Neraugoties uz to, ka skolotāju atalgojumam šogad no valsts budžeta atvēlēts par 98 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš, daļai skolotāju jaunā mācību gada pirmā alga atstājusi mieles un vilšanos – par tādu pašu darba slodzi atalgojums ir mazāks nekā iepriekšējā mācību gadā.
Kāpēc tā? Par to vakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotā sanāksmē, kurā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī pašvaldību un skolu pārstāvji, tā arī neizdevās tikt skaidrībā.
Arodbiedrība saskata vairākus iemeslus iespējamam algas samazinājumam, pašvaldības vairāk vaino pašu ministriju, bet ministrijas pārstāvji uzskata – problēmas ir tikai diviem procentiem skolotāju. Tātad algas samazinājums, saglabājoties tai pašai darba slodzei, esot ļoti reti gadījumi, nevis tendence. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa gan atzina, ka ir arī citi pedagogi, kam samazinājusies alga, taču tad skolā samazinājies skolēnu skaits. Kopumā Latvijā, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, nedaudz samazinājies skolu (no 527 līdz 514) un skolēnu (no 202,6 tūkstošiem līdz 202,4 tūkstošiem) skaits.
IZM: algas ir palielinājušās
Salīdzinot ar aizvadītā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, šogad mērķdotācijas apjoms septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim ir par 18,6 miljoniem eiro lielāks nekā pērn, norāda IZM. Vidējais pieaugums uz pašvaldību ir 15–20%, aprēķināts ministrijā.
Kā liecina IZM apkopotie dati, vidējais skolotāju atalgojums par slodzi šā gada septembrī sasniedzis 1478 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka tas ir 10,27 eiro stundā.
Savukārt zemākā iespējamā darba algas likme mēnesī ir 1224 eiro vai 8,5 eiro stundā. Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz, ka jau no nākamā gada 1. janvāra zemākā pedagogu darba algas likme sasniegs 1374 eiro, bet 2025. gadā – 1490 eiro. Slodžu sabalansēšanai un minimālās algas likmes celšanai jau šā gada sākumā papildus piešķirts 61 miljons eiro, savukārt 17 miljoni eiro papildus piešķirti pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanai un vēl 20 miljoni eiro, lai celtu minimālo darba algas likmi no 1. septembra.
Pedagogam nav jāsamierinās
Tikmēr LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka algu problēmu dēļ kārtējo reizi cietis skolotāju prestižs un trauksme ir liela, tātad ne jau tikai divi procenti skolotāju cietuši. Samazinājums esot no dažiem desmitiem eiro līdz pat diviem simtiem eiro mēnesī par to pašu darbu.
"Pārmaiņām nozarē jānāk par labu tās cilvēkiem, nevis jāpasliktina stāvoklis," teic I. Vanaga.
Viņa norādīja, ka vairāk algu samazinājumu izjūt pirmsskolas izglītības iestādēs. Jāatgādina gan, ka bērnudārzu audzinātājiem algas maksā lielākoties pašvaldības, kuras mēdzot samazināt slodzi pedagogiem, lai nebūtu jāceļ algas. "Pedagogam nav jābūt upurim un nav jāsamierinās," sacīja I. Vanaga, aicinot tādā gadījumā neparakstīt vienošanos par slodzes samazināšanu, bet gan vērsties arodbiedrībā un Valsts darba inspekcijā.
Arodbiedrībā secināts, ka ir vairāki iemesli, kāpēc pedagogi neizjūt algas pieaugumu tā, kā cerēts. Pirmkārt, ministrijā varētu būt nepareizi aprēķināts, cik tad naudas vajag, lai celtu skolotāju algas saskaņā ar streika vienošanos. LIZDA aprēķini liecina, ka tam būtu bijuši vajadzīgi 45,77 miljoni eiro algu samaksai no septembra līdz decembrim, taču piešķirti vien 33,3 miljoni eiro.