Cīnoties ar klimata pārmaiņām, bet varbūt arī vienkārši reaģējot uz kārtējo tehnoloģisko pārmaiņu ciklu, pasaule būvē arvien lielākas un iespaidīgākas atjaunojamo resursu – vēja un saules enerģijas sistēmas. Tas pēdējo 10–15 gadu laikā krasi palielinājis nepieciešamību pēc risinājuma enerģijas uzglabāšanai. 

Pati atjaunojamās enerģijas mainīgā daba nosaka milzīgu nepieciešamību pēc risinājuma enerģijas uzglabāšanai. Tas visvairāk attiecas uz vislētāko atjaunojamās elektroenerģijas ieguves veidu – saules baterijām –, jo tās visaktīvāk ražo elektroenerģiju stundās, kad cilvēki atrodas darba vietās, savukārt vakaros, kad mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir visaugstākais, saules baterijas nespēj piedāvāt neko. Uz vēja enerģijas izmantošanu attiecas līdzīga problēma, tikai tā saistīta ar vēja esamību vai neesamību. Pagaidām mājsaimniecības risina šo problēmu dienas gaišajā laikā, "nododot" saražoto elektroenerģiju tīklā, bet vakaros "paņemot" to atpakaļ, taču tas nav ilgtermiņa risinājums – gan tāpēc, ka arī lielie enerģijas uzņēmumi paši kļūst arvien vairāk atkarīgi no atjaunojamo resursu enerģētikas un ar to saistītajām problēmām, gan arī tāpēc, ka šiem uzņēmumiem minētā nodošana un paņemšana atpakaļ ir ekonomiski neizdevīga. Neizdevīga tāpēc, ka arī šie uzņēmumi nespēj elektroenerģiju uzglabāt – tā kaut kur jāizlieto, bet, kad mājās uzstādīto saules bateriju īpašnieki vēlas to "paņemt" atpakaļ, tā jāpērk elektrības biržā par daudz dārgāku cenu, nekā tā bija, "nododot" dienas gaišajā laikā.