9. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Padomju militārisma bastions Baltijā

1945. gada 9. jūlijā. Pirms 80 gadiem, ar PSRS Aizsardzības tautas komisariāta lēmumu tika izveidots Baltijas kara apgabals (BKA) ar galveno štābu Rīgā.

Turpmākajās desmitgadēs šis faktors atstāja papildu negatīvu efektu uz Latvijas padomiskošanu un rusifikāciju, jo Rīga vairāk nekā Viļņa vai Tallina piepildījās ar padomju virsniekiem un viņu ģimenes locekļiem, bet okupētās Latvijas teritorija bija īpaši piesātināta visdažādāko ieroču šķiru karaspēka daļām.

Sākotnējā versijā par BKA pārvaldes pamatu ņēma vēl no Otrā pasaules kara palikušās 1. Baltijas frontes štāba struktūras. Arī par pirmo BKA pavēlnieku kļuva agrākais minētās frontes pavēlnieks ģenerālis Ivans Bagramjans, pēc tautības armēnis. Jaunajā kara apgabalā ietilpa tikai Latvijas un Lietuvas PSR teritorijas, taču 1946. gadā tam pievienoja vēl okupēto Austrumprūsiju jeb Kaļiņingradas apgabalu, kas iepriekš PSRS militārajā administrācijā skaitījās Īpašais kara apgabals. Igaunijas PSR līdz 1956. gadam bija pievienota Ļeņingradas kara apgabalam, bet tad arī to pārņēma BKA. Militāri administratīvā veidojuma augstākais lēmējvaras orgāns skaitījās Kara padome, kurā pieaicināja republiku kompartijas centrālkomiteju pirmos sekretārus, taču viņiem nebija ietekmes uz militāristiem un realitātē vietējo kompartijas bosu uzdevums bija uzklausīt un izpildīt tiem izvirzītās armijas saimnieciskās prasības pēc teritorijām, apgādes un tamlīdzīgi.

Par BKA izvietotā karaspēka skaitlisko sastāvu ziņu trūkst, bet skaidrs, ka skaitļi mainījās. Zināms, ka, piemēram, samazinot kara laika armiju, līdz 1946. gada beigām Latvijas PSR teritorijā demobilizējās vairāk nekā 44 tūkstoši padomju militāristu, no kuriem daudzi lūkoja atrast nodarbošanos šeit. Savukārt 80. gadu beigās, jau atmodas laikā, BKA kontingents bija ap 170 tūkstoši vīru liels un no tiem 100 tūkstoši bāzējās tieši Latvijā. Kā struktūra BKA pārstāja eksistēt 1991. gada nogalē, kad pēc PSRS sabrukuma un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas te palikušās karspēka daļas pārsauca par Krievijas Ziemeļrietumu karaspēka grupu. Pēc Krievijas karaspēka aizvākšanās 1994. gadā likvidēja arī to.

"Tautas Druva", 1925. gada 9. jūlijā

Pilskalni Latgalē. Pieminekļu valdes pilskalnu ekspedīcija pie Rāznas, ceļā no Antonopoles uz Višķiem, reģistrējusi un izmērojusi sekošus jaunus pilskalnus: pie Rušenicas mazmuižas Rušas upītes malā, Zolvas ezeru krastā pie Krupenišku ciema, Jasmuižas pagasta Katigrudē, Jasmuižas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu pagasta Plivdu ciemā un Varkusas pagasta Pilišku ciemā. Pēdējais sevišķi interesants ar akmens laikmeta atradumiem. Konstatēti senkapi pie Zolvas ezera N krastā apmēram 400 soļu no šosejas un Šustas ezera. N krastā ir pēc sava tipa uzkalniņa kapenes, kuras gan stipri izrakņājušas "zelta racēju" lāpstas. Šodien ekspedīcija izbrauca caur Višķiem uz Indru-Augstpili, pie Rasnas un Ludzes. Šovasar nozīmēto ceļu ekspedīcija nobeigs augusta beigās.