7.2 °C
Zvejniekciema iedzīvotāji piedzīvojuši dažādus laikus – mājas kurinātas gan ar dīzeļdegvielu no kuģīša, gan mazutu, malku un akmeņoglēm. Kopš ar Kohēzijas fonda (KF) projekta finansējumu atjaunota Zvejniekciema katlumāja, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, situācija ir būtiski uzlabojusies.
Mēdz teikt, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Zvejniekciemā pirms teju septiņiem gadiem, kad vietējā katlumāja vēl tika kurināta ar akmeņoglēm, sniegs baltāks noteikti nebija, tieši pretēji – vietējie iedzīvotāji atceras dažādas tonalitātes sniega pelēkās nokrāsas. "Tā mums te bija liela problēma, sniega virsējā kārta bija tāda netīra, bet katlumājas tuvumā esošo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji no palodzēm un balkonu margām slaucīja melnus putekļus. Par gaisa kvalitāti gan īpaši sūdzēties tolaik nevarējām, jo dzīvojam blakus jūrai, vējš visu izpūš, taču nereti ziemā, kad bija lielāks aukstums, bija jūtama tāda specifiska smaka," atceras Zvejniekciema iedzīvotāja Daiga. Un kā nu ne, no akmeņogļu kurināšanas gaisā tiek emitētas cilvēka veselībai kaitīgas un arī kancerogēnas vielas, kas rada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Kurinot ar akmeņoglēm, izdalās CO2 un slāpekļa oksīdi, kas skābina vidi.
Aptauja
Vai katlu mājai vērts pāriet no oglēm uz šķeldu, ja izmaksas un attiecīgi tarifi nekļūst lētāki?
Gaisa kvalitāte pašvaldību ziņā
Eiropas Savienības tiesību aktos gan gaisa aizsardzības jomā nav noteikts kāda kurināmā aizliegums, bet Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) vērš uzmanību, ka direktīva 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām paredz emisiju robežvērtības, tās centralizētās siltumapgādes iekārtām jāievēro un jāizmanto atbilstošas emisiju attīrīšanas iekārtas.
Vienlaikus ministrijā norāda, ka Latvijai ir saistoši mērķi attiecībā uz labas gaisa kvalitātes nodrošināšanu, līdz ar to pašvaldības var savos saistošajos noteikumos paredzēt šādus ierobežojumus. Piemēram, Rīgā iepriekš spēkā esošajos Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošajos noteikumos Nr. 97 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu" tika noteikts ogles izmantojošu iekārtu būvniecības un ierīkošanas aizliegums visās zonās, un tas attiecās arī uz centralizētās siltumapgādes iekārtām.
Siltumapgādes organizēšana ir pašvaldību autonoma funkcija atbilstoši Pašvaldību likumam. Šādu aizliegumu valsts mērogā var noteikt, bet tad tas ir jānostiprina likumā. Šāds pasākums – noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus – ir paredzēts aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (pasākums nr. 3.1.3.21.). Fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana attiektos uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtām, kā arī uz rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtām un pakalpojumu sektoru, bet neattiektos uz mājsaimniecībā izmantotajām iekārtām. Tiesa gan, KEM,
atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2023. gadu, vēsta, ka akmeņogles kā kurināmo siltumenerģijas ražošanai joprojām izmanto Ventspilī, Latgales reģionā un arī Rīgā.
Bijusi arī peldoša kurinātava
Zvejniekciema katlumāja uzbūvēta pagājušajā gadu simtā, vēl tālajos padomju laikos, kad zvejnieku ciemats ticis apkurināts gan ar mazutu, gan malku un akmeņoglēm. Vēl pirms tam – sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados – Zvejniekciema kultūras nams un vairākas daudzdzīvokļu mājas kurinātas ar dīzeļdegvielu no ostā noenkurotā kuģīša "Zutis", kas savulaik kalpojis zvejai, bet pēc tam pārtapis par kurinātavu.
Par šo savdabīgo peldošo apkures avotu gan informācijas ciemā nav daudz, vietējā novadpētniecības eksperte necik pastāstīt nevar, taču kultūras namā izdodas sastapt bijušā kolhoza "Zvejnieks" priekšsēdētāja Almāra Grīnberga meitu Vairu Cīruli, kurai no tēva arhīviem ir saglabājusies kuģīša "Zutis" fotogrāfija, ar kuru viņa labprāt dalās. Tāpat viņa vedina pie kultūras nama loga, lai parādītu, kurā vietā pavisam netālu esošajā Aģes upes grīvā tas atradies.
Tiesa gan, nav ziņu, kāds bijis kuģīša liktenis pēc katlumājas uzbūvēšanas, taču no kolhoza laikus piedzīvojušo iedzīvotāju atmiņām peldošā kurinātava nav izdzisusi. "Vēl atceros tos laikus, kad ciema kultūras namu un daudzdzīvokļu mājas apkurināja kolhoza "Zvejnieks" kuģītis "Zutis", kas bija noenkurots tepat netālu – Zvejniekciema ostā. Tolaik bija daudz aukstākas ziemas, bet dzīvokļi bija tik silti sakurināti, ka bērni skraidīja pa māju vienos krekliņos. Kopš apkurē tiek izmantota šķelda, nevarētu teikt, ka gaisa kvalitāte ir kaut kā jūtami uzlabojusies, bet sniegs, cik nu tas vispār pēdējās ziemās ir manīts, ir kļuvis acīmredzami baltāks. Kad kurināja ar akmeņoglēm, tas bija tāds pelēks," atminas Zvejniekciema iedzīvotāja Ruta Možajeva.
