Kurdu separātisti izformēsies

Kurdu separātistu grupējums Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) pirmdien oficiāli paziņoja par ieroču nolikšanu un izformēšanos.

PKK lēmums atbruņoties pēc vairāk nekā 40 cīņā pret Turcijas valsti pavadītiem gadiem var ietekmēt gan Turcijas iekšpolitiku, gan arī situāciju apkārtējās valstīs, tomēr ne uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar miera procesu, šobrīd ir zināmas atbildes.

Edžalana aicinājums

PKK pieņemtais lēmums tiek saistīts ar Turcijas cietumā ieslodzītā grupējuma dibinātāja Abdullas Edžalana februārī pausto aicinājumu kurdu separātistiem pārtraukt bruņotu cīņu un izformēties. Edžalanam, kurš ieslodzījumā atrodas kopš 1999. gada, joprojām ir liela ietekme uz PKK notiekošo, un pēc viņa paziņojuma ar cerībām tika gaidīta grupējuma turpmākā rīcība. PKK jau 1. martā pasludināja vienpusēju pamieru ar Turciju, bet pagājušajā nedēļā Irākas ziemeļos notika grupējuma kongress, uz kura sasaukšanu bija mudinājis ieslodzītais PKK dibinātājs. Pēc kongresa grupējuma pārstāvji paziņoja, ka tajā ir pieņemti "vēsturiski" lēmumi, tomēr uzreiz par 1978. gadā dibinātās PKK izformēšanu paziņots netika. Pirmdien par kongresā pieņemto lēmumu vēstīja kurdus atbalstošā ziņu aģentūra ANF. "PKK 12. kongress ir nolēmis izformēt PKK organizatorisko struktūru un izbeigt bruņotās cīņas metodi," pausts grupējuma paziņojumā. PKK cīņa esot "novedusi kurdu jautājumu līdz atrisinājumam ar demokrātiskas politikas palīdzību, tādā veidā pabeidzot" grupējuma "vēsturisko uzdevumu", pavēstīja PKK vadība. Jāpiebilst, ka PKK cīņā pret Turcijas valsti kopš 1984. gada dzīvību ir zaudējuši apmēram 40 000 cilvēku, bet PKK Turcijā, ASV un Eiropas Savienībā ir atzīts par teroristisku grupējumu. Sākotnēji PKK iestājās par neatkarīgas kurdu valsts izveidošanu, tomēr ar laiku grupējuma pārstāvji vairāk runājuši par Turcijas dienvidaustrumos dzīvojošo kurdu autonomiju un tiesību stiprināšanu.

Neatbildēti jautājumi

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana Taisnīguma un attīstības partija (AKP) paziņojusi, ka PKK lēmums būs uzskatāms par pagrieziena punktu, ja tas tiks "īstenots praksē un realizēts visās tā dimensijās". Grupējuma lēmums ir "svarīgs solis ceļā uz Turciju, kas būtu brīva no terorisma", pirmdien pavēstīja AKP preses sekretārs Emers Čeliks. Viņš tomēr piebilda, ka atbruņošanās un izformēšana būtu jāattiecina uz visiem "PKK atzariem" un "nelegālajām struktūrām". Droši vien ar šo piebildi jāsaprot ar PKK saistītie kurdu kaujinieki Sīrijā, kur tie cīnās pret Turcijas atbalstītiem arābu spēkiem, norāda aģentūra "Associated Press". Jau tagad var pieņemt, ka Sīrijas kurdi atbruņoties negribēs. Kurdu kontrolētā grupējuma Sīrijas Demokrātisko spēku komandieris Mazlums Abdi drīz pēc Edžalana aicinājuma kurdiem izformēties šādu iespēju noraidīja. "Mēs nevēlamies izformēt Sīrijas Demokrātiskos spēkus. Tieši pretēji – mēs uzskatām, ka Sīrijas Demokrātiskie spēki stiprinās jauno Sīrijas armiju," paziņoja Abdi. Jāpiebilst, ka pašlaik centrālajai varai Damaskā Sīrijas kurdi nepakļaujas.

Pagaidām nav zināms, ko tieši Turcijas varasiestādes ir apsolījušas apmaiņā pret PKK izformēšanos. Izskanējušas runas, ka Turcijas valdība varētu Edžalanu apžēlot, tomēr oficiāli tas apsolīts nav. Tiek arī paustas cerības, ka šāds PKK solis ļaus uzlabot kurdu tiesības Turcijā, kur apmēram 20% iedzīvotāju ir kurdu izcelsmes.

Šobrīd nav zināms, kas notiks ar ieročus nolikušajiem kurdu kaujiniekiem, vai viņiem tiks piešķirtas tiesības doties dzīvot uz citām valstīm. Nav arī zināms, kā tieši notiks atbruņošanās process un kas uzraudzīs ieroču nodošanu. 

Iepriekšējais mēģinājums panākt Turcijas un PKK mieru 2015. gadā cieta neveiksmi un noveda pie jaunas asinsizliešanas.

Abpusēja interese

Gan Turcijas valdība, gan arī kurdu kaujinieki šobrīd varētu būt ieinteresēti vienoties, vērtē raidorganizācija BBC. PKK pēdējos gados nav gājis viegli cīņā pret Turcijas bruņotajiem spēkiem. Lielu neskaidrību radījusi arī Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā pērnā gada decembrī, kā arī citi notikumi Turcijas kaimiņvalstīs, kas apgrūtina PKK un to sabiedroto darbību. Savukārt prezidents Erdogans varētu būt ieinteresēts gūt kurdu politisko spēku atbalstu, ja viņš vēlēsies izdarīt grozījumus konstitūcijā, lai 2028. gadā varētu atkārtoti kandidēt prezidenta vēlēšanās. Turcijā arī pieaugusi politiskā spriedze saistībā ar Stambulas mēra Ekrema Imamoglu apcietināšanu apsūdzībās par korupciju. Saistībā ar šo jautājumu Erdoganam tiek pārmesta politiski motivēta tiesvedība pret populāro opozīcijas līderi.