Ko nespēja padomju ražošana, lai izskaustu preču deficītu, tas bija pa spēkam atsevišķiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri, protams, lielā slepenībā, lai nenokļūtu uzraugošo iestāžu rokās, izgatavoja publikas pieprasītu preci.

Izlasījis rakstu "Džinsi, kas... indēja padomju dvēseli" (publicēts "Mājas Viesa" 2024. gada 9. maija nr.), man piezvanīja rīdzinieks Jānis Prīss (1937), kurš atklāja līdzīgu vēsturi – šoreiz gan par sieviešu plastmasas bižutērijas, glāzīšu un citu izstrādājumu nelegālu izgatavošanu.

Viņš strādājis pie Jura Johansona (1937–1988), kam pēc radurakstiem ir brālēns, un abi kopā šajā rūpalā darbojušies gandrīz trīsdesmit gadu.

Mūsdienās Juri Johansonu uzskatītu par priekšzīmīgu uzņēmēju. Toreiz viņš sava nelegālā biznesa dēļ pat trīs reizes nokļuvis Brasas cietumā, kādu laiku bijis apcietinājumā kopā ar Andri Kolbergu, kurš pēcāk kļuva par iecienītu kriminālromānu un filmu scenāriju autoru. Arī paša Jura Johansona darbībā bijis ne mazāk spriedzes pārpilnu, filmas sižeta cienīgu notikumu.

Pie Babītes dzelzceļa pārbrauktuves

Ir 1959. gads, pirmsziemassvētku laiks, diena iegadījusies auksta, ceļš apledojis – slidens, un Juris Johansons, braucot uz Liepāju, tuvojoties Babītes dzelzceļa pārbrauktuvei, pamana, ka nolaižas aizsargbarjera, taču bremzējot viņa vadītā automašīna sāk slīdēt un laikus nepagūst apstāties – priekšējie lukturi izdauzīti... Ko iesākt? Vieglā automašīna gandrīz vai līdz malām piekrauta ar paša izgatavotajām brīnumsvecītēm, kas tolaik bija īpašs deficīts. Atstāt auto ceļa malā būtu neprāts, viņš ātri izlemj to iebraukt tuvējās mājas sētā, taču tobrīd nesatiek mājas saimnieku, lai pabrīdinātu. Atstājis auto, steidz meklēt iespējas pie paziņām, lai viņi izpalīdz auto aiztransportēt uz Rīgu. Pa to laiku mājas saimnieks, pamanījis svešo transporta līdzekli ar acīmredzamām avārijas sekām, informē miliciju. Tā uzņēmīgais ražotājs nonāk padomju okupācijas uzraudzības iestāžu redzeslokā, tiek apcietināts un pēcāk ieslodzīts Brasas cietumā.