Pēdējo divu Pasaules kausa izcīņas pusfinālu dalībniece Horvātija riskē ar neiekļūšanu šā gada Eiropas čempionāta izslēgšanas spēlēs.
Pēc zaudējuma spāņiem (0:3) Horvātija vakar B grupas otrajā mačā tikās ar Albāniju, spēlei noslēdzoties neizšķirti 2:2. Albāņi tāpat kā pret Itāliju atkal guva ātrus vārtus, vadībā izvirzoties 11. minūtē pēc Kazima Lači sitiena ar galvu. Vadībā viņi atradās līdz 74. minūtei, kad horvāti īsā laikā spēja izvirzīties vadībā ar 2:1. Vispirms savā dzimšanas dienā izcēlās Andrejs Kramaričs, bet vēl pēc divām minūtēm bumbu savos vārtos neveiksmīgi ievirzīja Klauss Ģasula. Šķita, ka spēles liktenis ar to arī izšķirts, taču albāņi beigās sarīkoja pamatīgu ofensīvu un Ģasula revanšējās par iepriekšējo epizodi, kompensācijas laika piektajā minūtē panākot izlīdzinājumu 2:2, tiekot pie punkta.
Horvāti ar Luku Modriču priekšgalā tagad atrodas kraujas malā, jo tikšanai astotdaļfinālā grupas pēdējā mačā viņiem būs nepieciešama uzvara pār Itāliju.
Tikmēr F grupā Turcijas un čempionātu debitantes Gruzijas spēle noteikti pretendē uz pagaidām turnīra aizraujošākās cīņas godu. Vispirms abu komandu līdzjutēji vēl pirms spēles izkāvās Dortmundes stadiona tribīnēs, un tad izrādi sarīkoja arī futbolisti laukumā, kā tādi kamikadzes joņojot un veļot uzbrukuma viļņus no vieniem uz otriem vārtiem. Beigās turki izcīnīja uzvaru ar 3:1, taču daudz netrūka, lai būtu neizšķirts 2:2. Gruzīni kompensācijas laikā trāpīja pa vārtu stabu, bet sekojošajā uzbrukumā Kerems Aktirkoglu ieraidīja bumbu tukšos gruzīnu vārtos, jo vārtu vīrs bija devies palīdzēt uzbrukumā un nepaguva atgriezties atpakaļ. Drāma arī šīs grupas otrā mačā, Portugālei atspēlējoties un mača beigās kompensācijas laikā izraujot uzvaru ar 2:1 pret Čehiju. Čehi var spert zemes gaisā, jo īsu mirkli pirms Fransišku Konseisao vārtu guvuma pretinieks rupji nospēlēja pret vienu no Čehijas izlases spēlētājiem, taču tiesneša svilpe klusēja...
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.2 °C













































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
