2015. gadā Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu nelegāli šķērsoja 1,83 miljoni cilvēki. Vēl nebija Krievijas uzsāktā asiņainā kara Ukrainā, tāpēc tam bija pievērsta sabiedrības galvenā uzmanība.
Kadri ar bēgļiem, kuri, pārceļojuši pāri Vidusjūrai, no laivām un kuģiem izcēlās Itālijas krastos, bēgoši cilvēki pāri Ungārijas robežai, bēgļu pieplūdums Turcijā un daudz kas cits vairoja spriedzi ES. 2015. gadā Vidusjūrā vien, ceļoties pāri uz ES, gāja bojā 3771 migrants. Bija dienas, kad atsevišķās Itālijas salās izcēlās vairāk par tūkstoti migrantu. Arī turpmākajos gados tūkstošiem pārceļotāju atrada savu nāvi gan Vidusjūrā, gan citos ūdens un sauszemes ceļos, mira nežēlīgos apstākļos uz Baltkrievijas–Polijas robežas. Simtiem migrantu noslāpa kuģu un automobiļu kravas konteineros, mira negadījumos Lamanša tuneļos, kad centās no Francijas iekļūt Lielbritānijā. Eiropa bija spiesta reaģēt uz milzīgo migrantu pieplūdumu, kuru lielum lielā daļa nebūt nebija patvēruma meklētāji no kara plosītām valstīm. Lai novērstu Eiropas patvēruma un migrācijas sistēmā atklātos trūkumus, Eiropas Parlaments nolēma pārveidot patvēruma sistēmu, stiprināt ES robežkontroli, veicināt likumīgo migrāciju un uzlabot patvēruma meklētāju integrāciju.
Kas tika darīts pēc bēgļu krīzes
2016. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) reformēšanai, tostarp Dublinas sistēmas reformai, kas ļautu efektīvāk sadalīt patvēruma meklētājus starp ES valstīm.
Dublinas sistēma ievērojami noslogoja dalībvalstis, kuras atrodas uz ES ārējām robežām, jo šīm dalībvalstīm bija uzlikts pienākums apstrādāt visus patvēruma pieprasījumus.
Tomēr dalībvalstīm neizdevās panākt vienošanos par atbildības sadali.
2020. gada septembrī EK ierosināja jaunu Migrācijas un patvēruma paktu. Jaunā pakta mērķis bija uzlabot robežu pārvaldību un atvieglot patvēruma saņemšanu personām, kas lūdz patvērumu uz robežas, kā arī izveidot obligātu pirmsieceļošanas pārbaudi, lai būtu iespējams noteikt pieteikuma iesniedzēja statusu uzreiz pēc personas ierašanās ES dalībvalstī.
Aptauja
Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?
Kopīgas atbildības ieviešana dalībvalstu starpā ir viens no pakta pamatpunktiem. Ierosinātā sistēma veicina sadarbību ES valstu starpā, piemēram, patvēruma meklētāju pārvietošanu no pirmās ieceļošanas valsts uz citu, kā arī tādu personu, kurām nav legālu tiesību uzturēties ES, atgriešanu sākuma valstī. Jaunā sistēma ir balstīta uz brīvprātīgu sadarbību un elastīgiem finansiālā atbalsta veidiem, taču krīzes apstākļos dalība sistēmā var kļūt par prasību. Parlaments 2023. gada aprīlī pieņēma savu nostāju par Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas reformu.
Tāpat 2021. gada novembrī
parlaments pēc vienošanās ar padomi atbalstīja Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pārveidi par ES Patvēruma aģentūru, kas padarīja patvēruma procedūras ES valstīs vienveidīgākas un ātrākas.
Parlaments 2021. gada jūlijā apstiprināja atjaunoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) budžetu 2021.–2027. gadam, kas palielināsies līdz 9,88 miljardiem eiro. Jaunajam fondam jāveicina kopējās patvēruma politikas stiprināšana, jāattīsta legālā migrācija atbilstoši dalībvalstu vajadzībām, jāatbalsta trešo valstu valstspiederīgo integrācija un jāsniedz ieguldījums cīņā pret nelegālo migrāciju. Līdzekļi arī palīdzēs dalībvalstīm taisnīgāk sadalīt atbildību par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Tāpat deputāti arī atbalstīja jaunu Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) izveidi un vienojās tam piešķirt 6,24 miljardus eiro. IBMF jāpalīdz uzlabot ES valstu spējas robežu pārvaldībā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību ievērošanu. Fonds veicinās kopēju, saskaņotu vīzu politiku un ieviesīs aizsardzības pasākumus neaizsargātām personām, kas ierodas Eiropā, īpaši nepavadītiem bērniem.
Stiprina "Frontex"
2015. gadā bēgļu plūsmas radīja pārslodzi dalībvalstu robežapsardzes iestādēm. Eiropas Parlaments pieprasīja stiprināt ES robežu uzraudzības aģentūru "Frontex", un Eiropas Komisija ierosināja paplašināt aģentūras pilnvaras, pārveidojot to par pilntiesīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru ar mērķi uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un drošību un atbalstīt dalībvalstu robežapsardzes institūcijas.