6.2 °C
Vācija bieži tiek uzskatīta par valsti ar izcilu ceļu infrastruktūru, ko raksturo kvalitatīvi ceļi un slavenā brīvība uz autobāņiem, kur nereti nav vispārēja ātruma ierobežojuma. Šis priekšstats, īpaši izplatīts Latvijā, veido mītu, ka Vācijas ceļos avārijas ir retums, neskatoties uz lielajiem braukšanas ātrumiem.
Vai labie ceļi bīstamāki?
Viļņošanos sociālajos tīklos novembra sākumā izraisīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) satiksmes drošības eksperta Oskara Irbīša secinājumi par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem ar letālām sekām.
Proti, eksperts norādīja, ka tieši labie ceļi veicina smagākās autoavārijas, pamatojot to ar iespēju autovadītājam izvēlēties bīstami lielu braukšanas ātrumu, kas negadījumos biežāk izraisa letālas sekas.
Pārmetumu vilnis, kas pēc šāda izteikuma vēlās pār ekspertu, ietvēra daudz dažādu nianšu – vieni šādā izteikumā saskatīja atklātu aicinājumu ceļus neremontēt, uz ko Irbītis nebija aicinājis, citi apelēja pie ārvalstu pieredzes, kur labi ceļi neveicinot avārijas, īpaši izceldami tieši Vāciju. "Tad jau Vācijā ir jābūt pilnai jūrai ar avārijām," ironizē kāds platformas "X" lietotājs. Cits viņam piebalso, uzsverot: ""Eksperts" varētu aizbraukt uz Vāciju: autobāņi ir, ātrums ir nežēlīgs, bet kur līķi, līķi kur?"
"Latvijas Avīze" papētīja Vācijas statistiku, lai saprastu, vai letālās avārijas šajā valstī uz labas kvalitātes ceļiem tiešām ir retums.
Autobāņi – diskusiju objekts
Izrādās, ka statistika liecina – arī Vācija ir valsts ar ievērojamu letālu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. 2023. gadā autoavārijās Vācijā bojā gāja 2839 cilvēki, kas ir pieaugums par 51 cilvēku salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tas norāda, ka, par spīti izcilajiem ceļiem un satiksmes organizācijai, avārijas uz Vācijas ceļiem turpina notikt, un bieži vien ar traģiskām sekām.
Arī autobāņi, kas bieži asociēti ar drošību, neskatoties uz lielo ātrumu, kļūst par smagu avāriju vietu.
2023. gadā uz Vācijas autobāņiem notika 19 086 negadījumi ar cietušajiem, kas ir par 7,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tajos dzīvību zaudēja 302 cilvēki. Interesanti, ka liela daļa avāriju uz autobāņiem notiek tieši vietās, kur nav ātruma ierobežojumu, un aptuveni 43% no tām ir saistītas ar pārmērīgu ātrumu.
Lai gan liela daļa Vācijas ceļu tīkla ir aprīkota ar labu infrastruktūru, debates par ātruma ierobežojumu ieviešanu uz autobāņiem nav rimušās. Pētījumi pierāda, ka posmos ar ātruma ierobežojumiem letālo negadījumu skaits ir par 75% mazāks nekā tajos, kur ātrums nav ierobežots. Autobāņos ar ierobežotu ātrumu uz katru nobrauktu miljardu kilometru notiek 0,95 letālas avārijas, kamēr ceļos bez ierobežojuma – 1,67. Tā ir ievērojama atšķirība, ko nevar ignorēt.
Vācijas sabiedrībā un politikā šis jautājums turpina raisīt diskusijas. Neskatoties uz pierādījumiem par ātruma ierobežojuma pozitīvo ietekmi, valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par vispārēju ātruma ierobežojumu ieviešanu. Tikmēr daudzās citās Eiropas valstīs ātruma ierobežojumi ir stingrāki – Zviedrijā, Nīderlandē un citur, kur statistika liecina par ievērojami mazāku letālo negadījumu skaitu.
Satiksmes drošība – vēl pilnveidojama
Ātra braukšana Vācijā ir cieņā arī uz lauku ceļiem, kur notiek lielākā daļa letālo avāriju. Tur braukšanas apstākļi ir sarežģītāki un ceļu infrastruktūra mazāk pielāgota lielam ātrumam. 2023. gadā gandrīz 58% no visiem letālajiem negadījumiem notika uz lauku ceļiem. Ceļu šaurība, slikta pārredzamība, koki ceļmalās un citi fiksētie šķēršļi palielina smagu negadījumu risku. Pretējā satiksme, bieža priekšā braucēju apdzīšana un neprognozējami ceļa apstākļi ir galvenie faktori, kas izraisa sadursmes ar smagām sekām.
Kopumā Vācijas ceļu satiksmes drošības statistika ir labāka nekā dažās citās Eiropas valstīs, tomēr tā nav visdrošākā valsts.
Piemēram, 2023. gadā Vācijā uz miljonu iedzīvotāju bija 34 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie. Salīdzinājumam – Zviedrijā šis skaitlis bija tikai 22 uz miljonu iedzīvotāju, kas padara Zviedriju par vienu no drošākajām valstīm Eiropā.
Lai gan Vācija atrodas labākā pozīcijā nekā Latvija, kur 2023. gadā uz miljonu iedzīvotāju bija 76 bojāgājušie, vai vēl smagākā situācijā esošā Bulgārija un Rumānija, kur šie skaitļi ir vēl augstāki, tomēr tā atpaliek no valstīm ar stingrākiem ātruma ierobežojumiem un efektīvākām drošības kampaņām, piemēram, jau minētajām Zviedrijas un Nīderlandes. Salīdzinot ar Latviju, kur ceļu negadījumu skaits un letālo avāriju īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu ir ievērojami augstāks, Vācija piedāvā labāku infrastruktūru un izglītības sistēmu autovadītājiem. Tomēr tas nenozīmē, ka ceļu satiksmes drošība Vācijā ir sasniegusi optimālu līmeni. Laikā, kad citas Eiropas valstis, piemēram, Zviedrija un Nīderlande, ir veiksmīgi samazinājušas negadījumu skaitu, Vācija vēl joprojām saskaras ar izaicinājumiem saistībā ar ātruma politiku un ceļu drošības uzlabošanu.
Vācijas Vides palīdzības organizācija (DUH) un citi satiksmes drošības eksperti uzskata, ka ceļu satiksmes negadījumu skaitu samazinātu vispārēja ātruma ierobežojuma ieviešana, turklāt tā arī palīdzētu sasniegt klimata mērķus, samazinot oglekļa dioksīda emisijas par vairāk nekā 11 miljoniem tonnu gadā. Savukārt elektroauto jomā mazāks ātrums palīdzētu uzlabot šo transportlīdzekļu efektivitāti un drošību, īpaši pieaugošās elektromobilitātes kontekstā.
Vācijas pieredze rāda, ka augsta ceļu kvalitāte nav vienīgais faktors, kas var nodrošināt drošību uz ceļiem.
Ātrums, satiksmes plūsma, cilvēka faktors – alkohola lietošana, uzmanības trūkums – ir būtiski elementi, kas rada augstu risku.
Lai arī Vācija atrodas labākā situācijā nekā daudzas citas Eiropas valstis, tā nav imūna pret problēmām, kas saistītas ar pārmērīgu ātrumu, infrastruktūras izaicinājumiem un cilvēku uzvedību uz ceļiem.
