20.1 °C
Izdevniecība "Latvijas Mediji" sagatavojusi noderīgu lasāmvielu visiem, kas aktīvi izmanto katru gadalaiku sportošanai vai darbīgam dzīvesveidam un vēlētos uzlabot savu enerģiju un pašsajūtu ar uztura un paradumu palīdzību. Grāmatas "Aktīvs, vesels, paēdis. Par uzturu sportiskiem cilvēkiem" autores Alises Kindzules-Dunavskas zināšanas un padomi balstās ne tikai personīgajā pieredzē, bet arī zinātnē un darbā ar sportistiem.
Kā kļuvi par uztura speciālisti, turklāt nonāci pat līdz bokseru konsultēšanai uztura jautājumos?
A. Kindzule-Dunavska: Es gribēju studēt to, kas mani interesē un kas varētu būt noderīgs arī man personiski – karjerā, sevis pilnveidošanā. Biju domājusi gan par garīgo, gan par fizisko veselību. Likumsakarīgi nonācu līdz uztura speciālistiem. Tajā laikā tā bija visai jauna profesija. Jutos kā viena no šī aktuālā temata aizsācējām. Līdz bokseru konsultēšanai nonācu pamazām – cits pēc cita pie manis vērsās sportiski aktīvie cilvēki. Bet vispār tieši boksu un garo distanču riteņbraukšanu uzskatīju par nedaudz baisām nodarbēm – piemēram, bokseri ikdienā izmanto daudzas dzīvībai bīstamas stratēģijas. Bet, re, kā dzīve izkārtojas – manā profesijā darba ar bokseriem bijis īpaši daudz.
Tu pati arī esi sportiste. Vai kādreiz esi slepus apēdusi kūkas gabalu pēc treniņa… "zinātniskiem nolūkiem"?
Protams, ka esmu testējusi sevi! Esmu mēģinājusi apēst končiņu pirms treniņa un pēc treniņa, mēģinot saprast, kā es jūtos, vai tas tiešām iedod enerģiju, vai arī atņem ātri vien nost… Es jau gan biju ieguvusi zināšanas – pirms tam man bija tradicionāls sportistes dzīvesveids, kad uzvaras tiek svinētas ar našķiem, jubilejas – ar kūkām pirms un pēc treniņa.
Kāda ir tavas ģimenes ideālā ēdienkarte, un vai izdodas tai sekot?
Mēs katru dienu domājam, lai maltītē būtu līdzsvars. Ogļhidrāti, olbaltumvielas un dārzeņi – vajag visus trīs. Protams, katrs drusku ko citu ēd. Vajag pilngraudus, nevis vienkāršus ogļhidrātus, kas nozīmē, ka mums nekad nav parastie baltie makaroni. Mana meitiņa, kurai ir gads un septiņi mēneši, ir pagaršojusi tikai pilngraudu makaronus. Brūnie rīsi, graudaugu maisījumi, "gudrie graudi", grūbas, lēcas, kvinoja utt. Gaļa vai zivs – vienmēr. Vai siers un piena produkti. Trīs krāsu dārzeņi, ja iespējams. Meitiņai pat ir iedaļu šķīvis, lai var labi redzēt, ka pusi veido dārzeņi, ceturtdaļu graudaugi un ceturtdaļu olbaltumvielas. Pieaugušajiem ir parastie šķīvji, bet ļoti domāju par niansēm, piemēram, ir svarīgi, ka ģimene kopīgi apsēžas pie galda un pusdieno. Skaistumlietas arī svarīgas, šķīvja krāsa – katrai ir sava noskaņa un tas veido ēdiena baudījumu, esam ģimenē atraduši savas krāsas. Skaistas krūzītes – no tām dzert ir daudz patīkamāk. Tas viss ir dzīvesveids, kam var būt savas atkāpes, arī našķi un ēšana ārpus mājas gadās. Ļoti cienām sautējumus, kuros var likt labas lietas. Vienmēr var uzlabot jau ierastās zupas. Piemēram, meitai nepatīk frikadeļu zupa, tad nu to padarījām par maltās gaļas zupu, pielikām vistiņu. Latvijas ģimenēs ēdienu izvēle mēdz būt pārāk šaura. Piemēram, kartupeļu vietā var taču lietot lēcas, papriku, brokoļus, sēnes, cukīni, baklažānu.
Ja tev būtu jāuztaisa "Alises enerģijas brokastis", kas noteikti būtu uz šķīvja?
Man jau gadiem mīļas ir uz pannas apgrauzdētas siermaizītes. Pamatā ir tumšā maize ar sēkliņām, virsū lieku sieru, kādreiz arī kūpinātu gaļas šķēlīti. Es esmu kraukšķinātājs. Savukārt, ja man jādomā par to, ka šodien vajadzēs vairāk enerģijas, tad taisu kārtīgu pilngraudu auzu pārslu putru ar banānu, riekstu sviestu, varbūt pielieku ievārījumu – tas viss dos enerģiju ilgākam laikam. Varbūt vēl klāt žāvētu augli vai ogas, piemēram, dzērvenes vai ķiršus.
Vēl varētu uztaisīt biezpiena plācenīšus ar auzu pārslām – tie ir ļoti populāri mūsu ģimenē: banāni, auzu pārslas, olas, biezpiens, klāt medus vai žāvētas aprikozes, svaigas mellenes, riekstu sviests. Tajā visā ir gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, kas arī veido to spēka devu.
Un tagad par grāmatu un vienu no tās potenciālo lasītāju grupām: aktīviem cilvēkiem pēc 40. Kādu sporta veidu varētu pasākt šī vecuma grupa Latvijas apstākļos?
Tagad, kad tuvojos šim vecuma posmam, saprotu, ka apstāties nevar! Ar to beidzas dzīve, lai cik dramatiski tas skanētu. Ja ir iespēja staigāt un kustēties, tas jādara. Principā – der jebkas! Latino dejas, piemēram. Līnijdejas. Pastaigas. Nekas sarežģīts. Velosipēds – mazāka slodze locītavām. Labas sajūtas no peldēšanas, kas liek justies brīvākiem un vieglākiem. Tie būtu aerobie treniņi, bet arī spēka treniņi vajadzīgi! Jāaiziet uz trenažieru zāli, jāpaņem treneri, kas parāda, ko darīt. Būtībā svarīgākais ir atrast to, kas patīk.
