melngalvju brālības tradīcijām. Melngalvju brālība izveidojās 14. gadsimta beigās. Tā bija jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju apvienība, kas vēlāk kļuva par Rīgas neprecēto vācu tirgotāju apvienību. Vēsturiski gatavošanās Ziemassvētkiem notika no 13. decembra, Svētās Lūcijas dienas, un turpinājās līdz 6. janvārim ar noslēdzošām dzīrēm. Pasākumu cikla kulminācijas punkts bija 28. decembra balle. Melngalvju brāļi iepriekšējā dienā personīgi ielūdza uz balli neprecētas dāmas un viņu mātes, kuras uzraudzīja, lai viss norit tikumīgi. Livonijas laika Ziemassvētku balle Bauskas pilī ir izglītojoši izklaidējošs sarīkojums, kurā atgādina, kā Ziemassvētkus svinēja pirms vairāk nekā 500 gadiem.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".