15.2 °C
Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) būtiskākais nav uzbrucējs, bet gan tas, kur nonāks iegūtie dati, pauda kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš.
Viņš norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka uzbrucējs varētu būt nedraudzīga valsts. Realitāte esot tāda, ka hakeri meklē ievainojamības internetā, tostarp ar mākslīgā intelekta palīdzību. Strazdiņš atzīmēja, ka viņam bija zināmas vairākas CSDD ievainojamības, kas tika novērstas, tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka kāda no ievainojamībām netika novērsta un to izmantoja hakeri.
Strazdiņš atzīmēja, ka hakeru komūnā darbojas arī tā dēvētie baltie hakeri, kuri meklē ievainojamības un pēc tam par tām ziņo. "Es kad redzēju tās ievainojamības, kas tur bija CSDD lapā, man vienkārši gribējās raudāt," viņš pieminēja. Vienlaikus Strazdiņš norādīja, ka ievainojamības ir visiem, ne tikai CSDD.
Viņš informēja, ka parasti tās ir sistēmas, kuras ir pamestas, aizmirstas un neviens tās neizmanto. Iestādes domā, ka arī hakeri šīs sistēmas neizmantos, taču realitātē tās ir pirmās sistēmas, kuras piesaista hakeru uzmanību.
Strazdiņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai uzbrucējs bija Latvijai nedraudzīga valsts, tas nenozīmē, ka šī valsts nevar tikt pie datiem. Ir iespējams ieiet melnajā tirgū un iegādāties nepieciešamos datus. Šajā gadījumā svarīgākais esot nevis uzbrucējs, bet gan tas, kur dati nonāks. Strazdiņš prognozēja, ka ticams variants ir datu nonākšana pie Krievijas krāpniekiem. Viņš norādīja, ka pret krāpniekiem, kuri apkrāpj rietumniekus, mēdz pievērt acis un tos nesodīt.
Komentējot, kā šos datus varētu izmantot krāpnieki, Strazdiņš norādīja, ka nav labāka veida, kā pārliecināt cilvēku, parādot viņam reālus datus, jo, pēc upura domām, šādu informāciju varētu zināt tikai speciālists. Realitāte patlaban izskatoties tāda, ka visi dati ir krāpnieku datubāzēs. Tie, kuri nozaga šos datus, neesot paši krāpnieki, bet gan cilvēki, kuri pēc tam šos datus tirgo melnajā tirgū. Savukārt cilvēkus, kuri šos datus nopērk, sauc par datu brokeriem, un viņi pēc tam šos datus piedāvā pašiem krāpniekiem.
Krāpnieki piemeklē attiecīgos datus, lai mērķētu uz konkrētiem upuriem, piemēram, masveidā izsūtot īsziņas, kas pielāgotas konkrētam cilvēkam, tostarp tajās norādot viņa automašīnas reģistrācijas numuru. Piemēram, automašīnas īpašniekam var tikt nosūtīta ziņa par it kā izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, minēja Strazdiņš.
Viņš norādīja, ka īsziņās iespējams mainīt numurus jeb sūtītāja identifikatoru un tajā var norādīt arī CSDD. Tādējādi šāda īsziņa var parādīties vienā sarakstē ar CSDD, līdz ar to tā izskatīsies ļoti ticama.
