Reklāma

Apdzīvota vieta: Varakļāni — ar latgalisko mērķtiecību

Andris Tiļļa / Mājas Viesis

2025. gada 03. jūnijs, 12:18

Klausies ziņu audio formātā

2025. gada 03. jūnijs, 12:18

Varakļānu muižas pilī kopš 1997. gada darbojas Varakļānu novada muzejs. Pils telpās ir atklāti vērtīgi 18.–19. gs. sienu un griestu gleznojumi, apskatāmi pils telpu interjeri un kapela. Muzejā ir izveidota modernizēta pastāvīgā ekspozīcija par M. fon der Borha dzīvi un zinātnisko darbību, kā arī Varakļānu pilsētas un novada vēsturi.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Iebraucot Varakļānos pa Rīgas ielu, ieraugām pilsētas vietzīmi ar lapsas figūrām. Skaidrs mājiens, ka Varakļānu simbols ir šis dzīvnieks, nereti rīta stundās lapsas manītas arī pilsētas centrā... Hm, vai tiešām tā akcentējam viltību? Lai izdzīvotu jebkuros apstākļos, arī to, taču vairāk – mežu bagātību un gudrību!

Reklāma

Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads. 2021. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā Latvijas Republikas Saeima vispirms pieņēma lēmumu par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā, tad Rēzeknes novada sastāvā, taču enerģiskie varakļānieši vērsās Satversmes tiesā, kur panāca Varakļānu novada nepievienošanu Rēzeknes novadam. Līdz ar to, kā uzskata daudzi varakļānieši, vairāk spēja aizsargāt savas tiesības, pārstāvēt sevi organizācijās, kurās bija nepieciešams.

Pērn Saeima pieņēma lēmumu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam (ekonomiskās saiknes ciešākas nekā ar Rēzekni), par to jau iepriekš aptaujā bija nobalsojuši 84 procenti varakļāniešu.

Nu Varakļānu novads ar 1. jūliju būs kopā ar Cesvaines, Ērgļu, Lubānas novadu. Kas par riņķa danci! Kā varakļānieši vērtē šo pārmaiņu soli, ko cer sagaidīt no apvienošanās?

Varakļāni ir pilsēta Latgales un Vidzemes pierobežā, tā ietilpst Latgales kultūrvēsturiskajā novadā un Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Atrodas pie autoceļa A12 (Jēkabpils–Rēzekne–Krievijas robeža) 206 km attālumā no Rīgas. Reģionālais autoceļš P84 (Madona–Varakļāni) ar šoseju A12 savienojas 5 km uz rietumiem no Varakļāniem. 2009. gada reforma Varakļānus padarīja par novadu, kurā ar pilsētu ietilpst arī Murmastienas un Varakļānu pagasts.

Dzelzceļa līnijas Rīga–Maskava stacija “Varakļāni” atrodas 5 km uz dienvidiem no Varakļāniem Rēzeknes novada Dekšāres pagastā uz tā robežas ar Preiļu novada Sīļukalna pagastu. Varakļānu pilsēta ziemeļos un rietumos robežojas ar Varakļānu pagastu, bet dienvidos un austrumos – ar Rēzeknes novada Dekšāres pagastu. Ziemeļrietumos Varakļāni saplūst ar Kokaru ciemu.

Pēc etniskā sastāva Varakļāni ir vislatviskākā Latgales kultūrvēsturiskā novada pilsēta – 2022. gadā latviešu īpatsvars Varakļānos pārsniedza 91%.

Katra jauna pārmaiņa rada arī risku – piemēram, daļai latgaliskās kultūras pārstāvju radušās bažas, vai, Varakļāniem pievienojoties Madonas novadam, nemazināsies latgaliešu valodas lietošana un identitāte. Speciālisti gan norāda, ka identitāte nav mērāma ar administratīvajām robežām. Turklāt latgaliešiem ir spēcīga spēja veidot un uzturēt savu vidi, lai arī kur viņi būtu – savas tradīcijas un kultūrvēsturi saglabās.

Iebraucot pilsētā, redzam, ka tā sakopta, gar ielām – vizuāli izskatīgas vienstāva, vietām arī vairāku stāvu ēkas, ceļa kreisajā pusē uz paugura ieraugām grāfa Borha dzimtas kapeņu kapelu, tālāk – monumentālais kultūras nams, tad saules pulkstenis ar lapsiņas figūru... Varakļānu novada domes ēkas pirmajā stāvā – bankas filiāle, frizētava, pasta nodaļa, arī klientu apkalpošanas centrs. Otrajā – domes administrācijas telpas. Iedzīvotājiem – ērti, jo visas galvenās pakalpojumu iestādes ir vienā ēkā.

“Kāpēc vairs nevaram palikt Varakļānu novads atsevišķi? Tam ir vairāki iemesli – ar vienu kāju jau esam Madonā, sadarbojamies pašvaldības funkciju izpildē, ir kopēji projekti, arī iestādes, piemēram, CSDD, "Valsts meži", Valsts ieņēmumu dienests, Lauksaimniecības datu centrs.

Reklāma

Valsts uzsākusi cīņu pret birokrātiju, tā nomāc arī mūsu darbu – sāk trūkt resursu birokrātijas apkalpošanai.

Mūsu novada pašvaldības administrācijā strādā vien seši darbinieki, izņemot grāmatvežus. Mums jābūt zinīgiem vai visās jomās, un informācijas pieprasījumi ir tik lieli, ka nespējam uz tiem vairs atbildēt. Esam pašvaldība, kur katru iepirkumu veicam korekti, meklējam zemākās cenas un piemērotākos risinājumus. Valsts ierēdņu neuzticēšanās lien ārā kā īlens no maisa un spiež reālo darbu vietā veikt arī birokrātiskās procedūras. Ja reiz Valsts kasē jau iesniegti visi pašvaldības izdevumi pēc kodiem, kontiem, arī gadu pārskati, tad kāpēc vēl vajadzīgas atskaites citām institūcijām, izmantojot tos pašus datus? Tas viss aizņem laiku, resursus un arī rada nevajadzīgu stresu,” tiešā valodā saka Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.

Par līdzsvarotu attīstību

Novadu reformas būtība – izveidot spēcīgu novadu ar attīstības centru, lai ar tā palīdzību piesaistītu Eiropas un valsts finansējumu. Lai valstī būtu līdzsvarota reģionālā attīstība. Bez sakārtotas infrastruktūras nav privāto investīciju un nav arī konkurētspējīga atalgojuma. Tātad no reformas iedzīvotāju galvenais ieguvums būtu dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas.

Māris Justs: “Esam sadarbībā ar Madonas novadu jau tagad – mums ir kopīga Madonas un Varakļānu novadu Pašvaldības policija, kā arī Bāriņtiesa, sadarbībā ar Madonas novada fondu īstenoti vairāki LEADER projekti – izbūvēts bērnu rotaļu laukums, stāvlaukums Murmastienē, izveidots tūrisma informācijas punkts, tirgus namiņi, remontēta katoļu baznīca, nomainīts jumts Borha muižas pilij…”

Lai gan vairākus gadus pašvaldībā darba vietu skaits samazinās, novada domes vadītājs Māris Justs teic, ka faktiski bezdarba nav – tie, kas grib, darbu atrod. Problēmas te tipiskas – iedzīvotāju novecošanās, jaunu cilvēku aizbraukšana, maza interesēm atbilstoša darba izvēle. Savulaik viens no lielākajiem Varakļānu rūpniecības uzņēmumiem bija linu fabrika – 2014. gadā tās teritorijā uzsāka darbu SIA “Latgales granulas”, kas ražo augstas A klases granulas apkurei – pārstrādā SIA “Aļņi AS” (1999, uzņēmējs Āris Sparāns) ražošanas atlikumus. Māris Justs: “Rodot darba vietas, iedzīvotāji maksā ienākuma nodokli, kas papildina pašvaldības budžetu.”

Pilsētā un novada teritorijā ir vairāki lieli kokapstrādes un lauksaimniecības uzņēmumi, tomēr vairākums nodarbināto strādā pašvaldības, izglītības un veselības aizsardzības iestādēs, mazumtirdzniecībā, nelielos transporta pakalpojumu un servisa uzņēmumos. No kopējā darba vietu skaita aptuveni puse ir sabiedriskajā sektorā. Bezdarba līmenis Varakļānos ir salīdzinoši zems – tas nepārsniedz 10% no darbaspējīgo skaita.

“Mūsu novadā galvenokārt attīstīta mežapstrāde, kokapstrāde un lauksaimniecība – vairāk nekā 90 procenti zemes pieder vietējiem, kas to arī apstrādā. Patīkami, ka lauksaimnieki startē Eiropas Savienības līdzekļu piesaistei, lai paplašinātu savas saimniecības. Skumdina, ka nereti lauksaimniecības attīstību mēdz vērtēt vien hektāros – platībā. Būtiski attīstīt pārstrādi un gala produkta ražošanu.”

Bibliotēka ar pievienoto vērtību

Bibliotēkas – tās sen jau vairs nav vietas, uz kurām cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tās ir socializēšanās un informācijas apmaiņas centri ar pievienoto vērtību. Arī uz Varakļānu tautas bibliotēku ļaudis dodas, lai samaksātu rēķinus, izdrukātu nepieciešamos dokumentus, apmeklētu pasākumus.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Sērene – kompakts un sakopts ciematiņš, kurā ir gaumīgas iestāžu norādes. Neierasti, ka te
nav ielu un daudzdzīvokļu namiem jau kolhoza laikā doti latviski nosaukumi, piemēram, “Gundegas”, “Anemones”, “Druvas”..

Apdzīvota vieta: Sirdij tuvā Sērene

Cieceres pagasta iedzīvotāji pakalpojumus saņem Brocēnos.

Apdzīvota vieta: Ciecere — ar personīgu akcentu

Dzintris Kolāts bijis dižos amatos – gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijā. Arī viņa dzimtas mājas, ko cēlis vectēvs pirms simts gadiem, sauc “Diždzintari”.

Apdzīvota vieta: Kuiviži, kur nekad nav bezvēja

"Varētu visu mežu pārdot, būtu miljonārs, bet man nevajag. Man pat pensiju no valsts nevajag. Nauda guļ zemē, tikai jāpaceļ," saka uzņēmējs Jānis Kuzmans.

Foto: Apdzīvota vieta. Kārsavietis stingri stāv uz kājām

Līga Sondore,Varakļānu tautas bibliotēkas vadītāja: “Mūsu bibliotēku regulāri apmeklē apmēram trešā daļa no pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem. Tiem lasītājiem, kuriem nav iespējas nokļūt bibliotēkā, vajadzīgo literatūru piegādā tuvinieki vai sociālā dienesta darbinieki, ja nav citu iespēju, tad aizvedam arī pašas. Pašvaldības budžets ir pietiekams, lai varētu iegādāties aktuālākos jaunieguvumus un abonēt preses izdevumus. Žurnāls “Mājas Viesis” mums ir pasūtīts, tāpat arī “Vakara romānus” iepērkam. Šogad gan vairākiem preses izdevumiem pamatīgi cēlušās izmaksas, līdz ar to sanāk pasūtīt mazāku skaitu žurnālu un laikrakstu.

Kas attiecas uz Varakļānu pievienošanu Madonas novadam, mūsu darbā īpaši nekas nemainīsies, jo bibliotēku jomā sadarbība ar Madonas novada bibliotēku nav pārtraukta. Madonas bibliotēka veic metodisko darbu, ir vienots bibliotēku informācijas sistēmu kopkatalogs “Alise”, kur apskatāms viss reģiona literatūras piedāvājums, aicinām lietotājiem izmantot autorizācijas datus, lai paši varētu apskatīt un iepazīties ar grāmatu krājumu, veikt pagarināšanas un pasūtīšanas iespējas.

Varakļāni ir maza pilsēta ar daudz labiem cilvēkiem, sakārtotām ielām un iestādēm, rosīgu pašdarbības kolektīvu dzīvi un apmeklētiem kultūras pasākumiem. Aicinām nākt uz bibliotēku, izmantot bibliotēkas piedāvātās iespējas, lasīt grāmatas un ilgi neturēt mājās, lai visiem ir iespēja izlasīt jaunāko literatūru. Katram cilvēkam ir savs skatījums, bet, lasot grāmatas, var iegūt plašāku un interesantāku redzējumu.”

Rūpēs par veselību

Pilsētā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz SIA “Varakļānu veselības aprūpes centrs”, izveidots no reorganizētās slimnīcas, tur darbojas arī ģimenes ārstu prakse. Tiekos ar SIA “Varakļānu veselības aprūpes centrs” vadītāju Dinu Inķēnu, kura pastāsta par pakalpojumu iespējām. “Mums ir saglabāta ambulatorā nodaļa, rentgendiagnostika, kā arī ultrasonogrāfija. Pieejami arī ginekologs, dzemdību speciālists – tātad jaunajām māmiņām ērti, nav nekur jābrauc. Ir arī stacionārs, kur veic procedūras ārsta uzraudzībā. Centrs nodrošina arī mājas aprūpi tiem pacientiem, kam ir norīkojums no ģimenes ārsta. Pieejamas masāžas un sociālā aprūpe. Varakļānos ir divi pansionāti. Līdzīgi kā citur laukos, kur “skolas pārvēršas veco ļaužu pansionātos”, arī Stirnienes skola pārtapusi pansionātā “Varavīksne”. Visas vietas aizņemtas, izveidojusies pat rinda. Diennakts cena 30,13 eiro, novada iedzīvotājiem pašvaldība veic līdzmaksājumu.”

Tajā pašā ēkā, kur izveidots SIA “Varakļānu veselības aprūpes centrs”, atrodas publiskais baseins ar SPA zonu, baseinā peldēšanas māku apgūst bērni, skolēni. Pieaugušie iecienījuši ūdens aerobiku. Baseinā ir burbuļvanna, sauna, ūdens masāža, kaskāde, plus inventārs – atsvari, bumbas. Pilsētas izskatam un arī plaušām palīdz strūklaka, āra trenažieri, veloceliņi, pastaigu takas, brīnišķīgais Varakļānu muižas pils parks. Vien 30 km attālumā atrodas Lubāna ezers.

Muižas pils – Varakļānu pērle

Alejas galā skatām 18. gadsimta Varakļānu muižas kungu māju – pils, kas no 1783. līdz 1789. gadam uzcelta agrīnā klasicisma stilā, ir valsts arhitektūras piemineklis. Tai ir iegarena taisnstūra forma, ēka ir simt metrus gara un sastāv no trīs fasādēm ar vienstāva, divstāvu un trīsstāvu jomu, ko kādreiz vainagojis tornis. Dienvidu fasādes pusē ir trīs dekoratīvas ieejas, bet ziemeļu pusē – četru kolonnu portiks ar izeju uz dārzu.

Pili projektējis un cēlis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (iespējams, ka bijis brīvmūrnieks!). Tā reiz piederējusi grāfam Mihaelam Janam fon der Borham (1753–1811), Polijas Seima pārstāvim, izcilam dabaszinātniekam, diplomātam, arī literātam. Senākais pils izskats ir redzams mākslinieka Napoleona Ordas 1875. gada akvarelī, kur Varakļānu pils redzama ar torni. Pils iekšējā plānojumā savdabīgs elements ir divi slēgti, šauri, laukakmeņiem iesegti iekšējie pagalmi. Var pieņemt, ka tie domāti iekštelpu izgaismojuma uzlabošanai vai arī iekšējai “satiksmei”, lai ērtāk varētu nokļūt no fasādes uz fasādi.

Reklāma

Varakļānu pilī pēc pirmā plānojuma bijušas 27 istabas, kurās ir atradušās greznas sarkankoka mēbeles, sudraba trauki un zeltīti svečturi. Grīdas segums pirmatnēji bijis ozolkoka parkets. Pilī siltumu uzturējušas 60 glazētas balto podiņu krāsnis, rotātas ar ciļņiem un ziedu ornamentiem. Podiņu krāsnis kurinātas no gaiteņiem, kur arī šobrīd ir saglabājušās kurināmās velves. Ēkas centrā atradies vestibils ar kokgriezuma tehnikā izpildītām vīteņveida kāpņu margām, kuras vedušas līdz pat pils tornim. No tā pa labi iegarena galerija, tālāk troņa zāle ar ļoti labu akustiku. Muižas pili visapkārt ieskauj parks, izveidots 18. gs. beigās paralēli pils celtniecībai – pēc itāļu arhitekta un dārzu mākslinieka V. Macoti projekta. Tas ir viens no pirmajiem dokumentāli datētajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā, kā arī vienīgais parks Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trijkāršo liepu aleju rindas. Parka platība ir 20,5 hektāri. Tam pa vidu plūst neliela upīte Kažava. Netālu no pils, dodoties pa parka aleju, uz mākslīgi uzbērtās saliņas atrodas Jadvigas kapličas drupas.

Ejot gar upītes malu vai pa atjaunoto kastaņu aleju, var nonākt pie daudzām teikām apvītā un daudzinātā “Mīlestības akmens”. Tas ir vairāk nekā septiņus kubikmetrus liels. Parkā ir bijuši paviljoni, dīķi, arkveida tiltiņi, mākslīgi veidotas salas, lauces, pieminekļi un skulptūras, dažādi svešzemju koki, krūmi un košumaugi. Parka malā atradusies oranžērija, kur tikuši audzēti dažādi eksotiski augļi – vīnogas, apelsīni, mandarīni u. c. Parka skaistuma iedvesmots, grāfs M. Borhs uzrakstījis poēmu “Varakļānu pils jūtu dārzs” (izdota 1795. gadā Varšavā).

Varakļānu muižas pils postīta gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā, jo šeit ir atradušās karavīru novietnes un hospitālis. Pils interjers ir daļēji pārbūvēts, piemērojot to Valsts ģimnāzijas vajadzībām, kas šeit darbojusies no 1921. līdz 1940. gadam, vēlāk, līdz 1961. gadam – Varakļānu vidusskola. Pēc skolas pilī iekārtoti dzīvokļi pedagogiem un internāts skolēniem. Muzeja vadītāja Terese Korsaka: “20. gadsimta piecdesmitie gadi padomju okupācijas laikā šajā skolā ir bijuši dramatiski. Esot bijusi direktore komuniste, kura bez žēlastības to visu “kundzisko” ir plēsusi tik laukā un pārdevusi. Jo šeit ir bijušas skaistas parketa grīdas un baltas, glazētas Itālijas marmora podiņu krāsnis, ar ciļņiem un rotājumiem...”

Kopš 1997. gada muižas pilī ir ierīkots Varakļānu novada muzejs ar pastāvīgām ekspozīcijām un izstāžu zālēm, kura telpās rīko arī dažādus tematiskus pasākumus u. c. Pils ir restaurācijas stāvoklī – uzlikts jauns dakstiņu jumts, iekštelpās atsegti unikāli 18. gs. sienu gleznojumi. Redzam, ka arī pieticīgo iespēju robežās (ar valsts un pašvaldības līdzekļiem) muižas pils ir apsaimniekota un tajā notiek restaurācijas darbi.

Kopš 2008. gada novembra Varakļānu muižas ansamblis ir Varakļānu novada domes īpašumā, kas to saudzē kā skaistāko kultūrvēstures pērli.

Atestātos norādīsim Varakļānu vai Madonas novadu?

Varakļānu novadā slēgtas Stirnienes un Murmastienes pamatskolas, jo tajās skolēnu skaits samazinājās un slēgšanas gadā bija zem 30. “Divdesmit gados skolēnu skaits novadā samazinājies, taču pēdējos desmit – tas būtiski nav mainījies, pat nedaudz pieaudzis līdz 278, bērni nāk arī no kaimiņu novadiem, no Dekšāres, kur slēgta skola. Dzīvokļu tirgus mums ir aktīvs, dažas ģimenes atgriežas no ārzemēm, parādās jaunas darba vietas, kurās var stādāt attālināti,” teic Māris Justs.

Viņš arī norāda, ka īstenoti vairāki nozīmīgi projekti – 90 procenti ēku pieslēgtas centralizētajai ūdens apgādes kanalizācijai, uzlabota centralizētās siltumapgādes sistēma, pārejot uz vienu katlumāju, nosiltinātas septiņas pašvaldības ēkas, trīs daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, izveidotas trīs sociālās mājas... Tas viss – iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai.

Reklāma

Patlaban Varakļānos atrodas vairākas izglītības iestādes – Varakļānu vidusskola, Varakļānu Mūzikas un mākslas skola, Varakļānu pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”. Tiekos ar Varakļānu vidusskolas direktoru Juri Dalecki. Viņš absolvējis Daugavpils Pedagoģisko institūtu, šajā skolā strādā kopš 1996. gada. “Patlaban skolā mācās 278 skolēni, vidusskolas posma klasēs vajadzīgajam skolēnu skaitam jābūt sešdesmit, bet mums ir 46 skolēni... Varētu izveidot divas klases, taču vai valsts tās finansēs? Pastāv varbūtība, ka izcīnīsim pieejamības skolas statusu. Ko tas nozīmē? Līdz Madonai ir vairāk nekā piecdesmit kilometru, bērniem ceļā uz skolu būtu jāpavada daudz ilgāks laiks nekā patlaban, kamēr skolēni uz mūsu vidusskolu ceļā pavada apmēram pusstundu. Turklāt Madonas vidusskolai pašai ir daudz skolēnu, nebūs jau brīvu vietu...

Nav jau arī kur pārnakšņot – dienesta viesnīcā brīvo vietu skaits ierobežots. Līdz ar to rastos problēmas skolēnu vecākiem gan ar laika, gan finanšu patēriņu,” spriež direktors. Viņš arī akcentē, ka Varakļānu vidusskolā strādā talantīgi, pieredzes bagāti pedagogi – valsts pārbaudes darbos skolēnu rezultāti esot augstāki nekā vidēji Latvijā. Skolai ir divi logopēdi, savs sociālais pedagogs, nav psihologa, to “aizņemoties” no blakus novada. “Daudz palīdz pašvaldība, mums ir savs autoparks ar diviem lielajiem autobusiem, ar kuriem pārvadājam skolēnus uz deju skatēm, sporta sacensībām. Divos reisos izmantojam arī elektromobiļus, ir arī mazie autobusiņi, jo skolēni jāpārvadā vismaz četros virzienos. Savs ir savs, nelūdzam citu transportu – tā ir ekonomiski izdevīgāk,” pārliecināts Juris Daleckis.

Domās par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam direktors nedaudz samulst: “Nez, ar kādiem ierakstiem un zīmogu izsniegsim vidusskolēniem atestātus? Pēc pašvaldību vēlēšanām mēs juridiski jau būsim pie Madonas novada, taču beigšanas dokumentu izsniegs jūlijā... Ko tad atestātos norādīs – Varakļānu vai Madonas novadu?”

Meditējot bišu namiņā vai relaksējoties kublā...

Atceļā uz Rīgu piestājam Varakļānos, Zaļajā ielā – vietā, kur aktīvi darbojas ģimenes uzņēmums SIA "BROVAR" jeb stipro alkoholisko dzērienu ražotne "VARA KLĀNU". Sētā mūs sagaida paša brūvera sieva un uzņēmuma dzinējspēks – Agnese. Uzreiz pamanu, ka mājas iekšpagalms ir glīti sakopts – plaukst un zied dažādas puķes, salmu ligzdās saulē gozējas jau krietni pastiepušies zaļie rabarberu ceri. Pie ēkas sienas piestiprinātajā plāksnītē izlasu, ka šis uzņēmums 2023. gadā atzīts par sakoptāko ražošanas uzņēmumu Varakļānu novadā. Agnese paskaidro, ka ģimene uzņēmējdarbības zinības guvusi Madonas biznesa inkubatorā, SIA izveidojuši ar saviem līdzekļiem un ar LIAA palīdzību attīstījušies, spējot piedāvāt kvalitatīvu produktu un degustāciju pasākumus.

Biznesu sākuši pirms pieciem gadiem, un tajā laikā degustāciju ekskursiju apmeklētājiem piedāvāja arī bišu mājas apmeklējumu. Neliels bišu namiņš ar četriem stropiem, kurā atrodas divas koka lāvas, uz kurām var gulēt un sajust bišu siltumu un vibrācijas. Tajās guļot, var atpūsties un baudīt bišu zumēšanu un medus smaržu gaisā. Tādā veidā iespējams stiprināt imunitāti, mazināt stresu, uzlabot miega kvalitāti un baudīt meditāciju. Lai attīstītu uzņēmumu, jādomā par pakalpojumu dažādību. SIA "BROVAR" papildus degustācijām uzņem viesus arī brīvdienu mājā "KLĀNU MĀJA", kur viesi var pārnakšņot namā upes krastā un izbaudīt SPA, sēžot kublā pie pašas upītes. Protams, pamatnodarbošanās fokusēta uz stipro alkoholisko dzērienu ražošanu un degustāciju. Tie ir augstas kvalitātes, gatavoti no pašu mājās ievāktiem augļiem un ogām.

Ieaicināti uzņēmuma reprezentācijas telpā, ātri uzmetot skatienu pudeļu etiķetēm, iesaucos: "Vilks!" – "Nekāds vilks, tā ir lapsa – mūsu pilsētas atpazīstamības simbols," pasmaidot paskaidro Agnese. "Mūsu galvenais kritērijs ir dabīgi produkti, kuriem netiek pievienoti sīrupi vai krāsvielas. Ražotnes produktu klāstā ir sešu garšu dzērieni, un katrai pudelei etiķetē – citāda lapsa. Visi produkti ir divkārši destilēti un filtrēti." Iekārdinoši, taču, draugi, – visu ar saprātu un mēru! Pietiks ar graķīti, lai uzlabotu asinsriti, gūtu lokanību ķermenim... un mēlei.

Uzziņa

Lielākie lauksaimnieki:

graudkopība: Z/s “Rudzīši”, Z/s “Ābeles”, Z/s “Celmiņi”, Z/s “Oškalni”, Z/s “Dzenīši”, Z/s “Vālodzītes”, SIA “Lauce”
piena lopkopība: Z/s “Sābri”, Z/s “Kalna sēta”, Z/s “Madaras”, Z/s “Viktorīši”, Z/s “Zīles”, Z/s “Bites”, SIA “Agro Laduži“
gaļas lopkopība: Z/s “Rutki“, Z/s “Bāliņi”, Z/s “Kārkli”
biškopība: Z/s “Trešdaļnieki”

uzņēmumi:

lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība “VAKS”
kokapstrāde: SIA “GB koks”, SIA “Biocore Ltd”, SIA “V55”, SIA “Liepas AP”
mājražotājs SIA “Brovar”

Avots: Varakļānu novada pašvaldība

Aptauja

Varētu šķist, ka Varakļānos visa kā gana, kompakta pilsētiņa ar labu infrastruktūru, īpaši attīstīta kokapstrāde, lauksaimniecība, lai pēc studijām jauniešiem būtu interese atgriezties savu vecāku zemē. Taču realitāte nav iepriecinoša – arī te sarūk iedzīvotāju skaits. Vai bijušie varakļānieši, kam patlaban dzīves vai darba ceļš aizvijies citviet, nevēlētos atgriezties savā dzimtajā pusē? Un kam apdzīvotajā vietā būtu jāmainās, lai viņus ieinteresētu braukt atpakaļ? To jautāju Sigitai Šustei, kura vienā no Rīgas aģentūrām darbojas digitālā satura veidošanā, Kasparam Eidukam, kurš galvaspilsētā strādā farmācijas nozarē, un Patrīcijai Masaļskai, kura Rīgas Stradiņa universitātē studē starptautiskās attiecības.

Sigita Šuste: “Varakļānos pagāja mana bērnība, skolas gadi. Tagad, esot prom, cenšos biežāk apciemot gan vecākus, gan māsu un brāli, kā arī vecmammu. Rīga ir patālu, kur neizjūtu varakļāniešiem raksturīgo kopību, ieinteresētību. Ar ko varētu piesaistīt jauniešu uzmanību, lai viņi atgrieztos? Manuprāt, ar jauniešu interesēm atbilstošu darbvietu izveidi, piemēram, man savā jomā darbu tur atrast būtu grūti.”

Kaspars Eiduks: “Varakļāni man ir kā miera osta – no rīta mazdārziņā noplūc ekoloģiski tīrus garšaugus, paņem kādu dārzeni ēdienreizei. Viss – vai rokas stiepienā. Turklāt priecē, ka tevi pazīst, sveicina, uzrunā – ir komūnas izjūta.

Manuprāt, lai jaunieši atgrieztos Varakļānos, viņiem jābeidz lolot cerības par ārēju spēku iejaukšanos, kas nodrošinās labāku dzīvi vai darba vietas, bet pašiem jābūt gataviem nodarboties ar uzņēmējdarbību savā dzimtajā novadā. Spēcīgi uzņēmēji ir pamats, lai rastos darba vietas, tiktu maksāti nodokļi pašvaldības budžetā un kopējā reģiona tautsaimniecība varētu plaukt un zelt.”

Patrīcija Masaļska: “Varakļānos ir talantīgi pedagogi, vidusskolu beidzu ar teicamām sekmēm, līdz ar to bija viegli iestāties augstskolā.

Pie jauniešu centra strādāju jauniešu novada domē – acīmredzot tas bija stimuls studēt politiku. Kas piesaista Varakļāniem? Joprojām dejoju vietējā deju kolektīvā “Neprāts”, nedēļu nogalēs braucu uz mēģinājumiem. Rīgā dzīvoju pie radiem, iespējams, atgriezīšos, ja vien atradīšu savai specialitātei atbilstošu darbu.”

Ievērojamas personības

Ar Varakļāniem ir saistītas vairākas ievērojamas personības, piemēram, garīdznieks, filozofs un latgaliešu pareizrakstības vārdnīcas autors Pēteris Strods, valodnieks un Latgales kultūrvēstures pētnieks Leonards Latkovskis, literāts Konstantīns Strods-Plencinīks, fiziķis un raķešu konstruktors Konstantīns Počs, vēstures profesors Kārlis Počs, politiķe Rita Strode, tulkotāja Silvija Brice, filozofs, žurnālists un politiķis Ilmārs Latkovskis, dendrologs, ilggadējais Nacionālā botāniskā dārza direktors un politiķis Andrejs Svilāns, grupas “Otra puse” solists Normunds Pauniņš, vieglatlēts Edgars Eriņš, vēsturnieks Kaspars Strods, etnomuzikologs un postfolkloras grupas “Rikši” līderis Ēriks Zeps.

(No https://enciklopedija.lv/skirklis/174990–Varakļāni)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta

Apdzīvota vieta: Varakļāni — ar latgalisko mērķtiecību

Uzziņa

Dārzs un Daba vēstkopa

Dārzs un Daba vēstkopa