6.3 °C
Dažas dienas pirms vēl nenosauktas Toda Heinsa geju drāmas filmēšanas sākšanas ko neiedomājamu izdarījis Vākīns Fēnikss.
Piecas dienas pirms tam, kad Meksikā, kur Guadalajaras pilsētā jau bija pilnībā pabeigtas filmēšanai nepieciešamās dekorācijas un bija jāsākas filmēšanai, Vākīns Fēnikss pametis jaunāko Toda Heinsa projektu. Bija domāts, ka viņš būs ne tikai galvenās lomas atveidotājs – kopā ar T. Heinsu un Džonu Reimondu oskarotais aktieris piedalījās scenārija tapšanā –, un nu, kā apgalvo kāds anonīms filmēšanas grupas pārstāvis, viņš ir "nobijies". Runā arī, ka iemesls, kāpēc Fēnikss šo projektu pametis, varētu būt pārāk atklātās seksa ainas. Taču, kā ir patiesībā, nav zināms, taču grāmatveži jau aprēķina zaudējumus, kas, visticamāk, sasniegs septiņu ciparu summu. Interesanti, ka Fēniksam paredzēto lomu nedrīkst spēlēt neviens cits.
Par Fēniksa varoņa iemīļotā lomas atveidotāju bija apstiprināts Denijs Ramirezs, kura zināmākā filma līdz šim ir "Top Gun: Maveriks" (2023). Pērn, intervijā runājot par topošo filmu, Heinss stāstīja, ka tas būs mīlasstāsts starp diviem vīriešiem, darbība norisināsies pagājušā gadsimta 30. gados, un tās ieteicamais skatīšanās vecums būs 17+.
Amerikāņu režisors Tods Heinss pazīstams ar stilizēti nostrādātām melodrāmām, kurās nolasāmas atsauces uz Daglasa Sērka daiļradi. Starp viņa zināmākajām filmām ir "Spožā zelta dzīsla" (1998), "Tālu no debesīm" (2002), "Manis tur nav" (2007), "Kerola" (2015) un "Maijs decembrī" (2023).
LTV1 1. septembrī plkst. 22.40, "Ej tālāk, tālāk".
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
