Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu. Kas veidos nākamo koalīciju?

Partiju ideoloģiskās pozīcijas palīdz saprast un dažkārt pat itin precīzi prognozēt partiju rīcību svarīgos brīžos, piemēram, valdības veidošanas procesā.

Arī iepriekšējās publikācijās iekļautie analīzes rezultāti liecināja, ka pilsoņu priekšstatiem par partiju ideoloģiskajām nostājām ir vērā ņemama ietekme uz cilvēku lēmumu atbalstīt vienu vai citu politisko organizāciju. Tāpēc šajā rakstā pievērsīšos sabiedrības priekšstatu salīdzinājumam par partiju ideoloģisko pozicionējumu.

Trīs dimensijas

Nebūs daudz pārspīlēts, sakot, ka pašlaik Latvijas politikā ir iezīmējušās trīs skaidrākas dimensijas – etniskā, sociāli ekonomiskā un dzīvesveida. Aptaujā lūdzām respondentus novērtēt, kur katrā no šīm dimensijām viņi novietotu katru no šeit aplūkotajām partijām.

Visplašākais vērtējumu diapazons sastopams etniskajā dimensijā (skat. 1. attēlu).

Spektra vienā malā atrodas Nacionālā apvienība, kuru no "Saskaņas" šķir teju septiņi punkti. Te labi saskatāms austrumslāvu atbalstītāju pulciņš ("Saskaņa", "Suverēnā vara" un "Latvija pirmajā vietā"), kas stāv atstatus no mērenajiem ("Progresīvie", "Mēs mainām noteikumus" un "Latvijas attīstībai"), kurus jau ir grūtāk nošķirt no nacionālā spārna (Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un ZZS). Partiju novietojums šajā dimensijā labi ilustrē, kāpēc vairākiem nacionālā spārna dalībniekiem ir iebildumi sadarboties ar "Latvija pirmajā vietā", kas sevi pozicionē kā uzņēmējdarbību atbalstošu organizāciju. Šīs partijas pamatoti raizējas, ka to latviešu vēlētāji neatbalstītu sastrādāšanos ar etniskajā dimensijā tik atšķirīgu spēku.

Partiju vērtējumi sociāli ekonomiskajā dimensijā (skat. 2. attēlu) lielā mērā sakrīt ar vērtējumiem etniskajā dimensijā, kaut atšķirības starp galējiem punktiem ir mērāmas tikai nedaudz vairāk kā četrās ballēs, turklāt vairums vērtēto partiju atrodas pa kreisi no viduspunkta (5). Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" un arī "Progresīvo" atrašanās kreisajā spārnā lielus jautājumus neraisa, bet biznesam labvēlīgās "Latvijas attīstībai" un "LPV" būtu pelnījušies atrasties daudz tālāk pa labi. Šādas nobīdes liek domāt, ka pilsoņi ir ieradināti lietot apzīmējumus "kreiss" un "labējs" neatbilstoši – lai apzīmētu partijas, kas atbalsta austrumslāvu intereses (kreisie) vai latviešu intereses (labējie). Pēc tam viņi kļūdaini attiecina šos pašus apzīmējumus uz sociāli ekonomisko sfēru, kaut ekonomiski kreisie spēki atbalsta lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā, bet ekonomiski labēji – mazāku.

Dzīvesveida dimensijā (3. attēls), kurā izšķir sociāli konservatīvus un sociāli liberālus spēkus, pilsoņi saskata vēl mazākas atšķirības.

Pirmkārt, galējos punktus – "Progresīvos" un Nacionālo apvienību – šķir mazāk nekā četri punkti. Otrkārt, tikai divas organizācijas – "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība" – ir atrodamas šī spektra sociāli liberālajā pusē, un sabiedrība saredz pārējās partijas kā vairāk vai mazāk sociāli konservatīvas. Treškārt, te labi saskatāms skaidrojums, kāpēc, piemēram, "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālā apvienība viegli atrod kopīgu valodu dzīvesveida jautājumos vai kāpēc "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība" cieši sadarbojas šajos jautājumos. Ceturtkārt, šie vērtējumi ļauj labāk saprast, kāpēc Nacionālā apvienība līdz šim ir konsekventi atteikusies no sadarbības ar "Progresīvajiem" Saeimas un Ministru kabineta līmenī.

Mazākā ļaunuma princips

Svarīgi, ka pilsoņu priekšstati par viņu pašu un šo partiju ideoloģisko tuvumu izskaidro līdz pat trešdaļai atbalsta attiecīgajai partijai. Nedaudz lielāka nozīme ir tieši uzskatu sakritībai sociāli ekonomiskajā dimensijā, kam seko etniskā un dzīvesveida dimensijas. No šī izriet, ka straujas un nepārdomātas kustības nozīmīgākajos programmatiskajos jautājumos var nozīmēt arī attiecīgās partijas atbalsta zudumu.

Kaut gan 15. Saeimas vēlēšanas radīs nozīmīgas izmaiņas Saeimas politiskajā sastāvā, vismaz divas parādības nemainīsies – mums atkal būs vismaz viena jauna partija Saeimā un mēs atkal pieredzēsim koalīcijas tapšanas batālijas. Lai labāk saprastu, kādas partiju kombinācijas saprotamākas šķiet sabiedrībai, aptaujas ietvaros noskaidrojām, cik lielā mērā katra no partijām patīk pilsoņiem. Šajā skaistumkonkursā īstu uzvarētāju nav (4. attēls).

Aptaujas dati skaidri rāda, ka partijas tiek vērtētas visnotaļ negatīvi un neviena partija nav pietuvojusies pat skalas viduspunktam. Šis ir vēl viens apliecinājums ilgstošas mazrezultatīvās politikas ietekmei uz partiju reputāciju.

Tomēr koalīcijas veidošanas kontekstā interesantāk ir saprast, kā augsti varbūtīgie katras partijas atbalstītāji vērtē citas partijas, jo varam ticami pieņemt, ka vēlētājiem būs vieglāk pieņemt tādu koalīciju, kurā ietilpst viņiem tīkamākas partijas. Šī aina redzama 5. attēlā.

Katras partijas atbalstītāji vispozitīvāk vērtē tieši to partiju, par kuru viņi pauduši augstu gatavību nobalsot. Savukārt ZZS apliecina savu mazākā ļaunuma reputāciju – visu pētījumā iekļauto partiju atbalstītāji vērtē ZZS kā viņiem visnotaļ pieņemamu. Citu partiju atbalstītājiem kopumā simpātisks šķiet "Apvienotais saraksts", turklāt ZZS, NA, "MMN" un "Latvijas attīstībai" atbalstītājiem "AS" ir otra tīkamākā partija. Šī ir draudīga ziņa visupirms "MMN" un "LA", jo vēlēšanu dienā daļa šo partiju atbalstītāju var izšķirties nobalsot par "AS". Nacionālā apvienība var mazāk cerēt uz šādu atbalsta pieplūdi, taču NA arī ir viena no pieņemamākajām partijām pašreizējā situācijā, pret kuru izteikti negatīva nostāja ir tikai austrumslāvu spārnā. Īpašu uzmanību pelna "Jaunās Vienotības" negatīvais vērtējums ne tikai austrumslāvu partiju atbalstītāju vidū (kas ir visnotaļ sagaidāms), bet arī ZZS un "AS" atbalstītāju skatījumā, kas, iespējams, ir ilgstošo starppartiju konfliktu rezultāts 14. Saeimas laikā.

Kodols ir iezīmējies

Attieksme pret austrumslāvu spārna partijām ir itin skaidra – visu pārējo partiju atbalstītāji uzlūko tās negatīvāk, tāpēc būtu nepieciešama īpaša situācija un īpaša piepūle, lai sabiedrībai pārliecinoši pamatotu nepieciešamību ciešāk sadarboties ar austrumslāvu partijām. No otras puses, austrumslāvu partiju atbalstītāji vispozitīvāk vērtē šī paša spārna organizācijas, bet no latviešu partijām viņiem vispieņemamākās šķiet ZZS un "MMN". Jāatceras, ka tieši ZZS atbalstītāju vidū ir viens no augstākajiem austrumslāvu īpatsvariem latviešu partiju kopā.

Ja partiju līderi ieklausās savos atbalstītājos un nevēlas pamatīgus politiskos satricinājumus, tad nākamās koalīcijas kodols ir iezīmējies – "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība (ja tā pārvarēs 5% barjeru). Sarežģītāk būs nākamajā solī izvēlēties starp "Jauno Vienotību" (ja tā pārvarēs 5% barjeru), "Progresīvajiem" un partiju "Latvija pirmajā vietā". Ideoloģisku apsvērumu un partiju atbalstītāju noskaņojumu dēļ neviena no tām nav pašsaprotama izvēle.

Projektu finansē AS "Latvijas Mediji" un Konrāda Adenauera fonds.