Daugavpils pārliecinoši izvēlas Elksniņu: “Sarauj, Latgale!”; 14 no 15 mandātiem

Ar ievērojami lielāku vēlētāju līdzdalību vēlēšanās – tajās piedalījās 46,97% balsstiesīgo – ir ievēlētas jaunās pašvaldību domes 42 vietvarās.

Vislielāko atbalstu ieguva Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kura dibinātajai partijai "Sarauj, Latgale!" domē būs 14 no 15 mandātiem. Iepriekš Saeimas atlaistās Rēzeknes domes vadībā ir izredzes atgriezties Aleksandram Bartaševičam ("Kopā Latvijai"). Savas pozīcijas ir nostiprinājušas Liepājas domē un vēl vairākās lielajās pilsētās valdošās partijas, taču citviet – piemēram, Jelgavā – varu var zaudēt politiskie spēki – Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība –, kas tur valdīja vairākus gadu desmitus.

Pašvaldību vēlēšanās balsstiesības bija 1 377 183 pilsoņiem, nobalsoja 646 867 jeb 46,97%.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Vairākās pašvaldībās – Rīgā, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ogres un Siguldas novadā – vēlētāju aktivitāte pārsniedza 50%, bet nekur tā vairs nebija zemāka par 30%, kā tas bija 2021. gadā. Taču jāatceras, ka toreiz vēlēšanas notika kovida pandēmijas laikā, kad partijām bija ierobežotas iespējas plaši reklamēties un nenotika tādas politiskās kaislības, kādas varēja vērot tagad – īpaši starp partijām, kas startēja uz Rīgas domi. Tās motivēja cilvēkus doties uz vēlēšanām, lai aizstāvētu vienu vai otru pusi vai lai nepieļautu kāda cita nonākšanu pie varas.

Vairāki pieredzējuši pašvaldību vadītāji vairs nekandidēja ar pirmo numuru, bet bija tālākās vietās sarakstā, jo uzskatīja, ka ir jānāk jauniem līderiem. Taču dažiem no viņiem atkal ir lielākais vēlētāju atbalsts, kādu "Jaunās Vienotības" sarakstā Smiltenes novadā ieguvusi Astrīda Harju, Aivars Mucenieks (ZZS) – Ventspils novadā, Andrejs Ence (LRA) – Mārupes novadā, kas ir viena no pašvaldībām, kur paredzamas ļoti sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas. Te arī bija nesaudzīga priekšvēlēšanu kampaņa, izmantojot dažādas kandidātu nomelnošanas metodes sociālajos medijos. Cīņa par varu turīgajās Pierīgas pašvaldībās atšķiras no partiju savstarpējām attiecībām priekšvēlēšanu laikā tajos novados, kuru vadībai bija jāpieliek pūles, lai sabalansētu budžetu un izdzīvotu.

Valkā eksperimenti beigušies, Bauskā būs pārmaiņas

Bauskas novads nepieder ne pie vieniem, ne otriem iepriekšminētajiem novadiem, bet ir mierīgi aizvadījis četrus gadus. Vēlēšanas parādīja, ka cilvēkiem tāds miers nav īsti pa prātam, un arī te sagaida pārmaiņas. Valdošā Nacionālā apvienība ieguva lielāko vēlētāju atbalstu, taču priekšsēdētājs Aivars Okmanis vairs nav ievēlēts domē, visvairāk balsu no NA saņēma viņa vietnieks Aivars Mačeks. Nākamais visvairāk atbalstītais politiskais spēks ir "Jaunā Vienotība" ("JV"), kas tagad nebija domē, bet Lindas Abu Meri vadībā tā tajā ieguvusi trīs vietas, kas nav maz vietvarās.

Eksperimenti ar varu ir beigušies Valkas novadā, kur domes vadībā atgriezīsies tās ilggadējais priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kura saraksts ieguva vairākumu. Viņu pirms diviem gadiem no amata gāza un par priekšsēdētāju ievēlēja Gitu Avoti ("Latvijas attīstībai"/LZS), bet tagad viņa, visticamāk, būs opozīcijā, jo V. A. Krauklis ir piedāvājis sadarbību tikai "Progresīvajiem".

Būs jāmeklē sabiedrotie

Taču ir vairākas pašvaldības, kurās tagadējiem mēriem būs jāmeklē sabiedrotie. Starp tām ir arī Cēsu novads. 

Tā vadītāja Jāņa Rozenberga ("JV") pozīcijām apdraudējumu jau varēja just pavasarī, kad četri politiskie spēki – ZZS/Vidzemes partija/"Latvijas attīstībai"/ Latvijas Zaļā partija – vienojās startēt kopā, lai aizstāvētu lauku intereses. Šīs partijas ieguva septiņas vietas, kas teorētiski paver iespēju kopā ar deputātiem, kas ievēlēti no Nacionālās apvienības (divi mandāti) un "Kustības Par" (viens mandāts) pārņemt varu, bet tiklab ar minētajiem var vienoties "JV", kurai ir deviņas vietas. Taču, ja abi ietekmīgākie spēki nestrādās kopā un kāds no tiem paliks opozīcijā, tad Cēsu novada politiskā dzīve vairs nebūs tik stabila.

"Zelta" balss Nacionālajai apvienībai

Varas maiņa ir iespējama arī Dienvidkurzemes novadā, kurā līdz šim valdošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) saņēmusi tikai piecas vietas, tikpat ieguva arī Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā Vienotība", kuras sarakstā pirmais ir bijušais Pāvilostas novada priekšsēdis Uldis Kristapsons, bet četras vietas ir Latvijas Reģionu apvienībai, kas ir "JV" sabiedrotā. To, kurš vadīs pašvaldību, šeit izšķirs Nacionālā apvienība.

Līdzīgi ir kaimiņos Saldus novadā, kuru vada Māris Zusts no Latvijas Zaļās partijas (LZP) – tai ir sešas vietas, bet tikpat ir arī pirms vēlēšanām dibinātajai partijai "Saldus novadam", te arī "zelta" balss būs ar diviem deputātiem pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai. Visos minētajos novados vēlētāji ir likuši saprast, ka vēlas pārmaiņas. Un, pat ja esošie mēri saglabās varu, viņiem ar šo vēlētāju raidīto signālu būtu jārēķinās.

Preiļos atgriežas Adamovičs

Latgalē līdzīgā situācijā ir nonācis Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, kura pārstāvētais vairāku partiju saraksts ieguva tikai piecas vietas, bet vēlēšanās uzvarēja Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas saņēma sešus mandātus. Līvānos tā iepriekš nestartēja. Pirms vēlēšanām gan runāja, ka JKP sarakstā esot vairāki priekšsēdētāja komandai pietuvināti cilvēki, bet saraksta līderis Dāvids Rubens pieteica šo kā komandu, kas ir noskaņota pārmaiņām. Kopā ar LZP, no kuras ievēlēts lielākais opozicionārs Jānis Klaužs, JKP varētu izveidot vairākumu, bet, vai tā notiks, varēs redzēt pēc pāris nedēļām.

Taču vara mainīsies Preiļu novadā, kur to pēc četru gadu pārtraukuma Alda Adamoviča vadībā ir atguvusi Latgales partija kopā ar "JV", saņemot deviņus no 15 mandātiem. 

Līdzšinējais mērs Ārijs Vucāns startēja no LRA/"Progresīvo" saraksta, kuram ir trīs vietas. Jauns priekšsēdētājs būs arī Rēzeknes novadā, jo Monvīds Švarcs vēlēšanās nekandidēja, bet viņa iepriekš pārstāvētajam sarakstam ir tikai trīs vietas. Pārējiem septiņiem sarakstiem domē būs viens vai divi deputāti. Sadrumstalota ir arī Balvu novada dome, kur mēra Sergeja Maksimova (Latgales partija) sarakstam ir piecas vietas. Drošāk var justies Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS) un Ludzas novada vadītājs Edgars Mekšs (ZZS), kuriem kopā ar līdzšinējiem partneriem ir iespējas izveidot vairākumu.

Daži mēri var justies droši

Sarežģītas koalīcijas sarunas gaidāmas vairākās vietvarās, daļā Pierīgas pašvaldību, kā arī Jēkabpils novadā, kurā bija iesniegti 13 kandidātu saraksti, vislielāko atbalstu saņēma mērs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija), bet septiņas vietas domē nozīmē, ka būs jāmeklē sabiedrotie. Arī Limbažu novadā Latvijas Reģionu apvienībai lielākais vēlētāju atbalsts negarantē iespēju Dagnim Straubergam palikt pie varas, jo tikpat – septiņas vietas – ir konkurentiem no Vidzemes partijas, ZZS un NA, te visu var izšķirt no "JV" ievēlētā deputāte.

Taču ir novadi, kur līdzšinējie mēri var justies pārliecināti par savām izredzēm palikt pie varas, ja vien viņi to vēlēsies. Ogres novadā, kuru vada Egils Helmanis (NA), viņa pārstāvētais vairāku partiju saraksts ieguva 12 no 23 mandātiem, bet ietekmi domē ir palielinājusi arī opozīcija – LRA un "Kustība Par" –, kam kopā ir septiņas vietas, vēl par diviem mandātiem katra ieguva "JV" un Vidzemes partija.

Ogres novadā no 44 534 balsstiesīgajiem pavisam balsoja 22 739 (51,06%) pilsoņi. Par Nacionālās apvienības/ZZS/LZP sarakstu šogad nobalsoja 10 477 (46,09%). Šā saraksta pirmajam numuram – Ogres novada domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim – vēlētāji atzīmējuši 6359 par, 1029 – pret. Daudzi sociālo tīklu lietotāji izrādījuši interesi, kādu ietekmi uz rezultātu varētu būt atstājusi Latvijas sabiedrisko mediju īpašā pievēršanās Ogrei pirms vēlēšanām. Vērtējumam – 2021. gada pašvaldību vēlēšanās minētais saraksts ieguva 8450 (48,94%) balsis, bet E. Helmanim plusiņu un svītrojumu attiecība pirms četriem gadiem bija – par 5135, pret 356. Tātad – šogad tieši Helmanim piekritēju vēl vairāk. Attēlā – Egils Helmanis nākamajā dienā pēc vēlēšanām feisbukā publicētajā videoierakstā pateicās saviem vēlētājiem un solīja pildīt dotos solījumus.

Foto: Ekrānuzņēmums no Egila Helmaņa Feisbuka konta

Vairākums – 10 no 19 mandātiem – Tukuma novada domē ir LRA, kuru pārstāv mērs Gundars Važa, Valmieras novada vēlēšanās uzvarēja Jāņa Baika vadītā "Valmierai un Vidzemei", kurai ir 13 no 19 vietām, Madonas novadā 10 no 19 deputātiem būs priekšsēža Agra Lungeviča (ZZS) sarakstam.

Valmieras novadā no 40 011 balsstiesīgajiem balsoja 18 145 (45,35%) pilsoņi. Par partiju "Valmierai un Vidzemei" nobalsoja 11 664 (64,31%). Šā saraksta pirmajam numuram – Valmieras novada domes priekšsēdētājam Jānim Baikam – vēlētāji atzīmējuši 7171 par, 399 – pret. Attēlā – Jānis Baiks balso pašvaldību vēlēšanās.

Foto: No Jāņa Baika Feisbuka konta

Partiju ietekme vietvarās svārstīga

Vērtējot partiju ietekmi vēlēšanās, redzams, ka to ir palielinājusi Nacionālā apvienība, pat ja nevadīs lielu skaitu pašvaldību, bet tai vairākās vietās varētu būt izšķirošā loma koalīciju veidošanā. NA arī pirmā informēja medijus par saviem vēlēšanu rezultātiem – NA būs pārstāvēta 37 pašvaldībās, bet piecās no tām uzvarēja – Ogres, Bauskas, Siguldas, Ropažu un Smiltenes novadā.

Līdz šim reģionos plaši pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai un Latvijas Reģionu apvienībai dažās vietās atbalsts ir samazinājies. LRA var zaudēt varu ne tikai Preiļu, bet arī Gulbenes novadā, te uzvarēja "Latvijas attīstībai", kurai kopā ar sabiedrotajiem no ZZS ir vairākums. ZZS atguvusi ietekmi Jelgavas novadā, bet riskē to pazaudēt Jelgavas valstspilsētā. Arī "JV" vairāku mēru iespējas saglabāt amatu noteiks tas, cik veiksmīgi viņi vadīs koalīcijas sarunas. Aģentūra LETA ziņo, ka, piemēram, Alūksnes novada domes priekšsēdis Dzintars Adlers ("JV") aicinās uz sarunām arī ZZS, kas līdz šim bija opozīcijā, un NA. Visām trijām partijām katrai ir pa četriem mandātiem.

Vairākās pašvaldībās būs pārstāvēta arī Jaunā konservatīvā partija, kas pēc iekšējām pārmaiņām atjaunotā sastāvā atkal startēja vietējās vēlēšanās. Jelgavas pilsētas domē ir ievēlēts JKP līdzpriekšsēdētājs Mārtiņš Štāls.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās piedalījās partija "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") un "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", kas iesniedza sarakstus visās vai gandrīz visās pašvaldībās. "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" pārsvarā iekļuva to pašvaldību domēs, kurās no tās kandidēja bijušie Latvijas Krievu savienības vai citu partiju biedri, piemēram, Olaines novadā un Jelgavas pilsētā.

Līdzīgi "LPV" guva labākus panākumus tur, kur no tās startēja politiķi ar pašvaldības darba pieredzi, piemēram, Jēkabpils novadā tai ir trīs mandāti, jo sarakstā bija arī kādreizējais mērs Aivars Kraps, Mārupes novadā – bijušais domnieks Edgars Jansons, Olainē – Māris Vanags, Ķekavā – Voldemārs Pozņaks un Andis Adats, kas visi ir ievēlēti. Dažās pašvaldībās būs pārstāvēta arī "Saskaņa", taču tās ietekme ir ievērojami mazinājusies, jo uz tās biedru bāzes ir izveidotas reģionālās partijas "Sarauj, Latgale!" un "Kopā Latvijai", tās kādreizējie biedri ir arī partijā "Suverēnā vara" un "LPV".