23.1 °C
Ierakstīju „Pūt vējiņi” klavieru pavadījumu un iedziedāju īsu posmu. Paskatīsimies, ko ar to var izdarīt mākslīgais intelekts.
Mākslīgais intelekts (MI) strauji ienāk arī mūzikas pasaulē, mainot gan radošo procesu, gan pašu mūzikas industriju. Pēc ierakstīta ielādēšanas vienā no daudzajām mākslīgā intelekta ģenerēšanas saitēm - Suno.ai – varu izvēlēties, ko ar to darīt tālāk. Varbūt jāpamēģina deju remiksu? Mākslīgajam intelektam slikti sokas ar latviešu valodas atpazīšanu, tādēļ labāk, ja tiek iedots īstais teksts. Var izvēlēties visdažādākos stilus.
Mākslīgajam intelektam daudz labāk labi sanāk hiphops, taču, tā kā izmantoju bezmaksas versiju, tad skaņas kvalitāte nav visai laba. Regejs arī nesagādā nekādas grūtības, tiesa, tautasdziesmu neatpazīt. Tehno versija izklausās diezgan jocīgi. Taču elektroniskās deju mūzikas versija izdodas teicami. Pieprasot ģenerēt kora izpildījumu, rezultāts ir iespaidīgs. Mākslīgais intelekts pēc teksta ir sapratis, ka runa par laivu jūrā, tad ir uzģenerējis attiecīgu bildi. Klavieru improvizācija par tautasdziesmas tēmu arī mākslīgajam intelektam izdodas teicami, pie reizes citā saitē – artlist.io – uzģenerēju 5 sekunžu video, ko ļauj par brīvu.
Šādi mūziku ģenerēt iespējams bezgalīgi, un tā jau ir ienākusi arī Latvijas mūzikas industrijas lauciņā, tiesa, lielākoties neatklājot, ka radīšanā piedalījies mākslīgais intelekts.
Braitonas mūzikas konferencē Lielbritānijā mākslīgā intelekta radītajām problēmām un izaicinājumiem bija veltīta atsevišķa diskusija, piedaloties gan kompāniju pārstāvjiem, kuri strādā ar MI mūzikā, gan pretējai nometnei - tiem, kuri MI ģenerētu mūziku atsakās izmantot, vismaz pagaidām.
Semija Dīna, DJ un producente: "Es personīgi to nedarītu. Ja esi radoša personība, tad tieši radošais process ir tas, ko izbaudi. Ja izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu visu kompozīciju, tas atņem radīšanas prieku, taču mākslīgais intelekts nenoliedzami var palīdzēt."
Lielākās britu neatkarīgās mūzikas kompānijas "Cavendish Music" ierakstu studijas vadītājs pagaidām MI ietekmi nejūt. Tazs Matars, ierakstu studijas vadītājs: "Domāju, ka ierakstu māsterēšana leiblu un mūzikas kompāniju vajadzībām un mūzikas bibliotēkām gan varētu tikt apdraudēta, tieši māsterēšanas inženieru darbs. Ir daudz šādu tiešsaistes mākslīgā intelekta servisu. Mākslīgais intelekts pašlaik vēl ir bērna autiņos mūzikas radīšanas jomā. Iespējams, ka zemākajos mūzikas industrijas līmeņos, tādos, kā korporatīvā fona mūzika vai fona mūzika TV vajadzībām nākamo tiks radīta ar MI."
Vairāki eksperti konferencē uzsvēra, ka nav runa par to, vai MI izmainīs mūzikas industriju, bet par to, ka tas jau ir noticis, taču mēs to neesam pamanījuši.
Viena no diskusijas paneļa ekspertēm, mūzikas un tehnoloģiju konsultante, uzskata, ka stingri jānošķir atbalstošos MI rīkus un ģeneratīvos rīkus, kas paši rada saturu. Rebeka Brūka: "Atbalsta rīki ir lieliski — tie palīdz radīt kvalitatīvāku mūziku. Bet ģeneratīvie rīki? Tie apdraud cilvēka radošuma vērtību."
Savukārt mākslīgā intelekta kompānijas līdzdibinātājs, ir pārliecināts, ka mākslīgais intelekts ir jaunākais vilnis mūzikas vēsturē. Garets Dīkins:
"Jautājums nav par to, vai mūzika izdzīvos. Protams, tā izdzīvos, taču vai izdzīvos mūzikas bizness? Tas ir cits jautājums."
Norvēģu komponiste Heda Roste, kura strādā ar filmu un televīzijas mūziku, atzīst, ka sākotnēji pret MI izturējusies ļoti piesardzīgi, baidoties, ka paliks bez darba, taču izskatās, ka tas nenotiks, vismaz ne tuvākajā laikā. "Cilvēki vēlas izmantot īstu mūziku, un mākslīgā intelekta radītās mūzikas izmantošanai būs sekas, tevi var kancelēt. Nedomāju, ka populārs TV šovs pašlaik varētu izmantot mākslīgā intelekta radīto mūziku un tikt sveikā cauri, jo cilvēki pārbaudīs, kas to ir radījis, kā to sauc, kas ir komponists. Ja izrādīsies, ka to radījis mākslīgais intelekts, tad reputācija būs sabojāta," uzskata komponiste Heda Roste.
Braitonas konferences diskusijā īpaši tika izcelta lielo tehnoloģiju kompāniju loma, tādu, kā "Meta" vai "Google", secinot, ka viņiem rūp tikai peļņa un sāncensība, kamēr mūziķi un mūzikas industrija ir netiešie zaudējumi.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
