Tieši pirms vasaras brīvdienām lielā steigā Saeimai atkal būs jālemj, kādos gadījumos augstskolas drīkst piedāvāt studiju programmas svešvalodās.

Studiju valodas epopeja Latvijas augstskolās ilgst jau sešus gadus. Sekojot tai, jau parādās tā saucamā dežavū sajūta. 2018. gadā Saeima, lai novērstu to, ka privātajās augstskolās izplatījās studijas krievu valodā, strikti ierobežoja studijas svešvalodās, turklāt ne tikai krievu, bet arī Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās. 2020. gada jūnijā Satversmes tiesa atzina – kaut arī augstskolām, tostarp privātajām, ir pienākums attīstīt un izkopt valsts valodu, Saeima, būtiski ierobežojot to tiesības īstenot studijas svešvalodās, rīkojusies nesamērīgi. Piemēram, ierobežojums izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās ierobežojot akadēmisko brīvību. Tiesa uzdeva parlamentam attiecīgās Augstskolu likuma normas izlabot līdz 2021. gada maijam. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunas studiju normas sāka virzīt izskatīšanai tikai mēnesi pirms tiesas noteiktā termiņa. Ministrija likumprojektu nevirzīja parastajā kārtībā caur izskatīšanu valdībā, saskaņošanu ar Valsts kanceleju un citām institūcijām, bet pa taisno aiznesa uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kur paģērēja tās izskatīt steidzamības kārtā: tikai divos lasījumos. Jo vairs neesot laika skatīt likumprojektu parastajā kārtībā. Parlaments klausīja un likuma normas pieņēma bez dziļām diskusijām.