Par purva līķu fenomenu. Jau šogad uz ekrāniem nonāks jauna latviešu krimināldrāma "Klajumā aiz meža"

Pabeigšanai tuvojas režisora Reiņa Kalviņa krimināldrāma "Klajumā aiz meža", kas vēsta par purva līķa fenomenu, tā atrašanu kādā Latvijas mazpilsētas tuvumā esošajā purvā un šī notikuma izraisītājām pagātnes atmiņām un to sekām kādas Latvijas mazpilsētas dzīvē.

+8 foto

"Klajumā aiz meža"

"Klajumā aiz meža".

1 / 2

Foto: Lauris Aizupietis

Filmas "Klajumā aiz meža" ir mūsdienu stāsts, kur purvā atrastas mirstīgās atliekas uzjunda nesenas pagātnes notikumus kāda Latvijas ciema dzīvē, radot apjukumu par to, kas notika pirms dažiem gadu desmitiem un dodot iespēju versijām un meliem par to, kā mēs atceramies pagātnes notikumus. Filmas scenārija ideja pieder režisoram Reinim Kalviņam, kurš pētījis purva līķa fenomenu, tā saglabāšanās fenomenu Ziemeļeiropā, filmas scenāriju rakstot kopā ar Igaunijas scenāristi Līviju Ulmani un Andri Feldmani, kuri jau iepriekš veidojuši scenārijus tādām filmām kā "Kupeja nr. 6", kas savulaik ieguva Kannu festivāla Grand Prix balvu, kā arī rakstījuši scenāriju Viestura Kairiša filmai “Janvāris” un populārajam seriālam “Estonia”. 

"Mūsu reģiona daba un vēsture ir pateicīga vide kriminālfilmu žanra meklējumiem. Latviešu mitoloģijā purvs simbolizē bīstamu pāreju un tuvību pirmatnējā haosa telpai, tāpēc arī purvs ir pateicīga vide kino stāstu veidošanai. Mans filmas stāsts sākas mūsdienās, kur nebūtiski notikumi policijas izmeklētāju dzīvē apvērš visu ciema dzīvi un liekot domāt par mūsu atmiņas funkcionēšanas īpatnībām," stāsta filmas režisors Reinis Kalviņš.

Galvenajā policijas izmeklētāja lomu filmā atveidos aktieris Kaspars Zvīgulis, kas ir viena no aktiera lielākajām pirmā plāna lomām, policijas izmeklētāja lomā būs redzams Armands Berģis, kā arī filmā piedalās aktieri Edgars Ozoliņš, Lauris Dzelzītis, Māris Pūris, Svetlana Stoļarova, Anda Reigase, Artis Drozdovs un citi.

Filma ir Latvijas kopprodukcija ar Vāciju (Juna Film) un Igauniju (Metoeriit), filmas tiesības jau iegādājies Vācijas un Francijas televīzijas kanāls ARTE. 

Kopprodukcijas ietvaros liels darbs tika ieguldīts pie purvā atrasto mirstīgo atlieku izveides, ko pēc vizuāliem paraugiem veica Vācijas kompānija Twilight Creations, kas iepriekš strādājusi pie specefektu un rekvīzītu izvedes seriālam “Troņu spēles”, Netflix zinātniskās fantastikas seriālam "Dark", kā arī pie Fatiha Akina, Vima Vendersa, Kventīna Tarantino, Toma Tikvera un Andrea Drēzena filmām. 

Filmas purva epizodes tika filmētas pagājušā vasarā un rudenī Ķemeru purvā, Smiltenē un Tartu reģionā, šobrīd turpinās filmas pēcapstrādes process un plānots, ka filma uz ekrāniem nonāks šī gada rudenī.

"Mēs noteikti jau varam teikt, ka tā bija unikāla pieredze, strādājot Latvijas vairākuma kopprodukcijā kopā ar spāņu, latviešu, vācu, igauņu un beļģu radošajiem cilvēkiem, vienlaikus filmējot Latvijā un Igaunijā, kā arī Vācijas televīzijas kanāls ARTE ļoti rūpīgi uzraudzīja visu filmas izveides procesu," tā filmas producents Gints Grūbe, norādot, ka kriminālžanrs Latvijas kino salīdzinājumā ar seriāliem, ko veido straumēšanas platformas Latvijā, nemaz nav tik bieža parādība.

Pie filmas izveides strādā starptautiska un Latvijas profesionāļu komanda – filmas operators ir Džimijs Gimferers no Spānijas, kurš veidojis vairākas režisora Alberta Serra filmas, filmas režisors Reinis Kalviņš, kurš studējis režiju Tallinas filmu skolā un ungāru režisora Bella Tāra filmu skolā Sarajevā, par savu debijas filmu "Maiņa" saņēmis Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps; filmas scenāriju rakstījuši režisors Reinis Kalviņš kopā ar igauņu scenāristiem Līviju Ulmani un Andris Feldmani. Filmas kostīmu mākslinieces ir Noemi Lara Štrēbere no Vācijas un Berta Vīlipsone, grima māksliniece Maija Gundare, aktieru atlases režisore Māra Liniņa, filmas izpildproducente Ilze Krūmiņliepa, filmas producenti ir Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.

Filmas tapšanu atbalsta Latvijas Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vācijas un Francijas televīzijas kanāls ARTE, Igaunijas Filmu fonds, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Tartu reģiona filmu fonds, Vācijas televīzijas kanāls HR, starptautiskais Eiropas Savienību fonds "Radošā Eiropa".

Filmu studijā “Mistrus Media” jau iepriekš tapušas tādas Latvijā un starptautiski atzītas filmas kā “Marijas Klusums”, “Sema ceļojumi”, “Janvāris”, “Tēvs Nakts”, “Maiņa”, “Melānijas hronika”, kā arī daudzsēriju filmas “Pansija pilī”, “Emīlija. Latvijas preses karaliene”.