Kurš kļūdījies skolotāju algu aprēķinos?

Neraugoties uz to, ka skolotāju atalgojumam šogad no valsts budžeta atvēlēts par 98 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš, daļai skolotāju jaunā mācību gada pirmā alga atstājusi mieles un vilšanos – par tādu pašu darba slodzi atalgojums ir mazāks nekā iepriekšējā mācību gadā.

Kāpēc tā? Par to vakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotā sanāksmē, kurā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī pašvaldību un skolu pārstāvji, tā arī neizdevās tikt skaidrībā.

Arodbiedrība saskata vairākus iemeslus iespējamam algas samazinājumam, pašvaldības vairāk vaino pašu ministriju, bet ministrijas pārstāvji uzskata – problēmas ir tikai diviem procentiem skolotāju. Tātad algas samazinājums, saglabājoties tai pašai darba slodzei, esot ļoti reti gadījumi, nevis tendence. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa gan atzina, ka ir arī citi pedagogi, kam samazinājusies alga, taču tad skolā samazinājies skolēnu skaits. Kopumā Latvijā, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, nedaudz samazinājies skolu (no 527 līdz 514) un skolēnu (no 202,6 tūkstošiem līdz 202,4 tūkstošiem) skaits.

IZM: algas ir palielinājušās

Salīdzinot ar aizvadītā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, šogad mērķdotācijas apjoms septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim ir par 18,6 miljoniem eiro lielāks nekā pērn, norāda IZM. Vidējais pieaugums uz pašvaldību ir 15–20%, aprēķināts ministrijā.

Kā liecina IZM apkopotie dati, vidējais skolotāju atalgojums par slodzi šā gada septembrī sasniedzis 1478 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka tas ir 10,27 eiro stundā. 

Savukārt zemākā iespējamā darba algas likme mēnesī ir 1224 eiro vai 8,5 eiro stundā. Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz, ka jau no nākamā gada 1. janvāra zemākā pedagogu darba algas likme sasniegs 1374 eiro, bet 2025. gadā – 1490 eiro. Slodžu sabalansēšanai un minimālās algas likmes celšanai jau šā gada sākumā papildus piešķirts 61 miljons eiro, savukārt 17 miljoni eiro papildus piešķirti pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanai un vēl 20 miljoni eiro, lai celtu minimālo darba algas likmi no 1. septembra.

Pedagogam nav jāsamierinās

Tikmēr LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka algu problēmu dēļ kārtējo reizi cietis skolotāju prestižs un trauksme ir liela, tātad ne jau tikai divi procenti skolotāju cietuši. Samazinājums esot no dažiem desmitiem eiro līdz pat diviem simtiem eiro mēnesī par to pašu darbu. 

"Pārmaiņām nozarē jānāk par labu tās cilvēkiem, nevis jāpasliktina stāvoklis," teic I. Vanaga.

Viņa norādīja, ka vairāk algu samazinājumu izjūt pirmsskolas izglītības iestādēs. Jāatgādina gan, ka bērnudārzu audzinātājiem algas maksā lielākoties pašvaldības, kuras mēdzot samazināt slodzi pedagogiem, lai nebūtu jāceļ algas. "Pedagogam nav jābūt upurim un nav jāsamierinās," sacīja I. Vanaga, aicinot tādā gadījumā neparakstīt vienošanos par slodzes samazināšanu, bet gan vērsties arodbiedrībā un Valsts darba inspekcijā.

Arodbiedrībā secināts, ka ir vairāki iemesli, kāpēc pedagogi neizjūt algas pieaugumu tā, kā cerēts. Pirmkārt, ministrijā varētu būt nepareizi aprēķināts, cik tad naudas vajag, lai celtu skolotāju algas saskaņā ar streika vienošanos. LIZDA aprēķini liecina, ka tam būtu bijuši vajadzīgi 45,77 miljoni eiro algu samaksai no septembra līdz decembrim, taču piešķirti vien 33,3 miljoni eiro.

Vēl viena problēma, iespējams, ir tajā, ka ne jau visi minētie 98 miljoni eiro bija paredzēti tieši algu celšanai, daļa bija paredzēta slodžu sabalansēšanai, proti, tam, lai skolotājiem būtu jāvada mazāk kontaktstundu un lielāku daļu no pedagogu slodzes aizņemtu gatavošanās stundām un citu pienākumu veikšana. Taču, tā kā pedagogu trūkst, šis finansējums izmantots, lai nevis aizpildītu vakances, bet gan celtu algas esošajiem skolotājiem. Tur, kur algas pieaugums noformēts kā piemaksa, skolotājam ir skaidrs, ka viņš to zaudē, ja darbā tiek pieņemts vēl kāds pedagogs. Taču tur, kur šis papildfinansējums iekļauts pamatalgā (tā saucamā likme), tagad var sanākt tā, ka pamatalga samazinās un pedagogs ir neizpratnē, kāpēc.

Arī pašvaldību aptaujā 73,1% vietvaru atbildējušas, ka ar piešķirto finansējumu nepietiek, lai sabalansētu pedagogu slodzes.

LIZDA arī secinājusi, ka ir pašvaldības, kuras pēc tam, kad valsts piešķīra vairāk naudas skolotāju algām, samazinājušas savu finansiālo atbalstu, kā arī pašvaldības mēdz pārdalīt naudu par labu kādai no skolām.

Valsts kontrole revidēs ministriju

IZM nepiekrīt tam, ka būtu nepareizi aprēķinājusi nepieciešamo finansējumu, un uzskata, ka tieši pašvaldībām, kuras sadala naudu starp savā teritorijā esošajām skolām, vislabāk zināms, kāpēc algas ir tādas, kādas tās ir. Tāpēc ministrija aicina pašvaldības skaidrot iemeslus atalgojuma samazinājumam. Vienlaikus tā lūgusi Finanšu ministriju, kā arī Valsts kontroli (VK) izvērtēt pašvaldību rīcību valsts budžeta mērķdotācijas sadalē pedagogu darba samaksai.

Sazinoties ar VK, "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka tā jau pavasarī sākusi revīziju "Vai atbildīgo institūciju veiktās darbības vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ataudzes un noturības profesijā nodrošināšanai ir bijušas efektīvas?". 

Tās ietvaros vērtēs, vai skolotāju atlīdzības plānošanas un aprēķināšanas sistēma ir caurskatāma un pamatota. 

VK raudzīsies arī, vai plānotās un veiktās darbības pedagogu darba organizācijas, atalgojuma sistēmas pilnveidošanā un profesionālās kapacitātes stiprināšanā ir efektīvas un pietiekamas, lai nodrošinātu, ka ar skolēniem strādā kvalificēti un motivēti pedagogi. Tāpat revidenti analizēs cēloņus, kas nosaka zemo pedagogu darba samaksas apmēru un pārslodzi. Revīzijas rezultātus plānots publicēt 2024. gada pavasarī.

Ironiski gan, ka šajā revīzijā revidējamā persona ir pati IZM kā politikas veidotāja, nevis pašvaldības. Kā norādīja VK pārstāve Signe Znotiņa-Znota, VK ir autonoma iestāde un pati lemj, ko revidēt, tā nespēj atsaukties uz visiem priekšlikumiem par to, kur būtu nepieciešamas revīzijas.

Aicina atzīt kļūdas

Pati IZM jau secinājusi – varētu būt tā, ka vietvaras skolotājus un skolu vadītājus algo taupīgāk, nekā varētu. Pašvaldības septembrī skolotāju algām nav iztērējušas 782 063 eiro no piešķirtās mērķdotācijas, no tiem 519 480 eiro – vakanču dēļ, bet par pārējo ietaupījumu iemesli nav skaidri. Piemēram, skolu administrācijas darbinieku algošanai atļauts tērēt 15% no visas mērķdotācijas, bet vidēji tērē tikai 11%. Savukārt atbalsta personāla – psihologa, logopēda, sociālā darbinieka – algošanai tikai trīs pašvaldības tērē mazāk nekā prasītos septiņus procentus no mērķdotācijas. Vidēji tam izlieto vismaz astoņus procentus no mērķdotācijas.

Arī LIZDA atklājusi, ka vismaz viena pašvaldība nav sadalījusi mērķdotācijas skolotāju algām tā, kā to prasa normatīvie akti. 

Esot vietvaras, kas mērķdotāciju skolotāju algām izmanto arī izglītības pārvalžu darbinieku algošanai. Kaut kādā ziņā tas gan esot pat saprotams: pēc skolotāju algu pieauguma pārvalžu darbinieki bieži vien pelnot mazāk. Vienlaikus saskaņā ar LIZDA veikto aptauju 69,2% pašvaldību iegulda arī savu finansējumu skolotāju algošanā.

Saskaņā ar noteikumiem pašvaldības vēl līdz oktobra beigām var pārrēķināt un precizēt pedagogu algas.

Ķekavas izglītības pārvaldes vadītāja Linda Zaķe vērtē, ka IZM pieeja meklēt vainīgos tikai pašvaldībās un nepievērst uzmanību tam, ka pats mērķdotāciju apjoms aprēķināts nepareizi un var būt nepietiekams, ir ciniska. Tiesa, viņas pārstāvētajā novadā algas pedagogiem nav samazinājušās, "Latvijas Avīzei" atzīst L. Zaķe.

Tikmēr I. Vanaga spriež, ka kļūdas algu aprēķināšanā ir visos līmeņos: gan nacionālajā, gan vietvaru, gan arī pašās skolās. Svarīgi tās atzīt un vērst par labu.

"Situācija ar mērķdotācijas sadalījumu un atšķirīgo situāciju pašvaldībās skaidri parāda, ka nepieciešama caurspīdīgāka skolu finansēšanas sistēma," saka E. Kanaviņa. Tuvāko nedēļu laikā IZM sola prezentēt jauno skolu finansēšanas modeli, kam vajadzētu stāties spēkā nākamajā mācību gadā un kur nevis nauda sekotu katram skolēnam, bet gan tiktu finansēta izglītības programmas īstenošana.

+41 foto

LIZDA rīkotais protesta gājiens

LIZDA rīkotais protesta gājiens.

LIZDA rīkotais protesta gājiens AprakstsLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu un mediķu protesta gājiens no Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības ēkas līdz Doma laukumam. Pedagogu streiks.

1 / 41

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji