Konstatējot aizvien lielāku savvaļas putnu skaitu, kas saslimuši ar putnu gripu, plānots noteikt pastāvīgas biodrošības prasības mājputnu turētājiem. Šādu vienošanos panākusi Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar putnkopības nozari un steidzamības kārtā grozījumus attiecīgajos noteikumos virzīs izskatīšanai valdības sēdē. Pašlaik spēkā esošās prasības noteiktas līdz 31. maijam.

Reklāma

Šāds lēmums pieņemts, jo putnu gripas vīruss savvaļas putnu populācijās Latvijas teritorijā izplatās arvien plašāk un Pārtikas un veterinārais dienests katru dienu konstatē arvien vairāk saslimšanas savvaļas ūdensputnu populācijā. Šādi gadījumi jau konstatēti Daugavpilī, Krāslavā, Cēsu novada Veselavas pagastā, Madonā, Lapmežciemā, Jēkabpilī, Salaspils pagastā un Rojā.

Paredzēts noteikt, ka mājputnu īpašniekiem vai turētājiem būs jānodrošina, lai darbinieki un personas, kas nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, izmanto darba vai maiņas apģērbu un apavus. Tāpat mājputnus un nebrīvē turētus putnus būs atļauts izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, kas paredzētas tikai šiem putniem, ja ūdenstilpe būs norobežota ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi. 

Plānots, ka mājputnus un nebrīvē turētus putnus būs atļauts izlaist ganībās vai pastaigu laukumos, ja šīs ganības un pastaigu laukumi būs atbilstoši norobežoti.

Savukārt barošana un dzirdināšana būs jāveic vietās, kas ir norobežotas, nepieļaujot savvaļas ūdensputnu piekļuvi, kā arī nosegtas ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu.

ZM norāda, ka pastāvīgās biodrošības prasības noteiks arī dzīvnieku patversmēm un savvaļas putnu rehabilitācijas centriem. Ievietojot slimus vai ievainotus savvaļas ūdensputnus dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, ne mazāk kā 21 dienu no savvaļas ūdensputnu ievietošanas brīža putni būs jātur izolācijā no pārējiem tur esošajiem putniem, kā arī jānodrošina šo putnu atsevišķa kopšana un barošana, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus. Mājputnu un nebrīvē turētu putnu dalība pasākumos, tostarp dzīvnieku sacensībās, tirgos, izsolēs, izstādēs un citos pasākumos, turpmāk būs aizliegta līdz brīdim, kamēr putnu gripas saslimstības risks mazināsies. Tāpat būs aizliegts nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai. Ņemot vērā, ka putnu gripas vīruss ir bīstams arī cilvēkam, par cilvēku saslimšanas gadījumiem ZM aicina ziņot Slimību profilakses un kontroles centram. Izstrādātās biodrošības prasības ļaušot samazināt šī bīstamā vīrusa izplatības risku un aizsargāt mājputnu novietnes, apkārtējo vidi un cilvēku veselību.

Jau 16. maijā valdība pieņēma noteikumu grozījumus, kas paredzēja mājputnu saimniecībām pastiprinātās biodrošības prasības pagarināt līdz 31. maijam. 

Šī putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. 

Šī vīrusa izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez slimībai raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem – apaviem, apģērbu, inventāru, uz kuriem nonācis vīruss. Pagājušajā gadā Latvijā pirmais putnu gripas gadījums savvaļas putniem tika konstatēts janvārī, kad putnu gripa tika konstatēta sešiem gulbjiem un tas bija vienīgais Latvijā reģistrētais saslimšanas gadījums 2022. gadā, taču šogad situācija ir pavisam cita.