Kultūrzīmju izvēle: Ansis Cīrulis, Rīgas Grāmatu svētki u.c.

Savpato latvieti cildinot. "Tās mākslas ir kā alkohols. Reiz pie viņām pieradis un nodevies tām, nevar vairs atstāt. Ja arī citi neatzīst un nekā neatrod, tad tomēr pašam vajag spēt tā strādāt, lai sevī pats vērtības atrastu."

Šos zīmīgos vārdus 1921. gada pavasarī Parīzē rakstījis Ansis Cīrulis (1883–1942) – mūsu mākslas Meistars, latviešu grafiķis, lietišķās mākslas korifejs un Latvijas valsts karoga standarta un Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta autors. Sestdien, 4. novembrī, plkst. 20 un svētdien, 5. novembrī, plkst. 17 Dzintaru koncertzālē skanēs viņam veltīts muzikāls uzvedums "Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis", kurā uzstāsies aktieris Vilis Daudziņš, dziedātājs Jānis Šipkēvics (Shipsea), pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Radio kora solisti diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

Bet māksliniece Anna Heinrihsone ir izveidojusi ekspozīciju ar Anša Cīruļa mākslas darbu elementiem.

Ansis Cīrulis bija sapņotājs ar amatnieka tvērienu, kurš savā samērā īsajā radošajā mūžā paspēja radīt ļoti daudz mākslas darinājumu, arī griestaines Latvijas Valsts prezidenta akreditācijas telpām Rīgas pilī un atjaunotās freskas ar alegoriskajām figūrām Dzintaru koncertzāles vestibilā. Neaizmirstami smeldzīgi viņš atainojis Pirmo pasaules karu savā bēgļu ciklā. Cīruļa daiļrade, kas aptver plašu amplitūdu, ieguvusi nosaukumu – savpatais latviskums.

Ansis Cīrulis visu mūžu sapņoja par glezniecību un augsto mākslu, bet dzīves īstenība mākslinieku vilka pie zemes – traukiem, mēbelēm, sienu dekoriem. Šajā māksliniekā gluži kā savienojas divas personības – sapņotājs un reālists, kuras uzvedumā iemiesos Vilis Daudziņš un Jānis Šipkēvics.

Anša Cīruļa radošās personības stāsts tiks vēstīts ar laikabiedra, komponista Jēkaba Graubiņa mūzikas valodu un tautasdziesmu apdarēm. Abu mākslinieku darbos ikviena zīme un ideja ir aizrautīgi latviska, un tautasdziesmu lielumam katrs tuvojies ar sapņu pilnu pārliecību un ticību.

Uzveduma radošā komanda: muzikālais vadītājs Sigvards Kļava, režisors Pēteris Krilovs, libreta autore Nora Ikstena, scenogrāfe Anna Heinrihsone.

Tikšanās Rīgas Grāmatu svētkos. Piektdien un sestdien, 3. un 4. novembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgas Grāmatu svētkos tiksies dažādu paaudžu lasītāji, autori, mākslinieki un izdevēji.

Gaidāma liela literatūras daudzveidība – dažādu žanru grāmatas un izdevumi, sākot no praktiskās literatūras līdz vēstures un tulkotās literatūras spilgtāko autoru jaunajiem darbiem.

Ieva Saliete un "Sinfonietta Rīga". Sestdien, 4. novembrī, Latgales vēstniecībā "Gors" skanēs krāšņa koncertprogramma "Zviedru Mocarts un koncerts klavesīnam", ko atskaņos "Sinfonietta Rīga" un Ieva Saliete, bet pie diriģenta pults stāsies Normunds Šnē. Ievas Salietes vārds aizvadītajos gados Latvijā kļuvis teju par sinonīmu klavesīnam. Meistarību spodrinājusi senās mūzikas lietpratēju kalvēs Freiburgā un Bāzelē, jau labu laiku starptautisku koncertģeogrāfiju viņa savieno ar dzīvi gleznainajā Rēzeknes pusē. Programmā – arī Andra Dzenīša klavesīnkoncerta "Strēles" pirmatskaņojums.

Operstudijas "Figaro" jauniestudējumā "Polifēms. Versija" Ināras Sluckas režijā Polifēma lomā iejutīsies Rihards Millers (no kreisās) vai Artis Muižnieks.

Foto: Publicitātes

Polifēms un Galateja. 3., 7. un 9. novembrī plkst. 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē varēs piedzīvot JVLMA operstudijas "Figaro" jauniestudējumu "Polifēms. Versija" Ināras Sluckas režijā. To veidojusi profesionāļu komanda – arī scenogrāfs Aigars Ozoliņš, tērpu māksliniece Evija Dāboliņa, diriģents Artūrs Gailis, koncertmeistare Inguna Puriņa un mākslinieciskais vadītājs Viesturs Gailis. Lomās – Rihards Millers vai Artis Muižnieks (Polifēms), Laura Kancāne vai Paula Mihailova (Galateja), Liāna Muižniece (Līkasa), Andris Kipļuks vai Dainis Kalnačs (Akīds), kā arī Rīgas Doma kora skolas audzēkņi Jāzeps Kehris un Jurģis Pudulis.

Rīgas Grāmatu svētku izlase

Piektdien, 3. novembrī

• Plkst. 12 – atklās Dr. phil. Raivja Bičevska monogrāfiju "Viņpus cilvēka", kas apraksta cilvēka un pasaules attiecības modernitātē, kur sabiedrība rada pasauli pēc sava tēla un līdzības (LU Akadēmiskais apgāds).
• Plkst. 13 – tikšanās ar Haso Krulla eposa "Metrs un Dēmetra" atdzejotāju Guntaru Godiņu (Latvijas Rakstnieku savienība).
• Plkst. 14 – netradicionālu sarunu ar rakstnieci Māru Svīri par viņas jaunāko romānu vadīs literatūrzinātniece Bārbala Simsone (apgāds "Zvaigzne ABC").
• Plkst. 15 – "No saknēm uz galotnēm". Grāmatas autori Māra Mellēna un Andrejs Svilāns risinās sarunu par mūsu attieksmi pret kokiem (apgāds "Madris").
• Plkst. 16 – ārvalstu prozas tulkojumi latviešu valodā. Diskusija par itāļu rakstnieka Džākomo Macariolas grāmatu "Mans brālis ķer dinozaurus" (izdevniecība "Latvijas Mediji").
• Plkst. 17 – slavenā skandināvu romānu sērija "Millennium" sievietes skatījumā. Zviedru rakstniece Kārina Smirnofa par savu grāmatu "Meitene jūras ērgļa nagos" sarunā ar literāti Kristīni Ilziņu ("Zvaigzne ABC").

Plkst. 18 – Fokusā – Ukraina. Saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu par ukraiņu autoru eseju krājumu "Karastāvoklis" ("Dienas Grāmata").

Sestdien, 4. novembrī

• Plkst. 11 – rakstnieks Guntis Tālers ar literatūrzinātnieci Bārbalu Simsoni un literāti Kristīni Ilziņu runās par savu jauno romānu "Sestdienas kungs" ("Zvaigzne ABC").
• Plkst. 12 – Andrusa Kivirehka romāns "Lidojums uz Mēnesi" vēsta par kosmonauta lidojumiem uz Mēnesi un ceļu pie lidojumos iegūtajiem draugiem. Sarunā par to piedalās autors, tulkotājs Guntars Godiņš, kā arī Contra un Guntis Berelis (izdevniecība "Pētergailis").
• Plkst. 13 – grāmatas "Rīgas nākotnes vēsture" autors, arhitektūras vēsturnieks Jānis Lejnieks sarunā ar Rīgas pilsētas arhitektu Pēteri Ratas, pilsētplānošanas ekspertu Neilu Balgali un arhitektu Andi Sīli meklēs atbildes uz jautājumiem, kāpēc arhitektu un pilsētbūvnieku ieceres un plāni kļuva par vēsturi ("Zinātne").
• Plkst. 14 – "Jandāliņš". Dzejnieka Kārļa Vērdiņa jaunākā dzejas krājuma atvēršanas lasījums ("Liels un mazs").
• Plkst. 15 – grāmatas "Piestājot Indijā" autores Maijas Bērziņas un filozofijas un reliģijas vēstures pasniedzēja Valda Svirska saruna par Latvijas un Indijas dzīves paralēlēm ("Madris").
• Plkst. 16 – saruna ar filozofu Igoru Šuvajevu par oriģināleseju krājumu "Marginālijas" ("Neputns").
• Plkst. 17 – spirgtas un modernas vēsmas vai draudi grāmatu nākotnei? Uz sarunu par mākslīgā intelekta lomu grāmatu tapšanas procesā aicina Grāmatu kluba vadītāja Kristīne Pīkenena.