Kam pieder Krima? Pugačovas meita iekļauta Latvijas “melnajā sarakstā”; dziedātāja sola tiesāties

"Es negrasos padoties un aizstāvēšu savas tiesības tiesāties par tiesībām uzstāties savas publikas priekšā," tā paziņojusi dziedātāja Kristīna Orbakaite, kuru nesen "melnajā sarakstā" kopā ar serbu–horvātu mūziķi Goranu Bregoviču iekļāvis Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Orbakaitei 1. jūnijā bija plānota uzstāšanās Jūrmalā Dzintaru koncertzālē. Gan uz viņas, gan Bregoviča koncertiem ar viņa "Wedding and Funeral Band" Dzintaru koncertzālē (bija paredzēts 18. augustā) joprojām var nopirkt biļetes. Nav runa par Latvijas biļešu tirdzniecības resursiem, bet starptautiskām vietnēm. 

Abi Latvijā neslavā kritušie mūziķi, kuru uzstāšanos mūsu valstī organizēja kompānija "Ultra Events", bez šķēršļiem koncertēs gan Igaunijā un Lietuvā, gan arī citās valstīs (Bregovičs, piemēram, šovasar Spānijā, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Itālijā u. c.). Tallinā Orbakaites koncerts paredzēts 25. maijā, Viļņā – 31. maijā.

"Latvijas Avīze" skaidroja, kā tad īsti notiek "melno sarakstu" veidošana kultūras cilvēku aspektā un ko darīt sarežģītākajās situācijās, kad personas uzskati atrodas it kā "uz robežas".

Uzstājusies Krimā

Kristīnai Orbakaitei ukraiņu datu bāzē "Mirotvorec" pārmests, ka 2014. gada 13. jūnijā Maskavas dienu svinību laikā viņa uzstājusies okupētajā Krimā, tur koncertējusi arī 2017. gadā, 2022. gadā Jaltā dziedājusi hotelī "Mriya Resort & SPA". 2023. gadā paziņojusi, ka pamet Krievijas skatuvi, un aizbraukusi uz ASV. Tomēr jau 2024. gada martā viņa krievu okupantu ģimenēm uzdāvinājusi 50 bezmaksas biļetes uz savu koncertu Sanktpēterburgā.

Šopavasar saistībā ar iekļaušanu Latvijas "melnajā sarakstā" savā "Instagram" kontā 

Orbakaite raksta: "Mana koncerta atcelšana un aizliegums iebraukt Latvijā – tā ir ne vien vēršanās pret mākslinieku. Tā ir visu starptautisko normu un principu pārkāpšana, uz kuriem balstās mūsdienu pasaule. 

(..) Mana radošā darbība ir ārpus politikas. Es nekad neesmu atbalstījusi vai piedalījusies politiskos konfliktos. Vienmēr esmu runājusi mūzikas, teātra un mākslas valodā."

2022. gada februārī, īsi pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, Orbakaite savā "Instagram" kontā bija publicējusi īsu ierakstu "Tikai mierīgas debesis! Nē karam!". Tomēr vēlāk tas ticis izdzēsts, un nekādi dziedātājas izteikumi par karu vairs nav dzirdēti. Orbakaites koncerta dēļ Lietuvā ir uzvirmojis skandāls. No 2002. gada Orbakaitei ir Lietuvas pilsonība, tāpēc viņai nevar aizliegt iebraukt, tomēr Lietuvas premjers Gintauts Palucks ir aicinājis dziedātāju un koncertu organizējošo kompāniju konkretizēt savu attieksmi pret karu.

"Man ir vienalga"

Arī Gorans Bregovičs izklaidējis publiku Krievijas anektētajā Krimā, tādējādi paužot atbalstu Putina režīmam. Polijā tikusi atcelta viņa uzstāšanās "Life Festival", pamatojot, ka mūziķa uzskati ir pretēji vērtībām, kas ir svarīgas festivāla rīkotājiem. Bregovičs šādu attieksmi novērtējis kā paranoisku. Viņš arī nav slēpis cieņu pret "Krievijas diženumu", bet neilgi pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā uzstājies Maskavā. 2023. gadā, jau pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, Bregovičam liegta iespēja iebraukt un uzstāties Moldovā. Kā skaidrojis Moldovas iekšlietu ministrs Adrians Efross, tas darīts drošības apsvērumu dēļ, jo Gorans Bregovičs ir "mākslinieks, kurš paudis prokrieviskus uzskatus un atbalstījis Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā".

Dzintaru koncertzālē plānotais Gorana Bregoviča koncerts ir atcelts.

Foto: Ekrānuzņēmums no "bilesuserviss.lv"

Jau 2015. gadā pēc savas uzstāšanās krievu okupētajā Krimā viņš teicis: "Man ir vienalga. Katrā ziņā mēs Balkānos vienmēr esam jutuši varenību, kas nāk no Austrumiem, no Krievijas." Kā uzsver Bregoviča koncertu organizētājs, koncertaģentūra "Stage 99", tagad, īsi pirms koncertturnejas, kuras laikā plānots uzstāties daudzās Eiropas valstīs, arī ASV, Jaunzēlandē, Austrālijā, viņš gan vēloties "skaidri un nepārprotami paust savu nostāju: 

"Viņš ir pret karu jebkurā tā formā un neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņš uzskata, ka mūzika jāizmanto, lai vienotu cilvēkus, nevis tos sašķeltu."

Sociālajos tīklos raisās diskusija par ārzemju kultūras personībām, kuru uzskati it kā atrodas "uz robežas", – izskan viedoklis, ka tie, kuri uzstājās Krimā pirms 2022. gada 24. februāra, parasti netiek nosodīti; aktīvāk vēršamies pret tiem, kas to dara pēc 2022. gada 24. februāra – Krievijas pilna mēroga uzbrukuma sākuma Ukrainai. Bregovičs šajā gadījumā īsti neatbilstot tam profilam, kas publiski atbalsta Krieviju. Taču publika varot ņemt vērā viņa rīcību, uzskatus un paust savu attieksmi, viņa koncertus neapmeklējot.

Ko lemj ministrija

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis lēmumu Orbakaiti un Bregoviču iekļaut "melnajā sarakstā" pamatojis ar drošības dienestu bažām. Valsts drošības dienesta vērtējumā Krievijas agresiju atbalstošu personu uzstāšanās Latvijā nav atbilstoša Latvijas nacionālās drošības interesēm, jo varot veicināt starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā.

"Pamatā šādu lēmumu var pieņemt Ārlietu ministrija (ne ar vienu nekonsultējoties) atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam: "Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona ("persona non grata"), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs." Zināma loma atbilstoši likumā noteiktajam ir arī iekšlietu ministram, sevišķi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Pēc Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanas Ukrainā arī kultūras ministrs rosināja ārlietu ministru lemt par to mākslinieku, kas uzstājās Krimas okupētajā teritorijā un pauda tiešu vai netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā un/vai Kremļa politikai attiecībā uz Ukrainu, un/vai Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes neievērošanu, iekļaušanu minētajā sarakstā," skaidro Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Ja atskatāmies notikumu attīstībā pirms iekļaušanas "melnajā sarakstā", tad, protams, Dzintaru koncertzāle Bregoviča un Orbakaites gadījumā tikai iznomātu telpas, tomēr – vai koncertzālei nav prakse sekot līdzi, kādu mākslinieku performancēm tā tiek izīrēta? Ir piemērs, kad teātra direktors pēc pamatīga skandāla atteicās izīrēt telpas – kā Nacionālā teātra direktors Māris Vītols izrādei "Ārprātīgo piezīmes" 2024. gadā. SIA "Dzintaru koncertzāle" valdes loceklis Guntars Ķirsis atbild, ka, "iznomājot telpas, koncertzāle ievēro vienlīdzības un tiesiskuma principus attiecībā pret visiem nomniekiem. Tās valde veic regulāru saziņu ar atbilstošām Latvijas Republikas iestādēm un rīkojas atbilstoši saņemtajai informācijai. Par biļešu tirdzniecību un saistībām pret patērētājiem pilnā apmērā ir atbildīgs pasākuma rīkotājs. SIA "Dzintaru koncertzāle" no savas puses ir rīkojusies atbildīgi un veikusi visas nepieciešamās darbības."

Orbakaitei ir arī nekustamais īpašums Lielupē, ko viņa mantojusi no Krievijas mākslinieka Borisa Moisejeva. 

Tieslietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments "Latvijas Avīzi" informē, ka ārzemnieka iekļaušana "melnajā sarakstā" neietekmē kustamā vai nekustamā īpašuma piederību.

Kā Igaunijā un Lietuvā

Kā informē "delfi.ru.lv", saskaņā ar Lietuvas parlamenta lēmumiem katrs Krievijas pilsonis, kurš plāno ierasties Lietuvā, tiek izvērtēts individuāli un pakļauts pastiprinātai kontrolei. Situācija ar Orbakaiti šajā ziņā nav standarta – viņa ir Lietuvas pilsone, bet likumos nav noteikti ierobežojumi cilvēkiem ar dubultpilsonību vai citas valsts pilsonību (ne Krievijas). Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā Kultūras ministrijai nav tiesību aizliegt, izvērtēt vai izmeklēt privātu organizatoru un viņu rīkoto pasākumu dalībnieku darbību. Ministrijai ir tiesības tikai aicināt uz šo izvērtēšanu, kā tas arī esot darīts Orbakaites gadījumā. Ja rīkotajiem pasākumiem ir kādas negatīvas sekas, atbildība gulstas uz organizatoru pleciem.

Kā ziņo "rus.delfi.ee", Igaunijā vēl pirms biļešu pārdošanas organizatori sūtījuši oficiālas prasības Kultūras ministrijai, Policijas departamentam un Robežsardzei ar mērķi iegūt apstiprinājumu Orbakaites iebraukšanas un koncerta norises iespējamībai. Tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas sākusies koncerta organizācija un biļešu pārdošana.

Vai ir domāts par kāda kopēja vismaz Baltijas valstu "melnā saraksta" veidošanu, ja, piemēram, pašlaik attiecīgais ārzemnieks nevar ieceļot un uzturēties Latvijā, bet var bez šķēršļiem to darīt Igaunijā un Lietuvā?

Tieslietu ministrija uz to atbild, ka "atbilstoši starptautiski atzītiem tiesību principiem katrai valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos valsts teritorijā, nepieciešamības gadījumā arī izraidīt ārzemnieku no tās. Līdz ar to ārzemnieka iekļaušana "melnajā sarakstā" ir katras valsts novērtējums attiecībā uz savas valsts teritoriju. Vieni un tie paši apstākļi var būt pamatā konkrētā ārzemnieka iekļaušanai vairāku valstu melnajos sarakstos. Iekšlietu ministrija nevar komentēt citu valstu lēmumus par ārzemnieku iekļaušanu vai neiekļaušanu tās "melnajā sarakstā"."

Tomēr atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Šengenas informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā, kā arī Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā noteiktajam, ir izveidots kopīgs mehānisms starp Šengenas dalībvalstīm (tajā skaitā arī Igauniju un Lietuvu) ārzemnieku iekļaušanai to ārzemnieku sarakstā, kuriem ir liegta ieceļošana un uzturēšanās Šengenas dalībvalstīs.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes