Latvija ir pamodināta. Austras zīme ir pilna kūsājošas dzīvības, un gaisā virmo cilvēku cerības.

Liekas, smagums novēlies no sirds. Aizvadīto triju neražas gadu ar laukus slīcinošiem plūdiem vai kaltējošu sausumu vietā tagad saule spīd spožāk, lietutiņš veldzē zemi biežāk, un zemkopības kultūras padodas. Druvās noliekušās daudz smagākas vārpas, dārzos nogatavojas burkāni rokas resnumā un veselīgi gurķi, ābeles un plūmes līkst no augļu svara, kartupeļu bumbuļi briest lieli un pārpārēm. Palielinās iedzīvotāju pārticība un drošības sajūta par tālāko. Latviešu garāžās parādās jauni elektrokāri, televizori kļūst aizvien platekrānaināki, atpūtas braucienu un ceļojumu galamērķi tālāki un eksotiskāki, ir iespēja juvelierveikalos papildināt sudrablietu rezerves un dzimtas dārgakmeņu kolekciju. Kad pie varas ieradies mūsdienīgs valdības vadītājs, reaģē ne tikai daba un tautsaimniecība – arī sportā sarkanbaltsarkanie gūst panākumu pēc panākuma, vairodami nācijas optimismu. Ko vērta vien sešpadsmitgadīgo tīņu valsts basketbola izlases uzkāpšana nebijušos zelta augstumos ar Bendžī boju priekšgalā Eiropas čempionātā.