Krišs Salmanis ir viens no spilgtākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Mākslinieks domātājs. Personība ar saviem uzskatiem un redzējumu, kas ir ass, dziļš, pārliecinošs. Šopavasar – laikā, kamēr Rīgā joprojām nav Laikmetīgās mākslas muzeja un arī pārējā valstī šādas mākslas telpas ir diezgan ierobežotas –, ar Krišu Salmani un viņa darbiem Latvijā var sastapties divās izstādēs – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

LNB pirmā stāva izstāžu zālē līdz 21. septembrim apskatāmajā izstādē "Bezdarbības māktie ziloņi" (kuratore Anda Boluža) jūtams, ka izpētes procesā mākslinieks ticies ar visdažādākajiem bibliotēkas speciālistiem. Bibliotēku viņš rāda kā spoguļu labirintu, kurā ceļā uz mērķi apmeklētāju vada bibliotekāru izstrādātie meklēšanas rīki. "Mūsu uzdevums bija radīt mākslas darbu par bibliotēkas informācijas sistēmām. Tādas ir vairākas, lielākoties elektroniskas, un tās labi darbojas. Taču mēs izvēlējāmies savu, ne visai skaidru sistēmu," stāsta Krišs Salmanis.

Bet Liepājas "Lielā dzintara" mākslas telpā "Civita Nova" līdz 9. jūnijam apskatāmās Kriša Salmaņa izstādes "Melns, balts un viss kaut kas pa vidu" saturu veido trīs melnbalti video "Maršs", "Uzbrukums" un "Uzvara", kurus neredzami pavedieni savij vienā stāstā. Divi – "Maršs" un "Uzbrukums" – Latvijā eksponēti pirmoreiz. Mākslinieks piedāvā trīs melnbaltus video, kur katrs attiecināms uz kādu no Latvijas nesenas vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās.

Koncerts un balle Liepājas teātrī

Iestudējums "Tēvs klusums" Liepājas teātrī palīdzēs izprast arī mīlestības neparasto dabu.

Sestdien, 13. aprīlī, Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos Rasas Bugavičutes-Pēces lugas "Tēvs klusums" iestudējums teātra valdes locekļa mākslinieciskajos jautājumos Valtera Sīļa režijā. Ņemot vērā tā abu cēlienu atšķirīgo dabu, režisors izrādei devis savdabīgu žanrisko apzīmējumu – koncerts un balle. "Šajā izrādē ir vairāki interesanti izaicinājumi, piemēram, kā satikties teātra mākslai ar kora mākslu tā, lai katrs varētu sevi parādīt no stiprākās puses," teic V. Sīlis.

"Šī būs iespēja arī ar dramatiska darba palīdzību ieskatīties Latvijas koru kustībā, jo izrādē izskanēs vairākas Latvijā nozīmīgas koru dziesmas. Šajā izrādē man ir interesanti runāt par savādo mīlestības dabu." Galvenajās lomās – Agnese Jēkabsone un Ģirts Krūmiņš, kurš Liepājas teātrī strādā pirmo reizi.

Broņislavu Martuževu godinot

Sestdien, 13. aprīlī, Latgales vēstniecībā "Gors" izskanēs koncertuzvedums "Topi stipra, sirds", kas veltīts izcilās latviešu dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas (1924–2012) 100. jubilejai. Mākslinieciskās koncepcijas autores – diriģente Aira Birziņa un aktrise Baiba Broka. "Dižens mazums ved uz diženu lielumu." Šie Broņislavas Martuževas vārdi izraudzīti par dzejnieces simtgades simbolisko saukli. Viņa ir iekšējās brīvības un gara spēka simbols, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece, represēta, izsūtīta uz Sibīriju, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Koncertuzvedumā piedalīsies arī soliste Ieva Parša, VEF Kultūras pils sieviešu koris "Dzintars", instrumentālā grupa – Mārtiņš Zilberts (klavieres), Indulis Cintiņš (vijole), Ainārs Paukšēns (čells), Laima Jansone (kokle) un Valdis Zilveris (akordeons). Skanēs īpaši radīti jaundarbi – komponistu Jēkaba Jančevska, Valda Zilvera un Artura Maskata mūzika ar Broņislavas Martuževas dzeju.

JRT – "Bilžu vakars ar Sprīdīti"

Sestdien, 13. aprīlī, atklājot Jaunā Rīgas teātra Mazo zāli, pirmizrādi svinēs režisora Jēkaba Nīmaņa jauniestudējums "Bilžu vakars ar Sprīdīti" pēc Annas Brigaderes lugas "Sprīdītis" motīviem. Izrāde paredzēta sākumskolas un pamatskolas bērniem un viņu vecākiem. Jēkabs Nīmanis līdz šim ir sadarbojies ar teātri kā komponists, bet nu studē režiju.

Lomās – Guna Zariņa, Jānis Skutelis, Jana Čivžele, Elīza Dombrovska.

Balets "Džungļu grāmata"

Piektdien, 12. aprīlī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos balets "Džungļu grāmata". "Vēlos runāt par tēmām, kas, manuprāt, ir un vēl ilgi būs aktuālas. Daba, draudzība, mīlestība, uzticība, cerība un pāri visam – ģimene," teic horeogrāfs Raimonds Martinovs. Viņš baleta tēlus un notikumus radījis, iedvesmojoties no Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, bet mūziku komponējis Kārlis Lācis.

Vaska mūzikas pavasaris

Sestdien, 13. aprīlī, koncertzālē "Cēsis" festivālā "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" notiks Kijivas Modernā baleta un slavenā ukraiņu horeogrāfa Radu Poklitaru divu baleta viencēlienu pasaules pirmizrāde, kuru pamatā pasaulē visvairāk atskaņotā latviešu komponista Pētera Vaska mūzika. Uzvedumam "Vientuļais eņģelis" izvēlēts tāda paša nosaukuma skaņdarbs – meditācija vijolei un stīgām. Otrajā viencēlienā "Draugi" skanēs Pētera Vaska Otrais čellkoncerts "Klātbūtne". "Šī ir mana dāvana Pēterim dzimšanas dienā. Ar aizturētu elpu un satrauktāks nekā jebkad gaidīšu baleta pēdējās sekundes, lai saprastu, vai attaisnoju Maestro cerības," teic Radu Poklitaru.

Festivāla otrajā dienā, 14. aprīlī, ikviens aicināts uz koncertu, kurā Navarra stīgu kvarteta (Lielbritānija) lasījumā skanēs Pētera Vaska Ceturtais stīgu kvartets.

Franču mūzika

Perkusioniste Adelaide Ferjēra.

Piektdien, 12. aprīlī, Lielajā ģildē ar koncertu "Parīzes iedvesmotie", kurā uzstāsies franču izcelsmes perkusioniste Adelaide Ferjēra, noslēgsies festivāls "Windstream". Skanēs franču komponistes un pianistes, Parīzes konservatorijas absolventes un pašlaik Parīzē dzīvojošās komponistes Idas Gotkovskas "Uguns poēma", kas sarakstīta 1980. gadā un tiek uzskatīta par vienu no tā laika labākajiem oriģinālmūzikas darbiem pūtēju orķestrim.

Jauna opera "Noasa šķirsts"

Sestdien, 13. aprīlī, Rīgas Latviešu biedrības namā režisores Daces Micānes-Zālītes režijā pirmizrādi piedzīvos viencēliena opera bērniem un jauniešiem "Noasa šķirsts". Jaunajiem skatītājiem saprotamā un gleznainā valodā ar teicamu humora izjūtu, izstāstot seno Bībeles leģendu, skanēs komponista Bendžamina Britena mūzika. Uz skatuves kāps arī Rīgas 6. vidusskolas skolēni, Rīgas Skolēnu pils meiteņu koris "Rīga", Rīgas 6. vidusskolas simfoniskais orķestris. Horeogrāfe Inga Raudinga.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.