Krievijas Ģenerālštābs sagatavojis plānu papildu 600 000 cilvēku mobilizācijai 2026. un 2027. gadā, katru gadu mobilizējot 300 000 cilvēku, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes un Ārējās izlūkošanas dienesta informatīvais ziņojums, kas publicēts prezidenta kancelejas tīmekļa vietnē.

Reklāma

Šie karavīri galvenokārt paredzēti, lai pastiprinātu vienības, kas iesaistītas karā pret Ukrainu, un formētu jaunas karaspēka vienības.

"Ukrainas rīcībā ir informācija, ka Krievijas Ģenerālštābs jau sagatavojis plānu papildu 600 000 cilvēku mobilizācijai noteiktos laika posmos šogad un nākamgad," lasāms ziņojumā.

Pirmkārt, plānots pilnībā nodrošināt ar personālu vienības un militāros formējumus, kas iesaistīti karā pret Ukrainu, kā arī Krievijas karaspēka vienības, kas pašlaik tiek formētas.

Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija apsver papildu mobilizāciju pieaugošo zaudējumu dēļ frontē un vervēšanas palēnināšanās dēļ, slēdzot kontraktus.

Šogad no janvāra līdz jūlijam Krievijas personāla zaudējumi sasniedza aptuveni 240 000 cilvēku, no kuriem vismaz 140 000 bija neatgriezeniski. Tajā pašā laika posmā, pamatojoties uz kontraktu, armijā tika uzņemti 232 000 cilvēku.

Gatavojoties jaunam mobilizācijas vilnim, Krievija maina savus likumus, pastiprinot militāro reģistrāciju un paplašinot iesaukšanas kārtību. Konkrēti paredzams, ka dienestam varēs piesaistīt personas, kas notiesātas par ieroču, sprāgstvielu, radioaktīvo vielu un narkotiku kontrabandu, bandītismu, dalību noziedzīgās grupās un nelegālās migrācijas organizēšanu.

Krievijas vadība arī apstiprinājusi noteiktu notiesāto sieviešu kategoriju iesaistīšanu dienestā mobilizācijas vai līguma slēgšanas ceļā.

Mobilizētā personāla apmācība var ilgt no 15 līdz 60 dienām. Izlūkdienesti noskaidrojuši, ka daļa no mobilizētajiem var tikt apmācīta poligonos Baltkrievijā.

Krievijas iekšējie dokumenti mobilizācijas nepieciešamību cita starpā skaidro ar pieaugošo neapmierinātību ar karu reģionos, kur dažviet to pauž 69% iedzīvotāju, un to cilvēku skaita samazināšanos, kas vēlas parakstīt līgumu par dienestu armijā.

Krievija jau ieviesusi elektroniskus mobilizācijas paziņojumus un gatavo papildu ierobežojumus iesaucamajiem, piemēram, aizliegumus izbraukt no valsts, saņemt aizdevumus, veikt darījumus ar nekustamo īpašumu, atņemt autovadītāja apliecības un iesaldēt bankas kontus.

Kā ziņo Ukrainas izlūkdienesti, Krievijas diktators Vladimirs Putins, visticamāk, pieņems lēmumu par papildu mobilizāciju pēc tā dēvētajām Valsts domes vēlēšanām septembra otrajā pusē.

Aptauja

Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.