12.4 °C
Viens no skaistākajiem gada pasākumiem Latvijā ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus: patiesi diži tradicionālās materiālās kultūras svētki.
Gadatirgus notiek pirmajās jūnija brīvdienās, regulāri no 1971. gada ar nelielu klupienu kovida laikā. Nupat pagājušais ir jau 53. pēc kārtas.
Gadatirgū kopumā tika izvietoti ap 500 stendu, kuros varēja iegādāties ne tikai lietišķās mākslas darinājumus, bet arī visdažādāko ēdmaņu: maizi, pīrāgus un cepumus, tāpat daudzveidīgus gaļas, zivju izstrādājumus un konservus. Kā vienmēr cieņā ir piena un biškopības produkti, kā arī svaigi dārzeņi. Manīgākie apmeklētāji nopirktos produktus turpat – improvizētā piknikā Juglas ezera krastā – arī rāmi nodegustēja. Gan rindā nebija jāstāv, gan cena sanāca jauka, gan, ja garša patika, vēl papildus varēja iepirkt mājām. Un par traukiem nav jābēdā, ja nav pašam, tad tirgū ir nopērkami tādi trauki, no kuriem pats ķēniņš ēstu.
Nāk agri no rīta
Pamatā gadatirgū apmeklētāji iegādājās lietas no māla, porcelāna, koka, lina, vilnas, ādas u. c. Pirka visu, ko podnieki virpo, kocinieki ēvelē, audēji auž un kalēji kaļ. Tālredzīgi cilvēki jau laikus interesējās par siltām cepurēm, šallēm un cimdiem.
Gadatirgus, protams, nav lielveikals, un viss šeit nav atrodams, toties ir daudzas lietas, kas ir atrodamas tikai šeit. Patiesie "drēbes" zinātāji uz muzeju dodas jau pašā atvēršanas brīdī,
kamēr paši labākie meistaru darbi nav izpirkti. Jā, meistaru roku darinājumiem ir sava cena, ko veido darbs, gaume, laiks, dabiskais materiāls un talants. Bet roku darba un dabiska materiāla šarmu neaizstās neviens Ķīnā apzeltīts un izcakots pods.
"Nezinu, ko otrā dienā galdā likt," mazliet tā kā sūrojas, tā kā lepojas keramiķe Anita Putniņa, "mana "firmas zīme" ir ar pļavas ziediem apgleznotie lipinātie māla šķīvji. Tie tika jau izķerti, tikai viena jāņuguns bļoda vien palikusi. Atstāt uz rītdienu vai tirgot šodien? Galds būs pustukšs. Es jau vairāk nevaru saražot, pat meitu esmu palīgos iesaistījusi." Līdzīgas problēmas ir daudziem citiem izciliem meistariem. Labs darbs top lēni, ar glāstu, ar patiku un ar mīlestību. Steigā sanāk čiks.
Tirgū varēja ne tikai pirkt, bet arī mācīties, piemēram, apgūt pirmās iemaņas podnieka darbnīcā, vilnas vērpšanā, karošu grebšanā, pastalu gatavošanā, celiņu aušanā un knipelēto mežģīņu darināšanā. Lībiešu sētā notika žurnāla "Praktiskie Rokdarbi" meistaru parāde ar vairāk nekā desmit dažādām rokdarbu meistarklasēm. "Gadatirgus nav tikai tirgošanās vieta, tā vienlaikus ir arī unikāla visdažādāko nozaru amatnieku darbu izstāde, kurā tie ne tikai rāda savas prasmes, bet arī sniedz iedvesmu un rada interesi par amatniecību, tā ļaujot šim kultūras mantojumam saglabāties un attīstīties," rezumē muzeja direktore Zanda Ķergalve.
Goda krēslā – kalējs
Katru gadu tiek izvēlēts kāds arods, ko gadatirgū īpaši godināt. Pagājušo gadu godināja abru kā maizes māti. Šogad goda krēslā tika sēdināts kalēja arods. Kalējs vienmēr bijis viens no nepieciešamākajiem amatiem, sākot no būdiņas līdz pilij, par kara lietām pat nerunājot. Daudz uzskata, ka kalēja aroda debesu aizbildnis esot pats Pērkons.
