15.2 °C
Latvijā pavisam ir trīs plastmasas atkritumus pārstrādājoši uzņēmumi, katrs no tiem specializējas noteikta atkritumu veida pārstrādāšanā. "Pet Baltija" pārstrādā plastmasas pudeles, "CleanR" grupas uzņēmums darbojas šaurā nišā – plastmasas pudeļu korķīšu pārstrāde, savukārt "Nordic Plast" pārstrādā polietilēna un polipropilēna maisiņus un maisus.
Šie uzņēmumi ir Latvijas galvenais līdzeklis, kā sasniegt atkritumu pārstrādes mērķus 2030. gadam. Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstītā projektā, kas ilga no 2018. līdz 2023. gadam, Latvija būtiski ir uzlabojusi savas spējas pārstrādāt vairākus plaši izplatītus plastmasas iepakojuma veidus. Latvija līdzās Beļģijai un Itālijai ir viena no ES atkritumu pārstrādes līderēm, mēs pārstrādājam 64% no kopējā savākto atkritumu daudzuma, teikts Eiropas Vides aģentūras pārskatā. Taču nepārstrādāto atkritumu apjoms nākotnē būs vēl jāsamazina.
Viens no uzņēmumiem, kas veic plastmasas atkritumu pārstrādi, ir "Nordic Plast". Tas pastāv jau ceturtdaļgadsimtu, taču pirmie 23 tā mūža gadi ir bijuši cieši saistīti ar Olaini, kur tas nodarbojās ar plastmasas iepakojuma – sadzīvē plaši izplatīto polietilēna maisiņu un celtniecībā un lauksaimniecībā plaši izmantojamo polipropilēna maisu – pārstrādi. Pagājušās desmitgades otrajā pusē kļuva skaidrs, ka uzņēmuma jaudas ir kļuvušas nepietiekamas, un 2018. gadā tika uzsākts paša uzņēmuma un ES Kohēzijas fonda finansēts projekts ar kopējo vērtību 7,34 miljoni eiro, kas paredzēja pārstrādes iekārtu modernizāciju un uzlabošanu, kas ļautu gan palielināt pārstrādes jaudu, gan arī turpmāk pārstrādāt tādu polietilēna iepakojumu, kas agrāk nonāktu atkritumu izgāztuvēs. Projekta īstenošanas gaitā "Nordic Plast" 2024. gadā pārcēlās no ierastās Olaines uz lielākām ražošanas telpām Jelgavā, kas ļāva izmantot pieaugušās pārstrādes jaudas. Ieguvēji no šī projekta ir gan Latvijas valsts, gan pašvaldības, gan arī uzņēmumi, kam jāvāc un jāpārstrādā atkritumi, gan arī Latvijas iedzīvotāji un apkārtējā vide.
Ražo izejvielas jauniem maisiņiem
SIA "Nordic Plast" direktors Andris Trumars skaidro, ka plastmasas maisiņu pārstrādes iekārta sastāv no vairākām sastāvdaļām – šķirošanas līnijas, mazgāšanas iekārtas, pārkausēšanas krāsns, pārstrādes galarezultāta – plastmasas granulu – dzesēšanas iekārtas tekošā ūdenī un gatavā produkta iepakošanas iekārtas. Pārstrādes rezultāts ir granulas, 98% no tām tiek eksportētas, trīs lielākās eksporta valstis ir Zviedrija, Beļģija un Čehija, kurās atrodas rūpnīcas jaunu plastmasas maisu un maisiņu izgatavošanai.
Savukārt pārstrādes iekārtu darbināšanai nepieciešamās izejvielas "Nordic Plast" vāc gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā. "50% no nepieciešamā izejvielu daudzuma nodrošina Latvija un Lietuva, bet otri 50% tiek iepirkti citās Eiropas valstīs. Tālākā robeža, no kuras ir ekonomiski racionāli vest pārstrādei paredzētos maisiņus, ir Francija un Spānija, Pireneju kalni. Līdz tiem vēl atmaksājas, aiz tiem – vairs ne, vedam arī no Itālijas," stāsta A. Trumars. Ekonomiski pamatotai rūpnīcas darbībai nepieciešams tāds plastmasas atkritumu apjoms un tāda pārstrādes jauda, kas spēj nodrošināt tās darbību visas nedēļas dienas, nevis tikai dažas, viņš paskaidro. Tādēļ vajadzīgā izejviela tiekot vākta pa visu Eiropu, līdzīgi rīkojas arī citas plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcas – katra no tām specializējas noteikta veida atkritumu pārstrādē un vāc šādus atkritumus visā Eiropā, tādēļ vieni plastmasas atkritumu veidi tiek vesti uz Latviju, bet citi – prom no Latvijas. Neliela rūpnīca, kas nodarbotos tikai ar Latvijas vai tikai ar Baltijas plastmasas atkritumu pārstrādi, būtu nerentabla.
Trumars skaidro, ka rūpnīca vēl nav sasniegusi projektā paredzēto jaudu – 12 tūkstošu tonnu atkritumu pārstrādi gadā, jo vēl pilnībā neesot pabeigta ražotnes pārcelšanās no Olaines, taču nākotnē pārstrādes jauda tikšot palielināta līdz 15 tūkstošiem tonnu un jau tiekot domāts par 20 tūkstošu tonnu lielām pārstrādes jaudām. Jaudu palielināšana esot tieši saistīta ar izejmateriālu pieejamību – ja tie ir, tad ir vērts audzēt pārstrādes apjomus. Problēmu ar Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem rūpnīcai neesot, jo tā saņemot jau sašķirotus atkritumus no šķirošana stacijām.
Savukārt gala produkcijas galvenais kvalitātes kritērijs esot pēc iespējas tīru un viendabīgu plastmasas granulu iegūšana. "Polietilēna granulas tālāk izmanto jaunu maisu un maisiņu ražošanā. Piemēram, jaunu plēves maisiņu ražošanai granulas tiek izkausētas un speciāla iekārta no izkausētās plastmasas pūš tādu kā lielu plēves burbuli. Katrs piejaukums var izraisīt šī burbuļa plīšanu, tad ir brāķis, tādēļ vajadzīgas pēc iespējas viendabīgas polietilēna granulas. Un tā ir problēma, jo šobrīd ļoti populāri ir izmantot iepakojumā dažādu plastmasas veidu kombināciju, kā arī metāla daļiņas, piemēram, alumīnija piejaukumus. Šie dažādie materiāli ražošanas procesā ir jāatšķiro un jāatdala. Otrs gala rezultāta kvalitātes kritērijs ir noteikta kušanas temperatūra jeb kušanas indekss, tas vairāk attiecas uz polipropilēnu. Dažādu polipropilēna produktu ražošanai vajag dažādus kušanas indeksus, mums jāspēj tam pielāgoties. Lai nodrošinātu visas šīs prasības, uzņēmumā izveidota arī sava laboratorija," detaļās iegrimst direktors.
Jāpiebilst, ka "Nordic Plast" ir arī reģionālie konkurenti – Lietuvā plastmasas atkritumu pārstrāde vēsturiski ir bijusi labi attīstīta, tur atrodas vairākas lielas pārstrādes rūpnīcas. Tas saistīts ar to, ka Lietuvā kopš padomju laikiem labi saglabājusies arī rūpniecība, kas ražo dažādus plastmasas izstrādājumus, savukārt Latvijā to saglabāt nav izdevies. Tomēr pagaidām vietas tirgū pietiek visiem, jo katra atkritumu pārstrādes rūpnīca specializējoties savā nišā. Vēl divas rūpnīcas atrodas arī Igaunijā.
