Ravē bruģi un asistē direktoram; ko darīt Skolēnu vasaras brīvlaikā?

Nauda ceļojumiem, studijām vai ikdienas iztikai – tās ir dažas no motivācijām, kas vasarā mudina strādāt skolēniem. Darbs vasaras brīvlaikā ne tikai sniedz jauniešiem pirmo reālo darba pieredzi, bet arī veido nākotnes darbaspēku. Tomēr konkurence starp skolēniem ir gana sīva un pieprasījums pēc vasaras darba vietām daudzviet joprojām pārsniedz pieejamo vakanču skaitu.

Daudzi jaunieši darba iespējas meklē ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzību, kas skolēniem darbu vasaras brīvlaikā piedāvā jau kopš 2004. gada. Ar katru gadu paplašinās gan darba devēju loks un pārstāvēto nozaru daudzums, gan nodarbināto jauniešu skaits. Kā iepriekš informējusi Labklājības ministrija, šogad programmai pieteikušies 950 darba devēji. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai paredzētais finansējums šogad ir palielināts līdz 5,3 miljoniem, ar ko var nodrošināt, lai vienu mēnesi nodarbinātu 13,8 tūkstošus skolēnu.

Izaudzina nākamo darbaspēku

Visbiežāk tiek piedāvāti darbi palīgstrādnieka amatos – teritorijas vai telpu uzkopšanā, viesmīļu un pavāru palīgu darbi u. tml. Taču pēdējos gados arvien biežāk parādoties iespējas arī specifiskās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā un finanšu sektorā. Piemēram, patlaban aktuālo darba vietu sarakstā NVA mājaslapā lasāms piedāvājums skolēnam strādāt par ģenerāldirektora palīgu un pie prasībām pretendentam citstarp minēts: "Sveicināts, mans topošais asistent! Vai tu esi tas, kurš atbrīvos manas rokas, būsi mana uzticības persona, mans plānotājs un procesu uzlabotājs, un mums saskanēs kā cimdiņam ar rociņu? Tad tieši tu esi tas, kuru es meklēju!"

"Darba devēji arvien biežāk piesakās programmai ar mērķi veidot ilgtermiņa saikni ar potenciālo darbaspēku," skaidro NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs. "Pirmā darba pieredze skolēnam ir kā iepazīšanās ar nozari un darba vidi. Mazāk tiek vērtēts pats darba sniegums, vairāk – interese, attieksme un motivācija." To laikrakstam "Bauskas Dzīve" apstiprina arī NVA Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane, kura uzsver pozitīvos piemērus, kad programmas laikā uzņēmumam izveidojas ļoti laba sadarbība ar jaunieti, kas turpinās vairāku gadu garumā.

Laikrakstam "Brīvā Daugava" "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova norāda, ka viņu pieredzē ir gana daudz pozitīvu gadījumu, kad pēc veiksmīgi aizvadīta vasaras darba veikalā jaunieši piesakās pastāvīgam darbam. "Tā ir iespēja iegūt pieredzi, kā arī pierādīt sevi un veidot karjeru stabilā uzņēmumā." Šogad NVA projektā "Rimi Latvia" pieteikusi rekordlielu vakanču skaitu – vairāk nekā tūkstoš, ko aizpilda apmēram 700 jauniešu, jo kāds no viņiem izvēlas strādāt divus mēnešus, savukārt cits – mēnesi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" komunikācijas vadītāja Ginta Bormane arī uzsver: "Mūsu darbinieki apzinās, ka skolēns nav vienkārši "vēl viens pāris darba roku" – palīdzam gūt pirmo pieredzi, mācīties atbildību, un, iespējams, kāds no jauniešiem nākotnē būs mūsu pilna laika kolēģis." Bieži veidojoties pat neliels konkurss uz vakantajām darba vietām. Skolēnus iesaista biroja darbā, laboratorijā, pirmapstrādes kompleksa norisēs.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis P. Beļisovs min, ka darba devēji, kas piedāvā vakances sarežģītākās un augsti kvalificētās profesijās, bieži vien ir patīkami pārsteigti par skolēnu kompetenci: "Viņi atzīst, ka jaunieši ir gudri, atbildīgi, iesaka oriģinālas idejas, un dažkārt skolēnu pienesums sniedz reālu vērtību arī uzņēmuma darbībai." Šādos gadījumos atlases process ir līdzīgs kā darba tirgū – tiek vērtētas atzīmes, prasmes, pat organizēti testi. "Konkurence uz šīm vakancēm ir augsta, tāpēc darba devēji pret atlasi izturas ļoti nopietni."

Priekšroka pilngadīgajiem?

Lai gan jauno strādātgribētāju netrūkst, ne visi darba devēji vēlas pieņemt darbā nepilngadīgus skolēnus. Nepilngadīgajiem skolēniem paredzētās vakances aizpildās ātri, un jauniešu interese ir liela, tāpēc var veidoties situācijas, kad skolēni, kas pieteikušies vēlāk, saņem atteikumu, raksta avīze "Brīvā Daugava". Ir gadījumi, kad skolēni jau janvāra sākumā tuvējos veikalos jautā par vasaras darba iespējām. Piemēram, veikala "Lats" uzņēmuma pārstāvis laikrakstam "Staburags" atzinis, ka pieņem darbā jauniešus vecumā no 18 gadiem, jo darbs ir arī pie kases un nepieciešams, lai darbinieki varētu strādāt pilnvērtīgi. Arī "Alūksnes un Malienas Ziņas" savā publikācijā par skolēnu vasaras darbu raksta, ka, piemēram, kafejnīcā "Marta" darbā pieņem tikai pilngadīgus jauniešus, jo kafejnīcā jāpasniedz alkohols un jānovāc trauki, no kuriem tas ir lietots.

"Nepilngadīgo darbinieku nodarbināšanu regulē stingrāki ierobežojumi – gan attiecībā uz darba laiku, gan uz darba apstākļiem. Papildus tam darba devējam ir jānodrošina īpaši apmācīts darba vadītājs un jāievēro specifiskas prasības, par kurām informējam visus iesaistītos uzņēmumus," norāda P. Beļisovs. Šie nosacījumi bieži tiek uztverti kā papildu administratīvs slogs un lielāka atbildība, kas var ietekmēt darba devēju vēlmi pieņemt darbā nepilngadīgos jauniešus. "Dažos amatos pastāv augstāki drošības riski un likumi nemaz neļauj nodarbināt personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu."

Dalība NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasakumā.

Foto: Latvijas Avīze

Tāpat pastāv arī vispārpieņemti priekšstati, kas spēlē savu lomu. "Pastāv šie stereotipi, ka pilngadīgs jaunietis ir nobriedušāks, atbildīgāks, tādēļ viņam var uzticēt vairāk un sarežģītākus uzdevumus. Tomēr realitātē lielākā daļa skolēnu, kas piesakās darbam ar NVA starpniecību, joprojām ir nepilngadīgi. Savukārt tie, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk meklē darbu patstāvīgi. Iespējams, viņi orientējas uz labāk atalgotām vietām ārpus skolēnu vasaras nodarbinātības programmas," stāsta P. Beļisovs.

Ogu lasīšana vai bruģa ravēšana

Reģionālie laikraksti publikācijās par skolēnu vasaras nodarbinātības programmu norāda uz būtisku problēmu – pieprasījums pēc darba vietām bieži vien pārsniedz piedāvājumu. NVA pārstāvis Beļisovs piekrīt: "Skolēnu iespējas vasaras darbam joprojām ir ierobežotas, jo ierobežots ir arī darba piedāvājums." NVA mājaslapā gan redzams, ka pieejamas vairāk nekā 300 atvērtas vakances, tomēr tās ne vienmēr atbilst skolēnu vēlmēm – nedz pēc atrašanās vietas, nedz darba specifikas.

Nereti strādāt gribošie jaunieši meklē darba iespējas laukos. Medijos regulāri izskan informācija par ogu saimniecībām, kam vasarā trūkstot darbaroku, tādēļ tās piesaista pašlasītājus vai viesstrādniekus. Taču rodas loģisks jautājums – vai šos sezonas darbus nevarētu piedāvāt vietējiem skolēniem? Zemeņu audzētavā "Blomi zemenes" atzīst, ka skolēni šim darbam ne vienmēr ir piemēroti – viņiem neesot pacietības, darbs ātri apnīkot.

Uzņēmuma "Kapačmuiža" īpašnieks Jānis Kapačs laikrakstam "Brīvā Daugava" stāsta, ka zemeņu lasīšanā nodarbina arī skolēnus. Atlīdzība tiek aprēķināta pēc salasīto ogu daudzuma. Uzņēmējs stāsta, ka skolēni mūsdienās esot dažādi: viens atbrauc ar patiesu vēlmi strādāt, cits – lai vienkārši patusētu, bet vēl kāds – lai uzpīpētu. "Tad jāsaka, lai vairāk nebrauc," piebilst Kapačs.

Stādaudzētavas "Meža Rasas" īpašniece Aija Ozoliņa laikrakstam "Brīvā Daugava" stāstījusi, ka agrāk skolēnus darbā pieņēmusi, sadarbojoties ar NVA. Šobrīd uzņēmums programmā vairs nepiedaloties, taču skolēni joprojām tiek nodarbināti. A. Ozoliņa gan skarbi vērtē jauniešu darba spējas: "Audzinām paaudzi, kas negrib un neprot strādāt. Viņi nav ravējuši biešu laukus kā mēs bērnībā. Daudzi pat nezāles neatšķir. Vecāki viņiem visu nodrošina, tāpēc trūkst motivācijas darbam. Nereti vēlme strādāt izplēn jau pēc trim stundām vai vienas dienas." Tomēr ne visi skolēni ir vienādi. "Ja kāds iztur mēnesi, tad zinu, ka viņš dzīvē nepazudīs. Tie, kas pie mums nostrādājuši ilgāku laiku, vēlāk dzīvē kaut ko sasniedz," saka A. Ozoliņa.

Uzņēmumā "Jēkabpils PMK" šovasar strādāšot 13 jaunieši. Betona un javas rūpnīcā puiši uz paliktņiem krauj bruģi, bet divi pieredzējušākie, kuri strādājot šajā uzņēmumā jau trešo vasaru, veic samērā atbildīgu darbu, kas prasa zināmas iemaņas, – sien armatūras. Viņu darba kvalitāte tiekot arī rūpīgāk pārbaudīta.

Foto: "Brīvā Daugava".

"Kopš pašvaldība sākusi nodarbināt skolēnus, interese par darbu stādaudzētavā ir mazinājusies," novērojusi "Meža Rasu" īpašniece. Viņasprāt, šobrīd valsts atbalsta programmā daudzviet tiek piedāvāti darbi, kas skolēniem neprasa lielu piepūli vai atbildību: "Nezāļu ravēšana, kur dienā izravē pāris kvadrātmetru, ir vienkārši naudas šķērdēšana." "Brīvā Daugava" raksta, ka Jēkabpils novadā skolēni pašvaldības darba vietās bieži tiek nodarbināti labiekārtošanas darbos, piemēram, ravējot nezāles, kas aug starp bruģakmeņiem. Daļa sabiedrības šādu darbu uzskata par mazefektīvu un nelietderīgu. Jēkabpils pašvaldības nodarbinātības speciāliste Ilze Akilova gan uzsver, ka ravēšana ilgtermiņā esot efektīvāka. Vēl pirms dažiem gadiem nezāļu iznīdēšanai tikusi izmēģināta arī izdedzināšana, tomēr no tās atteicās, atgriežoties pie roku darba. Un neesot jau tā, ka jāravē visu laiku – pietiekot ar reizi mēnesī. Markuss un Emīls mācās Rīgā, bet dzīvo Jēkabpilī. Šovasar viņi pirmo reizi izmēģinājuši algotu darbu – ravējuši nezāles Rīgas ielas bruģim Jēkabpilī. Pašu puišu vārdiem – šis darbs viņiem pie sirds īpaši neiet, taču jāstrādā vien esot. Abi atzinuši, ka labprātāk pļautu zāli, taču bērniem šādi darbi, tāpat kā kokzāģēšana, netiek uzticēti. Pēc mēneša darba pašvaldībā abi cer sākt strādāt vecāku celtniecības uzņēmumā, kur darbs, viņuprāt, būšot interesantāks.

Jēkabpils novada Salas pagastā labiekārtošanas darbos strādā divas skolnieces.

Foto: "Brīvā Daugava".

Bauskas pusē skolēniem piedāvāts darbs Rundāles pilī. "Bauskas Dzīves" aptaujātie jaunieši atzinuši – viņiem patīk iespēja pašiem nopelnīt un lietderīgi pavadīt laiku, nevis vienkārši sēdēt mājās. Piemēram, Rainers, kuram šovasar paliks 18 gadi, pirmo reizi strādā Rundāles pils muzejā – viņa pienākumos ietilpst zāliena pļaušana. Desmitās klases skolniece Sabīne no Pilsrundāles te strādā jau otro vasaru, viņas ikdienas darbos ietilpst grābšana, bet nācies pastrādāt arī ravējot. Tā kā mājās Sabīnei nav sava dārza, šie darbi apgūti tieši šeit – praksē.

Zēni izvēlas arī "sieviešu darbus"

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Pāvels Beļisovs atzīmē, ka jaunieši, piedaloties skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, palīdz lauzt arī darba tirgū esošos dzimuma stereotipus: "Mūsdienu jaunieši ir drosmīgi, atvērti un ieinteresēti izmēģināt dažādas profesijas, tāpēc gribētos teikt, ka dzimuma stereotipi profesiju izvēlē pakāpeniski mazinās. Redzam, ka zēni izvēlas darbus, kas tradicionāli tiek uzskatīti par "sieviešu profesijām", piemēram, strādā par trauku mazgātājiem vai istabeņiem, kas patiesībā ir fiziski smags darbs. Savukārt meitenes nereti izvēlas tehniskākas nodarbošanās."

Latvijā ir nozares, kur dzimumu līdzsvara veicināšana ir bijis izaicinošs un nereti nesasniegts mērķis. Darba devēji atzīst, ka aprūpes sektorā ir grūti piesaistīt vīriešus. Lielākoties aprūpētāju amatus ieņem sievietes, lai gan arī šis darbs prasa fizisku izturību, tāpēc vīriešu iesaiste būtu ļoti noderīga. Tomēr, kā "Latvijas Avīzei" stāsta aprūpes centra "Stella Maris" saimnieciskās daļas vadītājas vietniece Sandra Slava, pie viņiem nāk strādāt gan meitenes, gan zēni, un dzimumu proporcija skolēnu vidū ir visai sabalansēta.

NVA atsevišķas dzimuma līdzsvara kampaņas neīsteno, jo mērķis ir atspoguļot reālo darba tirgu. "Katrs jaunietis izvēlas sev piemērotāko darbu. Kādam svarīga ir pieredze, citam – ienākumi, daļa vienkārši vēlas redzēt, vai šī nozare viņiem patīk. Nereti jaunieši piedalās arī tādēļ, lai palīdzētu ģimenei ar ienākumiem," uzsver P. Beļisovs.

Digitāli – vieglāk

Šogad būtiski uzlabota programmas darbība digitalizācijas jomā, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt augošo skolēnu un darba devēju skaitu. P. Beļisovs norāda, ka šie uzlabojumi būtiski atvieglojuši administratīvo slodzi: "Jaunā funkcionalitāte ir guvusi atzinību gan no sadarbības partneriem, gan mūsu pašu komandas, un tās ieguvumi ir jūtami ikdienā." Piemēram, darba devēju dokumentācijas iesniegšana tagad notiek digitāli. Viņiem vairs nav jāaizpilda papīra veidlapas vai jāiesniedz dokumenti klātienē. Visa pieteikšanās notika vakanču platformā, aizpildot elektroniskās formas. Arī visu tālāko procesu – līgumu slēgšanu, pasākumu īstenošanu un darba devēju iesniegtās atskaites par sasniegto – NVA administrē digitāli.

Tāpat arī paši skolēni darba vietām bija iedrošināti pieteikties digitāli, izmantojot drošu autentifikāciju. Ar šādu apjomu – vairāk nekā 15 tūkstoš pieteikumu – sistēma automātiski pārbauda katra skolēna identitāti, aizstājot manuālu datu apstrādi. Arī pati norīkošana notiek attālināti, tāpēc skolēnam vairs nav jādodas uz tuvāko NVA filiāli. Protams, tiem, kuriem nav pieejas elektroniskajai identifikācijai vai datoram, NVA piedāvā iespēju pieteikties klātienē. Šādu gadījumu īpatsvars ir neliels – aptuveni 2% no kopējā skaita. Tomēr "Dzirkstele" raksta, ka dažiem bērniem šī kārtība ir sarežģīta un neērta. Viens no darba devējiem – Vecgulbenes muižas saimnieks Ainars Melders – laikrakstam paudis viedokli, ka sistēma nav līdz galam izstrādāta, un viņš iesaka to padarīt saprotamāku un pieejamāku.

Valkas pašvaldības skolēnu nodarbinātības koordinatore Arita Ārgale novērojusi, ka jaunā elektroniskā pieteikšanās kārtība daļai skolēnu sagādājusi grūtības. Kā ziņo "Ziemeļlatvija", skolēniem jāautentificējas, izmantojot kādu no šīm metodēm: internetbanku, personas apliecību (eID karti), mobilo lietotni "eParaksts mobile", eParaksta karti vai lietotni "Smart-ID". Daudziem bērniem ir pieejama eID karte, taču līdz 15 gadu vecumam to nav iespējams izmantot eParaksta izveidei. Pēc šī vecuma nepieciešams saņemt jaunu eID karti ar piesaistītu eParakstu, kas rada papildu birokrātisku slogu. A. Ārgale uzskata, ka valsts šādā veidā rada lieku šķērsli un būtu jāmeklē vienkāršāks risinājums.

Skolēnu nodarbinātības programma

• Nodarbinātības valsts aģentūra katru gadu no 1. jūnija līdz 31. augustam organizē skolēnu nodarbinātības pasākumus, kas paredzēti jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem.
• Skolēnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem nodarbina ne ilgāk kā septiņas stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, bet skolēnu vecumā no 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) – astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.
• Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA apmaksā 50% no minimālās darba algas, darba devējs – otrus 50% un obligātās sociālās iemaksas. Tāpat NVA piešķir dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.

Kā skolas sagatavo darbam

Laikraksts "Ziemeļlatvija" ziņo, ka šogad Smiltenes novada skolēniem, piesakoties vasaras darbam, pašvaldība lūdza iesniegt vienkāršotu CV (dzīvesgaitas aprakstu). Aizkraukles pašvaldībā darba pieteikumam klāt bija jāpievieno arī motivācijas vēstule. Kā atzīmē laikraksts "Staburags", jaunieši un viņu vecāki ne vienmēr izprot šādas prasības – daudzi norāda, ka galvenā motivācija ir vēlme nopelnīt, un nesaprot, kāpēc ar to nepietiek.

Tomēr Aizkraukles novada pārstāve Eva Zeipe-Mača uzskata, ka šāda pieeja jauniešus disciplinē un gatavo reālajam darba tirgum, kur motivācijas vēstule bieži vien ir izšķiroša. No tā, cik veiksmīgi tā uzrakstīta, var būt atkarīgs, vai pieteikums tiks pieņemts. Vēstuļu kvalitāte esot bijusi dažāda: daži vienkārši norādījuši, ka vēlas naudu vai iegūt pieredzi, un šādi pieteikumi tika noraidīti pirmie. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams būtisks progress: pieteikumu kvalitāte uzlabojusies un jaunieši kļūst apdomīgāki. Vienlaikus E. Zeipe-Mača norāda uz citu problēmu – daudzi nebija precīzi norādījuši savas e-pasta adreses, tādēļ informāciju bieži nācās nosūtīt arī vecākiem: "Tā ir vēl viena būtiska mācība – darba vidē ir svarīgi precīzi norādīt prasītos datus."

Arī Gulbenes novada jauniešu centra "Bāze" vadītāja Valērija Stībele laikrakstam "Dzirkstele" uzsver, ka jauniešiem jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā viņi raksta savas motivācijas vēstules. Pirms darba sezonas sākuma "Bāze" organizēja apmācības, kurās jaunieši tika aicināti apgūt CV un motivācijas vēstuļu rakstīšanas prasmes. Lai gan iepriekš daudzi jaunieši pauda, ka šādas apmācības būtu ļoti noderīgas, reāli pasākumu apmeklēja tikai trīs interesenti. V. Stībele stāsta, ka atlases procesā bijusi acīmredzama atšķirība starp pieteikumiem: kvalitatīvi uzrakstītas motivācijas vēstules vai virspusēji teksti, nereti mākslīgā intelekta ģenerēti, vai pat tikai viena rindiņa par vēlmi nopelnīt.

Šķiet, ka šādas prasmes būtu jāapgūst jau skolā. Tāpēc "Latvijas Avīze" vērsās Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA), lai noskaidrotu, kā izglītības sistēma gatavo skolēnus darba tirgum. "Viens no skolas uzdevumiem noteikti ir sagatavot jaunieti iekļaušanai darba tirgū. Taču jāņem vērā, ka darba vides prasības mūsdienās mainās ļoti strauji. Vairs nav tik svarīgi, vai kandidāts prot uzrakstīt motivācijas vēstuli pēc "pareizās" struktūras. Daudz nozīmīgāk ir, vai viņš spēj pārliecinoši, saistošā valodā parādīt izpratni par konkrēto nozari un uzsvērt prasmes, kas šajā amatā būs būtiskas. Lai to paveiktu, jauniešiem jāattīsta zināšanas, kas būs vērtīgas jebkurā jomā: spēja skaidri izteikties rakstiski un mutvārdos, informācijpratība, kritiskā domāšana, digitālā pratība un mērķtiecīga tekstveide," norāda VIAA.

Aģentūra uzsver, ka darba meklēšanas vidi strauji maina arī mākslīgā intelekta rīku pieejamība. Tas nozīmē, ka īpaši izcelsies tie kandidāti, kuri spēs parādīt savu individualitāti un patiesu motivāciju, nevis iesniegs stilistiski pareizus, bet vienveidīgus, automatizēti ģenerētus pieteikumus. Piemēram, sociālo zinību stundās skolēni analizē darba tirgus tendences, pēta darba sludinājumus un izvērtē, kādas zināšanas, prasmes un izglītības līmenis nepieciešams konkrētiem amatiem, kā arī tiek apskatītas izaugsmes iespējas dažādās profesijās. Turklāt, pabeidzot pamatskolu, skolēnam jāprot sagatavot motivācijas vēstuli, iesniegumu, lietišķu vēstuli un CV, tostarp digitālā formātā un e-vidē. Šīs prasmes ir ietvertas latviešu valodas mācību satura sasniedzamajos rezultātos pamatizglītības līmenim. Vidējās izglītības posmā šīs iemaņas tiek padziļinātas.

Latvijas skolās šobrīd strādā gandrīz 400 pedagogu karjeras konsultantu, kuru uzdevums ir mērķtiecīgi sagatavot skolēnus iekļaušanai darba tirgū, īstenojot karjeras izglītības programmu.

VIAA ziņo, ka šobrīd notiek metodisko materiālu izstrāde pedagogiem, tajos būs iekļauta mūsdienīga un praktiski lietojama informācija gan par lietišķo rakstu sagatavošanu, gan par mākslīgā intelekta rīku jēgpilnu izmantošanu tekstveidē.

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.