Latvijā liekā svara rādītāji pārsniedz ES vidējo; sabiedrībā trūkst izpratnes par riskiem

Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars, bet lielākā daļa neuztver to kā draudu savai veselībai, pēc sabiedriskās domas aptaujas veikšanas secinājusi pētījumu aģentūra "Norstat".

"Norstat" skaidro, ka veselības profilakses dati liecina par to, ka liekā svara izplatība Latvijā jau pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju. Ja ES vidēji ar lieko svaru vai aptaukošanos dzīvo 50,6% iedzīvotāju, tad Latvijā šis skaitlis sasniedz 59,2%.

Sabiedriskās domas aptaujā noskaidrots, ka tikai 44% iedzīvotāju zina savu ķermeņa masas indeksu, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem liekā svara novērtēšanā. Gandrīz puse aptaujāto - 47% - atzīst, ka nezina šo rādītāju, bet vēl 9% nekad par tādu nav dzirdējuši.

Tāpat aptaujas rezultāti atklāj neviennozīmīgu skatījumu par aptaukošanos kā problēmu. Lai gan 56% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka "aptaukošanās ir slimība", daļa to joprojām uzskata par "dzīvesveida sekām".

Vienlaikus 39% respondentu raksturo savu ķermeņa stāvokli kā "nedaudz virs normas - liekais svars". No tiem 38% respondentu ir vīrieši, bet sieviešu vidū šis rādītājs sasniedz 40,3%, līdz ar to pētījuma veicēji secinājuši, ka "gandrīz katra otrā sieviete Latvijā saskaras ar liekā svara problēmu".

Kaut arī aptaujas dati liecinot par augstu aptaukošanās izplatību, sabiedrības gatavība vērsties pēc profesionālas palīdzības ir daļēja, noskaidrojuši pētījuma veicēji.

Pētījuma rezultāti uzrāda, ka tikai 18% respondentu atbildējuši, ka noteikti vērstos pie ārsta, ja saskartos ar aptaukošanās problēmām. Vēl 38% norādījuši, ka, visticamāk, to darītu. Kopumā noskaidrots, ka 56% iedzīvotāju būtu gatavi runāt ar ārstu par šīm problēmām, ja tās viņus skartu, tomēr gandrīz puse joprojām vilcinātos vai izvairītos no šādas sarunas.

Komentējot aptaujas datus, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs skaidro, ka liekais svars un aptaukošanās ir globāla veselības problēma, kas aizvien vairāk skar iedzīvotājus dažādās vecuma grupās.

Lai gan to veicina neveselīgs dzīvesveids un noteikti uztura paradumi, lielā mērā šai slimībai ir ģenētiski noteikta predispozīcija, uzsver speciālists. Dzalbs norāda, ka liekais svars un aptaukošanās var veicināt vairāk nekā 200 dažādu citu saslimšanu attīstību, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta, lai pārrunātu labākos risinājumus svara korekcijai.

Ārsts arī uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par liekā svara negatīvo ietekmi un stiprināt veselības aprūpes speciālistu zināšanas par šī stāvokļa pārvaldības iespējām.

Iedzīvotāju aptauja tika veikta laikā no šī gada 23. līdz 30. maijam, aptaujājot 1010 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Tās izlase ir reprezentatīva.