Esam raduši vīru folkloras kopu "Vilki" vienmēr dzirdēt 11. novembrī, Lāčplēša dienā, pie Rīgas pils mūra, Kara muzejā allaž pārpildītā zālē un citur, kur viņi dzied sev un mums par prieku un uzmundrinājumu tās dziesmas, kas skarbi, bet reizē patiesi un dziļi stāsta par karavīriem, kas dažādos laikmetos devās sargāt savu tēvu zemi. Pastāvēšanas laikā "Vilki" izdevuši 13 mūzikas albumus, snieguši vairāk nekā divus tūkstošus koncertu Latvijā, citur Baltijā, Šveicē, Īrijā, ASV, Kanādā, Indijā…
Šoreiz, kā saka Edgars Lipors, nolēmuši riskēt un "Vilku" jauno albumu atvērt tā īpaši – ar koncertu mūzikas namā "Daile".
Edgar, par ko īsti jums tikusi Baltā zvirbuļa balva?
Raksta, ka par nozīmīgu ieguldījumu tradicionālās kultūras popularizēšanā un patriotismu veicinošu koncertlekciju organizēšanu izglītības iestādēs. Mēs tiešām ļoti daudz braucam pa skolām. Patiesībā to darām jau kopš pašiem pirmsākumiem vēl astoņdesmitajos gados. Toreiz gan tas nebija tik vienkārši un "Vilku" celma ansambļa vīrus sauca uz čeku parunāties. Labi, labi, teica, ja vēlaties dziedāt tās savas dziesmas, dariet to, bet dodieties uz pansionātiem, ieprieciniet vecos ļaudis… Taču nebrauciet uz skolām, tur gan nerādieties! 16. martā, Leģionāru piemiņas dienā, mūsu tradicionālajā koncertā "Māmuļā", skatos, publikā divi jauni puiši vai visas mūsu dziesmas dzied līdzi. Un nevis kaut kā acis iedūruši viedtālrunī, bet visus vārdus zinot no galvas. Nenocietos un starp dziesmām pavaicāju – vai jūs esat no jaunsargiem? Nē, izrādās no folkloras kopas. Malači! Kad es augu un vēl biju tādā vecumā, kad rāpoju zem galda, bija pieņemts vai visās viesībās dziedāt, un tā no sirds.
Tagad diemžēl tas vairs nenotiek... Ierodoties skolās, gadās redzēt – dažs labs sēž, kājas solā izstiepis, rokas uz krūtīm sakrustojis: nu ko tad jūs mums te parādīsit? Tad izmetam pa mazāk zināmam vēstures faktiņam. Pavaicājam: vai zināt, ka tieši latviešu strēlniekus starp daudziem Pirmajā pasaules karā iesaistītajiem karavīriem novērtēja visaugstāk? Vai zināt, ka Jukuma Vācieša laikā Maskavas Kremlī komandējošā valoda bija latviešu? Vai zināt, ka latviešu leģionāri 15. divīzijā izturēja karu līdz Berlīnei un padevās tikai sabiedrotajiem? Ka 19. divīzija Kurzemes katlā ieročus nolika tikai pēc Vācijas kapitulācijas? Un latviešu leģionāri ir visvairāk apbalvotie no visām nevācu vienībām, kaut gan nebija skaitliski lielākā? Koncertu beigās pēc mūsu autogrāfiem stāv rinda, grib, lai uzdziedam vēl.
Repertuārs "Vilkiem" dažāds – jūras dziesmas, kumeļu dziesmas, alus dziesmas, bet pamatā, jā, karavīru dziesmas.
Folkloras kopas "Vilcenes" un "Vilkači" jums ir rada?
Sieviešu folkloras kopa "Vilcenes" sākumā radās no mūsu sievām un draudzenēm, kam apnika tāpat vien braukāt koncertos līdzi. Pašas taču arī var ko uzdziedāt! Patlaban "Vilcenēs" dzied tikai divas "Vilku" sievas, visas vairs nav tikai "Vilku" radinieces. "Vilkači" arī radušies tieši "Vilku" iespaidā, viņu aizsācējos ir mūsu grupas dalībnieka Jāņa Ata Krūmiņa dēli. "Vilkači" ir vienu paaudzi jaunāki par mums, dzied tikai senās dziesmas un folkloru. Bet ar kādu jaudu un spēku!