Par kārtību, drošību un pārkāpumiem. Rīgas pašvaldības policijas ikdiena

Vasarā Latvijas ūdeņos vietas pietiek gan makšķerniekiem, gan atpūtniekiem, tomēr siltajās brīvdienās laivu, kuteru un ūdensmotociklu kustība kļūst īpaši intensīva. Jo vairāk cilvēku dodas uz ūdens, jo nozīmīgākas kļūst šķietami vienkāršas lietas – nepieciešamie dokumenti, tehniskā kārtībā esošs drošības aprīkojums un cieņpilna attieksme pret apkārtējiem.

Par biežākajiem pārkāpumiem un drošību uz ūdens ar Rīgas pašvaldības policijas galvenā inspektora pienākumu izpildītāju Juri Jubaltu sarunājās Arvis Ančevskis.

Arvis Ančevskis (no kreisās) un Rīgas pašvaldības policijas galvenā inspektora pienākumu izpildītājus Juris Jubalts.

Foto: Autores foto

Atpūtnieku aktivitāti nosaka laikapstākļi

Peldsezonā pašvaldības policijas darbinieku galvenais uzdevums glābšanas stacijās ir rūpēties par cilvēku drošību. Vienlaikus tiek veiktas arī patruļas, pārbaudīti atpūtas kuģu vadītāji un makšķernieki.

Lai gan no malas var šķist, ka motorlaivu un ūdensmotociklu ar katru gadu kļūst arvien vairāk, Juris Jubalts norāda uz vēl kādu būtisku apstākli – Latvijas mainīgajām vasarām. “Pēdējās vasarās karstumu un labu laiku ķeram epizodiski. Ja brīvdienās iekrīt silts laiks, uz ūdens vienlaikus dodas gandrīz visi, kuri vēlas tur atpūsties. Tāpēc rodas iespaids, ka atpūtnieku ir ļoti daudz,” skaidro inspektors.

Makšķernieku izvēli laikapstākļi ietekmē mazāk – cerībā uz labu lomu viņi ūdenī dodas arī tad, kad saule nespīd. Savukārt atpūtnieki pārsvarā izvēlas siltas un sausas dienas, tādēļ labvēlīgos laikapstākļos satiksme uz ūdens strauji pieaug.

Šādos brīžos īpaši svarīga kļūst savstarpēja cieņa. Ātrgaitas kuteru un ūdensmotociklu vadītājiem jāizvēlas droša distance no makšķernieku laivām un citiem atpūtniekiem. Ūdeņi ir kopīgi, un ikviena neapdomīga rīcība var ne vien sabojāt citiem atpūtu, bet arī radīt bīstamu situāciju.

Visbiežāk aizmirst dokumentus un aprīkojumu

Viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem ir atpūtas kuģa vadīšana bez nepieciešamās kvalifikācijas. Īpaši bieži tas novērojams ūdensmotociklu nomas gadījumos, kad cilvēks spontāni izlemj izmēģināt braucamo, lai gan vadītāja apliecību nav ieguvis.

“Retāk bez kvalifikācijas sastopam motorlaivas vadītāju, kurš laivu iegādājies pats. Biežāk tā ir situācija, kad cilvēki atpūšas pie ūdens un paņem nomas ūdensmotociklu,” stāsta Juris Jubalts.

Tomēr ar kvalifikācijas iegūšanu vien nepietiek. Dodoties uz ūdens, tās apliecinošajam dokumentam jābūt līdzi. Tāpat jāspēj uzrādīt kuģošanas līdzekļa reģistrācijas dokumentu. “Uz ūdens nav atrunas, ka dokumenti palikuši mājās. Gan kvalifikāciju, gan reģistrāciju apliecinošajiem dokumentiem jābūt pie personas,” uzsver inspektors.

Par vadīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas paredzētais sods nav mazs – no 100 līdz 250 eiro. Turklāt var tikt piemērots divu gadu liegums iegūt attiecīgo kvalifikāciju. Tādēļ šķietami nevainīgs izbrauciens ar drauga laivu vai ūdensmotociklu var radīt ilgstošas sekas.

Savukārt iekšējo ūdeņu atpūtas kuģa vadītāja kvalifikāciju iegūt nav sarežģīti. Nepieciešams apgūt teoriju un nokārtot pārbaudījumu CSDD. Mācību materiāli un izmēģinājuma testi ir brīvi pieejami, tādēļ zināšanas iespējams apgūt patstāvīgi.

Prasību pēc vadītāja kvalifikācijas policija vērtē arī atbilstoši uzstādītā dzinēja jaudai. Juris Jubalts skaidro: ja laivas motora jauda nepārsniedz 3,7 kilovatus, attiecīgā kvalifikācija netiek prasīta, arī tad, ja pats kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts kā motorlaiva.

Par kārtību, drošību un pārkāpumiem.

Foto: Autores foto

Veste jāņem katram cilvēkam

Otrs izplatīts pārkāpums ir nepilnīgs drošības aprīkojums. Laivā mēdz nebūt pirmās palīdzības aptieciņas vai pietiekama skaita glābšanas vestu. Tipiska situācija: divi makšķernieki visu nepieciešamo ir sagatavojuši sev, bet pēdējā brīdī izlemj paņemt līdzi vēl vienu cilvēku. Trešajam pasažierim veste nav sagādāta.

“Glābšanas vestu skaitam un izmēram jāatbilst cilvēkiem, kuri atrodas laivā. Nevar paņemt trīs bērnu vestes un uzskatīt, ka prasība ir izpildīta, ja laivā ir pieaugušie. Arī bērnam nepieciešama viņa augumam un svaram piemērota veste,” uzsver Juris Jubalts.

Bērniem līdz 12 gadu vecumam vestei brauciena laikā jābūt uzvilktai. Ar to vien, ka veste atrodas kaut kur laivā, nepietiek. Negaidīts vilnis, straujš manevrs vai viena nepareiza kustība var beigties ar cilvēka nonākšanu ūdenī, un tad vestes sameklēšanai vairs nebūs laika.

Arvis Ančevskis aicina arī pieaugušos vestes neuztvert tikai kā obligātā inventāra vienību, kuru parāda pārbaudes laikā: “Veste reāli var izglābt dzīvību. Īpaši ātrākā laivā vai vietās, kur ir lieli viļņi, pietiek ar vienu neveiksmīgu kustību, lai cilvēks nonāktu aiz borta.”

Laivā nepieciešama arī standarta transportlīdzekļa pirmās palīdzības aptieciņa. Pašiem veidot komplektu no atsevišķiem piederumiem nav ieteicams, daudz drošāk ir iegādāties gatavu aptieciņu, kuras saturs atbilst minimālajām prasībām.

Par obligātā aprīkojuma nenodrošināšanu atkarībā no situācijas var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 50 eiro. Taču daudz nozīmīgāks par iespējamo sodu ir risks, ka ārkārtas brīdī nebūs līdzekļu cilvēka glābšanai.

Piepūšamais aprīkojums regulāri jāpārbauda

Lai laivā ietaupītu vietu, daudzi izvēlas piepūšamās glābšanas vestes un kompaktas glābšanas bojas. Šāds aprīkojums ir ērts, tomēr prasa rūpīgu apkopi.

Juris Jubalts norāda, ka kompaktu piepūšamo boju nevajadzētu automātiski uzskatīt par līdzvērtīgu tradicionālam glābšanas riņķim. Riņķis pēc iemešanas ūdenī uzreiz ir izmantojams, bet piepūšamās ierīces darbība ir atkarīga no mehānisma un saspiestās gāzes balona tehniskā stāvokļa.

“Pārbaudēs ir redzēts, ka balons nav pienācīgi pieskrūvēts vai ierīce jau iepriekš nostrādājusi. Līdz brīdim, kad boju iemet ūdenī, ir grūti pilnībā pārliecināties, vai tā tiešām piepūtīsies,” skaidro inspektors.

Līdzīga uzmanība jāpievērš piepūšamajām glābšanas vestēm. Ražotājs nosaka apkopes intervālus un balona derīguma termiņu, taču ar termiņa pārbaudīšanu vien nepietiek. Aprīkojumu ietekmē mitrums, temperatūra un uzglabāšanas apstākļi. Ja veste visu sezonu stāv mitrā laivā vai automašīnas bagāžniekā, tās mehānisms var nostrādāt pats vai, gluži pretēji, vajadzīgajā brīdī neatvērties.

“Piepūšamās vestes ir ērtas, un nav tā, ka tās nevajadzētu izmantot. Galvenais ir sekot līdzi to stāvoklim, regulāri pārbaudīt un laikus nomainīt balonus,” saka Juris Jubalts.

Īpaša uzmanība nepieciešama aukstā laikā, kad temperatūra tuvojas nullei. Ne visas sistēmas šādos apstākļos darbojas vienlīdz droši, tādēļ vēlā rudens un agrā pavasara copes cienītājiem jāpārliecinās, ka izvēlētais aprīkojums ir paredzēts lietošanai zemā temperatūrā.

Par kārtību, drošību un pārkāpumiem.

Foto: Autores foto

Makšķernieki noteikumus pārsvarā ievēro

Patruļu laikā policija pārbauda arī makšķernieku lomus. Juris Jubalts atzīst, ka pēdējā laikā makšķernieki pie regulārām pārbaudēm ir pieraduši un lielākoties noteikumus ievēro. Ziņojumi par lomā paturētām zemmēra zivīm tiek saņemti, taču tie ne vienmēr apstiprinās.

Vienlaikus ūdeņos joprojām tiek atrasti nelikumīgi zvejas rīki. Kopš peldsezonas sākuma 15. maijā bija izcelti 40 nelikumīgi zvejas rīki ar kopējo garumu 124,6 metri. Pārsvarā tie bija nelieli murdi vai 15–20 metrus gari tīkli, kas paslēpti niedrēs un piekrastes joslā.

Inspektors norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir uzlabojusies, taču par pilnībā atrisinātu problēmu to saukt nevar. Turklāt makšķerniekiem uzmanīgi jāizvēlas arī tādi rīki kā ēsmas zivtiņu ieguvei paredzētie paceļamie tīkli. Internetā nopērkamo izstrādājumu izmēri bieži pārsniedz Latvijā atļautos, tādēļ pirms pirkuma jāpārliecinās par rīka atbilstību noteikumiem.

Par pārkāpumiem un nelaimēm jāziņo nekavējoties

Makšķernieki par pamanītiem pārkāpumiem policijai ziņo regulāri, un saņemtā informācija iespēju robežās tiek pārbaudīta. Ja pašvaldības policijas ekipāža konkrētajā brīdī nevar reaģēt, ziņa tiek nodota citam atbildīgajam dienestam.

Ārkārtas situācijā jāzvana uz vienoto palīdzības tālruni 112. Tas attiecas ne tikai uz nelaimes gadījumiem, bet arī uz situācijām, kad laivai sabojājies dzinējs un pašu spēkiem nav iespējams nokļūt krastā. “Ja uz ūdens pārstāj darboties dzinējs un nav neviena, kurš varētu palīdzēt, noteikti jāzvana. Mēģināsim palīdzēt nokļūt drošā vietā vai atrast citu risinājumu,” saka Juris Jubalts.

Īpaši svarīgi par problēmu laikus informēt ostas akvatorijā, kur nekontrolēti dreifējoša laiva var traucēt lielo kuģu satiksmi un izraisīt daudz plašāku glābšanas operāciju. Ja dzinēju tomēr izdodas iedarbināt, par to dienestiem jāpaziņo atkārtoti.

Ūdeņi mums ir vieni

Drošību uz ūdens neveido tikai noteikumi un sodi. Tā sākas ar cilvēka spēju novērtēt riskus, cienīt citus un pirms izbraukšanas pārbaudīt savu aprīkojumu. Dokumenti jāņem līdzi, vestei jāatbilst tās valkātājam, bet piepūšamajām drošības ierīcēm jābūt tehniskā kārtībā.

Ne mazāk būtiska ir atbildība par zivju resursiem. Ievērojot loma izmēra un skaita ierobežojumus un ziņojot par nelikumīgu zveju, makšķernieki palīdz saglabāt mūsu ūdeņus arī nākamajām paaudzēm.

“Makšķernieku ir daudz, atpūtnieku ir daudz, bet ūdeņi mums ir vieni. Sadzīvosim draudzīgi, ievērosim noteikumus un rūpēsimies gan par savu, gan līdzcilvēku drošību,” sarunas noslēgumā aicina Arvis Ančevskis.

SKATIES:

KLAUSIES:

Sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par publikāciju saturu atbild Lielais Loms.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

#LVAF #praktiskizals

#LVAF #praktiskizals

Foto: Publicitātes