Politiskā mīna, ko zem Vācijas palika jau Angelas Merkeles vadītā valdība, beidzot ir nostrādājusi. 1. septembrī Vācijas zemēs Saksijā un Tīringenē notika vietējo parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas. Tajās ievērojamus (lai neteiktu – milzīgus) panākumus guva labējā partija "Alternatīva Vācijai". 

Patiesībā itin labi veicās arī kristīgajiem demokrātiem un nesen dibinātajai "Sāras Vāgenknehtas savienībai". Lūk, rezultāti Saksijā: kristīgie demokrāti – 32%, "Alternatīva Vācijai" – 31%, "Sāras Vāgenknehtas savienība" – 12%, sociāldemokrāti – 7%, kreisie – 5%, zaļie – 5%. Pārējās partijas, kas nav iekļuvušas landtāgā, kopā saņēmušas 8%. Rezultāti Tīringenē: "Alternatīva Vācijai" – 33%, kristīgie demokrāti – 24%, "Sāras Vāgenknehtas savienība" – 16%, kreisie – 13%, sociāldemokrāti – 6%. Pārējās partijas kopā – 8%. 

Pavisam bēdīgi veicies Vācijas federālās valdības partijām, tā saucamajai luksofora koalīcijai – sociāldemokrātiem, zaļajiem un liberāļiem. 

Saksijā tās kopā ieguva 13%, bet Tīringenē – vien 10% balsu. Par "luksofora koalīciju" to dēvē tāpēc, ka sarkans, zaļš un dzeltens ir varas partiju simboliskās krāsas. Kāpēc cilvēki balsoja par "Alternatīvu Vācijai" un "Sāras Vāgenknehtas savienību"? Galvenais iemesls šai rīcībai bija nevis Austrumvācijas sentiments vai mīlestība pret Putinu, bet gan federālās valdības politika migrācijas jomā, gluži vai neprātīgā tā saucamo bēgļu uzņemšana un ar to saistītais noziedzības pieaugums. Arī politiski motivētais, bet zinātniski un ekonomiski nepamatotais Zaļais kurss un haotiskā enerģētikas politika. Patiesībā šīs problēmas sākās jau A. Merkeles laikā, pašreizējā koalīcija tikai turpināja iesākto.