Kultūrzīmju izvēle: Dziesmu un deju prieks atkal Rīgā, pēc 10 gadiem

"Radu darot, daru radot" – ar šādu moto sestdien, 5. jūlijā, sāksies un līdz 13. jūlijam turpināsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies vairāk nekā 37 500 dalībnieku – 33 630 bērnu un jauniešu, 1460 kolektīvu vadītāju un 2460 pavadošo personu no visas Latvijas. Lai gan svētku norise un pats to process aizvien ir saistīts ar dažādiem skandāliem un pretēju viedokļu krustugunīm, Dziesmu un deju svētki patiesi ir latviešu tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Un ir tik labi, ka joprojām tūkstošiem un tūkstošiem jauniešu ir gatavi iesaistīties šajā kustībā, sakot – tas ir kas tāds, kas man nāk no sirds.

Kā liecina 2024. gada septembrī sadarbībā ar interneta aptauju paneli "Snapshots" veikts pētījums, Rīgā, pārējās pilsētās un lauku reģionos aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentus, kuriem ir bērni no septiņu līdz 22 gadu vecumam, katrs trešais Latvijas bērns un jaunietis šobrīd ir iesaistīts Dziesmu un deju svētku kustībā. Arī šajos svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi dažādās norises vietās. "Kultūrzīmes" sniedz ieskatu par tiem laikā līdz 9. jūlijam.

Piektdiena, 4. jūlijs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā – Koru konkursa fināls, kurā piedalīsies 77 Latvijas izglītības iestāžu labākie kori ar 3620 dziedātājiem četrās kategorijās: zēnu kori, 4.–9. klašu kori, 5.–12. klašu kori un jauktie kori. Konkursā noteiks Lielās balvas ieguvēju, kuru paziņos Noslēguma koncertā.

Sestdiena, 5. jūlijs, plkst. 12–13.45, "Xiaomi Arēnā" – skatuviskās dejas uzveduma "Viedvasara" ģenerālmēģinājums. Šis ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Lomās: Elīna Dzirkale, Kārlis Liepa, Miķelis Millersons, Lote Mustermane, Viktorija Volnere, Indra Burkovska, Andris Bulis, Jānis Skanis. Mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis. Komponisti – Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis. Stāstu izdejos ap 3300 dejotāju no 152 deju kolektīviem 1.–12. klašu grupās.

Svētdiena, 6. jūlijs, plkst. 12–13.45, Viesturdārzā – Godināšana un novadu satikšanās. Mirklis, kurā simboliski satiksies visi, pat vistālākie Latvijas punkti, lai ieskandinātu svētku sākšanos un tradicionāli godinātu svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, kuri, tāpat kā svētku dalībnieki, mērojuši ceļus no visas Latvijas. Mākslinieciskā vadītāja – Inga Cimiņa, režisors – Juris Jonelis, scenogrāfe – Maija Rozenfelde.

Svētdiena, 6. jūlijs, plkst. 20–21.30, Rīgas Domā – Garīgs koncerts. Koncertā piedalīsies dziesmu svētku tradīcijas turpinātāji – desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu kori un to diriģenti: Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris "Vivace", Ventspils Mūzikas vidusskolas bērnu koris "Nošu planētas", Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Programmā iekļauti latviešu mūzikas klasiķu darbi, tomēr īpašus aranžējumus un jaundarbu, kura pirmatskaņojumā piedalīsies visi koncerta dalībnieki, radījis komponists Rihards Zaļupe. Mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks.

No pirmdienas, 7., līdz svētdienai, 13. jūlijam – svētki Vērmanes dārzā. Tie tiks atklāti un diasporas kolektīvu koncerts izskanēs 7. jūlijā plkst. 19–21 uz Vērmanes dārza Lielās skatuves. Projekta vadītāja Dace Jurka. Plašo Vērmanes dārza programmu, kurā netrūks ne jauniešu teātra izrāžu, ne folkloras kopu uzstāšanās, sk. "nacgavilet.lv".

Pirmdiena, 7. jūlijs, plkst. 19–20.30, Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā – mūsdienu deju izrādes "Kastaņa puslode" ģenerālmēģinājums. Šis ir īpašs svētkiem radīts iestudējums ar horeogrāfiju, kura vēstīs stāstu par cilvēka ceļu šajā pasaulē, ar telpu, kas būs visa pasaule, ar oriģinālmūziku, kas piepildīs šo laiktelpu ar skaņām un noskaņām. Iestudējuma dalībnieki – deju kolektīvi no visas Latvijas – sadejosies vienotā uzvedumā, lai izceltu katra kolektīva stiprās puses. Mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa, režisore Dita Lūriņa-Egliena, komponiste Zane Dombrovska. Izrāde notiks otrdien, 8. jūlijā.

Pirmdiena, 7. jūlijs, plkst. 18, VEF Kultūras pils – tautas mūzikas koncerts "Dižā skaņrakstā". Tā saturs ieslēgts rindiņās "Visu gadu dziesmas krāju/ Savā dižā skaņrakstā/Nu atnāca Dziesmu svētki,/ Nu dziesmiņas izdziedāšu." Piedalīsies mazie mūzikas kolektīvi – bērnu un jauniešu vokālie un instrumentālie ansambļi, kā arī kapelas no visas Latvijas. Režisors Mārtiņš Kagainis.

Otrdiena, 8. jūlijs, plkst. 11–17, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – folkloras kopu programma "Dindaru, dandaru, radu novadu rakstus". Katra folkloras kopa ir sagatavojusi lokālā tradīcijā balstītu individuālu priekšnesumu, kas veidos programmu "Radu novadu rakstus". Mākslinieciskā vadītāja Dina Liepa.

Otrdiena, 8. jūlijs, plkst. 12–15, Dailes teātris – kokļu mūzikas koncerta "Dzīslojums" ģenerālmēģinājums. Koklētājs ir mūsdienu latvieša simbols, un tas, ko rada viena koklētāja roku pieskāriens stīgām, var saukt par skaņu, bet to, ko rada četri simti roku pār, – par brīnumu. Mākslinieciskā vadītāja Ieva Šablovska. Koncerts notiks otrdien, 8. jūlijā, plkst. 19–22 Dailes teātrī.

Otrdiena, 8. jūlijs, plkst. 19–20.40, "Xiaomi Arēna" – simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums". Pirmo reizi Latvijā tiks veidots viens grandiozs jauniešu simfoniskais orķestris, kurā spēlēs 1000 dalībnieku no 30 Latvijas izglītības iestāžu simfoniskajiem un kamerorķestriem. Koncertā skanēs latviešu komponistu mūzika. Mākslinieciskais vadītājs Normunds Dreģis.

Trešdiena, 9. jūlijs, plkst. 19–21, VEF Kultūras pils – folkloras konkursu laureātu koncerts "Bij’ manā pūriņā". Katra folkloras kopa ir sagatavojusi lokālā tradīcijā balstītu individuālu priekšnesumu, kas veidos programmu "Radu novadu rakstus". Mākslinieciskā vadītāja Dina Liepa.