Vai Latvijas valdības un ES institūciju skatījums uz "Rail Baltica" (RB) projekta attīstību sakrīt vai atšķiras, kā uz šo projektu raugās no Briseles un Strasbūras, kas ir "Rail Baltica" draugu grupa – par šiem un citiem jautājumiem RB projekta Latvijas problēmu sakarā runājām ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu arī šajā sasaukumā, pieredzējušo EP deputātu Robertu Zīli. 

Kas īsti ir RB draugu grupa, un kas tajā piedalās?

R. Zīle: Kopš esmu EP deputāts, visu laiku strādāju Transporta komitejā, kur pastāvīgi uzklausām jautājumus par CEF (Connecting Europe Facility) jeb latviski EISI (Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) fonda līdzekļiem realizētajiem projektiem. Šis fonds ir RB trases būvniecības lielākais finansētājs. Iemesls, kādēļ bija vajadzīga "Rail Baltica" neformālā draugu grupa, ir tāds, ka RB projektam jau kopš tā pirmssākumiem ir bijis daudz pretinieku un noliedzēju. Formālās sapulcēs pozitīvu uzmanību RB projektam pievērst ir sarežģīti. Tādēļ, lai būtu regulāra RB projektā iesaistīto pušu satikšanās un objektīvāka informācijas apmaiņa, nolēmu izveidot neformālu atbalstītāju grupu. Nu jau šīm brīvprātīgajam sanāksmēm apritēs deviņu gadu jubileja. Sanākam regulāri, ik pēc astoņiem deviņiem mēnešiem. Formāts brīvs, sapulces izziņojam laikus, saskaņojam ar Eiropas Komisiju, iesaistīto valstu ministrijām un projekta ieviesējiem, parasti ierodas arī Somijas un Polijas pārstāvji.

RB problēmu fons publiskajā telpā Latvijā pa šiem astoņiem mēnešiem mainījies radikāli. Ko par to zina, kā vērtē partneri un uzraugi ES institūcijās?

Lielākas vai mazākas problēmas RB ieviešanā ir visiem. Kaut arī lietuvieši ar projektu ir daudz tālāk nekā Latvija, viņiem ir diezgan lielas problēmas ar vienu sarežģītu tiltu.