17.3 °C
Lidija Auza (1914–1989) – viena no pirmajām latviešu māksliniecēm, kura jauca krāsu ar PVA temperas veidotām reljefām formām un neierastiem materiāliem – stiklu, metālu, plastmasu, tekstilu, koksni u. c. Marijas Mucenieces-Induses (1904–1974) grafikas ir izcils paraugs viņas spējai radīt vitālus, nozīmīgus lielformāta darbus ar psiholoģiski sarežģītu sižetu. Bet Žanis Sūniņš (1904–1993) ar molbertu un krāsu kasti ir bijis teju jebkurā Talsu novada stūrī, mūža gaitā radot neskaitāmi daudz gleznu.
Šo triju ar Talsiem cieši saistīto šā gada jubilāru darbi līdz 6. septembrim apskatāmi izstādē "Pieminot Lidiju Auzu, Mariju Mucenieci-Indusi un Žani Sūniņu" Talsu novada muzejā.
Lidijas Auzas gleznās un dekoros vēstījums ietērpts spēcīgā zīmju sistēmā, padomju bezpersoniskās varas cildināšanai pretī liekot mitoloģiju, tautas folkloru un Latvijas dabas skaistumu. Talsos viņa pavadīja teju desmit dzīves gadus, izdaiļojot sabiedriskās celtnes, un viņas darbi joprojām atrodas gan Talsu novada domes vestibilā, gan Talsu mākslas skolā un citviet.
Rojā dzimusī māksliniece Marija Muceniece-Induse bija spiesta doties uz Zviedriju bēgļu laivā. Briesmu pilnajā pārbraucienā līdzi tika ņemtas arī ruļļos satītas grafikas lapas. Lielāko daļu dzīves Indusu ģimene pavadīja Upsalā. M. Mucenieces-Induses māksla eksponēta ASV, Beļģijā, Zviedrijā un Parīzē, viņas grafikas glabājas vairākos prestižos ārzemju muzejos.
Savukārt Žanis Sūniņš jaunības gados zīmējis dekorāciju metus lugu uzvedumiem un pats spēlējis uz skatuves. Vienu brīdi pat neesot varējis izšķirties, kurai mākslai sevi veltīt. Vairāku Talsu novada iedzīvotāju māju istabas rotā Ž. Sūniņa darinātās ainavas. Pie viņa arodu mācījušies daudzi gleznotāji.
Esot Talsos, noteikti vērts apskatīt arī Andras Otto Hvoinskas izstādi "Un tava vasara būs vienos ziedos!", kas apmeklētājus priecēs vēl tikai līdz 14. jūlijam. "Mana glezniecība ir klasiska: eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām – absolūts baudījums! Bet bezpriekšmetiskā māksla, abstrakcija – tā mani nesaista. Lieku krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru, konkretizējot kādreiz redzēto un sajusto," teic māksliniece.
"Anetes kiosks" ceļo
Valmieras muzeja Maršnera namā līdz 30. augustam apskatāma Latvijas ilustrāciju mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem "Anetes kiosks", kas pirmizrādi piedzīvoja pērn Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Īpaši bērniem veidotas izstādes Latvijas kultūrtelpā joprojām ir izņēmums, nevis ikdiena. Interaktīvā izstāde veidota, atdzīvinot un parafrāzējot Anetes ilustrēto grāmatu stāstus. Viņas radītie tēli ir unikāli un reizē cilvēcīgi – tie varētu būt ikviens no mums. Izstādē var apskatīt Anetes Meleces ilustrāciju oriģināldarbus, skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus. Tajā būs skatāma arī starptautiski godalgotā animācijas filma "Kiosks", pēc kuras motīviem uzvestas izrādes bērniem Latvijā un ārzemēs un izdota grāmata, kas tulkota divdesmit valodās un saņēmusi vairākas balvas, arī Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. Izstādi papildinās radošās darbnīcas kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Izstādes apmeklējums – bez maksas.
Voldemāra Johansona algoritmi
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā Kaļķu ielā 16 apskatāma ceturtā galerijas ekspozīcija ar Voldemāra Johansona jaundarbu "My feed" ("Mana barotne", kurators Igors Gubenko). Tas ir kritisks pētījums par sociālo tīklu algoritmu varu pār mums, un, lai pretotos mums nezināmu algoritmu kontrolei, Johansons rada pats savu algoritmu, kas pamatojas datortomogrāfijas attēlveides principā. No neskaitāmiem statiskiem attēliem tiek radīts apjomīgs visums – līdzīgi kā datortomogrāfijā ķermeņa telpisku vizualizāciju iegūst no vairākiem plakaniem attēliem.
Voldemāra Johansona jaundarbs būs apskatāms līdz rudenim, simboliski ievadot arī teātra jaunās sezonas vadmotīvu – mīlestība, kas caurvīs nākamos lielās formas iestudējumus.
Oskara Mikāna tēlniecība Raunā
Raunas pilsdrupu tornī līdz 10. augustam apskatāma Oskara Mikāna tēlniecības izstāde, kurā eksponēti darbi no dažādiem daiļrades posmiem un arī vairāki darbi, kurus mākslinieks veidojis kā dizaina un gaismas objektus. Oskars Mikāns ir viens no Latvijas tēlniekiem, kas savus darbus veido tā, lai tie gaumīgi un pārskatāmi izskatītos no visiem rakursiem. Šai izstādei mākslinieks īpaši ir veidojis piecus jaunus darbus. "Man patīk materializēt un iemūžināt sajūtas – maigumu, mīlestību, mulsumu, vieglumu, nedrošību, prieku. Man patīk pakļaut materiālu, tāpēc izvēlos bronzu un silumīniju. Koks un akmens man ir par trauslu, kaut strādāju arī ar šiem materiāliem," teic O. Mikāns. Viņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, mācības turpinājis un maģistra grādu ieguvis Tama mākslas universitātē Tokijā.
Saziedoti 20 000 eiro
Osokina Brīvības festivālā, kas noritēja no 5. aprīļa līdz 12. maijam un pulcēja neskaitāmus latviešu, ukraiņu un citu valstu māksliniekus, saziedoti vairāk nekā 20 000 eiro Ukrainas un Latvijas cilvēku atbalstam. Tā programma, kas aptvēra akadēmisko un neakadēmisko mūziku, atzītu pasaules klasiķu skaņdarbus un pirmatskaņojumus, bija dziļi integrēta Latvijas un Ukrainas tematika un mākslas vērtības.
"Romantisma serenādes" "Gorā"
Sestdien, 29. jūnijā, Latgales vēstniecības "Gors" vasaras festivālā "#VASALIGORĀ" skanēs kamermūzikas programma "Romantisma serenādes", ko izveidojuši soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, baritons Rihards Millers un pianiste Ērika Millere. Klausītājiem tā būs iespēja iepazīties ar vācu romantisma mūziku, kā arī ieskatīties tā laika cilvēku dvēseles pārdzīvojumos. Klausītājus ar programmu un dziesmu saturu iepazīstinās Orests Silabriedis.
