Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas skolotāja un diriģente Baiba Klepere un Mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" Jaņa Rozentāla Mākslas skolas skolotājs Dzintars Krūmiņš šogad saņēma Cimzes balvu.
Kopš 2014. gada Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) to piešķir diviem pedagogiem – izcilībām par ilggadēju pedagoģisko darbību mūzikā, dejā, mākslā vai dizainā, par būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā. Šogad Cimzes balvu saņēmusī skolotāja un diriģente Baiba Klepere kopš dibināšanas 1990. gadā strādā Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolā, kā arī izveidojusi un vada bērnu kori "Lielvārde" un Lielvārdes Kultūras nama vokālo studiju "Mikauši". Kā atzīstot kolēģi, skolotāja Klepere esot neizsīkstošs ideju ģenerators, cilvēks ar fenomenālām darbaspējām un spēju aizraut sev līdzi pārējos. Arī sarunas laikā ar "Latvijas Avīzi" bija jūtamas skolotājas apbrīnojamās spējas sabalansēt stingrību ar rūpēm un mīlestību, turklāt: "Ja bērni sāk dziedāt no mazotnes, dziedāšanas griba turpinās, bet, lai rautos uz kori, tam jābūt labam."
Lielvārde mūzikas skolu dibinājusi reizē ar valsts neatkarības atjaunošanu…
B. Klepere: To pirms 35 gadiem, tālajos deviņdesmitajos, aizsākām kopā ar vīru, diriģentu un koncertmeistaru Antoniju Kleperi. Toreiz šī vajadzība Lielvārdē bija ļoti liela, jo Ogres mūzikas skola, kur mācījās daudzi Lielvārdes bērni, atradās patālu un radās iespēja, jo bija gan telpas, gan pašvaldības atbalsts. Jau pirmajā gadā uzņēmām daudz bērnu visās specialitātēs, izdevās radīt pedagogu komandu, sagādājām inventāru, un skola varēja sākt funkcionēt.
Pēdējos desmit gadus mūzikas skola apvienota ar mākslas skolu, pie mums mācās vairāk nekā 200 audzēkņu mākslas programmā un 120 mūzikā, vēl daudzi mūziku apgūst arī interešu izglītības programmā. Varētu teikt, ka esam vidēja mazpilsētas skola, tomēr, ņemot vērā Lielvārdes iedzīvotāju skaitu (2024. gadā Lielvārdē dzīvoja 6156 iedzīvotāji. – Red.), mūsu skolu var saukt pat par iespaidīgu.
Kad kopā ar vīru sākām strādāt Lielvārdes vidusskolā, pie mums bija ļoti lieli kori, tie Dziesmu svētku koru karos ikreiz visās vecuma grupās iekļuva labāko skaitā. Toreiz kora nodarbības, gluži tāpat kā citi mācību priekšmeti, bija gandrīz obligātas.