"Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem sagaidāma kāda nelaime", "Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot pār pļavām, augot labāki zāle" – tie ir tikai daži no tautas ticējumiem, kas liecina, ka vasaras saulgrieži jāsagaida kuplā pulkā, uzņemot viesus, kā arī ļaujot viņiem izbradāt savas pļavas.

Mūsdienās daudzi Līgo svētkus svin ģimenes lokā, viesos aicinot vien tuvākos, taču ir ļaudis, kas saulgriežus uztver gan kā iespēju saglabāt un iesaistīt citus latvisko tradīciju kopšanā, gan iespēju iemācīt arī citiem savienoties ar dabu un sasmelties tās spēku enerģētiski jaudīgajā saulgriežu laikā.

"Saulgriežu svētīšana mums ir asinīs ierakstīta; tā ir dzīves ziņa, ko nesam sev līdzi cauri gadsimtiem," saka Ojārs Rode – folklorists, tautskolas "99 balti zirgi" dibinātājs un Piltiņkalna kopējs. "Svinēt saulgriežus – tas nozīmē ievērot Dieva nolikto kārtību, tā ir iekļaušanās un līdzdalība visos Dieva procesos. Saulgrieži ir īpaši akcenti visā gada plūdumā, un tie nav cilvēka izgudroti."