Dienvidkurzemes mednieku kopa (MK) "Metāls" pastāv kopš padomju laikiem un ir apaugusi ar savām tradīcijām, medību ieražām un kaļ arī zināmus plānus nākotnei. Kopa tika dibināta, pateicoties slavena un nu jau diemžēl zudībai nolemtā metālapstrādes uzņēmuma "Liepājas metalurgs" otrās maiņas darbinieku iniciatīvai. Un klubā joprojām ir metalurgi, kas atminas visu lielās ražotnes slavas spozmi.

Mednieku kopas jeb kluba samērā nesen amatā ieceltais vadītājs Normunds Maulics pats arī ir strādājis Metalurgā un pat paspējis izbaudīt tā dēvētos kaitīgos darbus. To cehu darbinieki pensijā gāja piecdesmit gadu vecumā. 

“Man par nelaimi vai laimi nācās tādos darbos strādāt tikai piecus sešus gadus. Līdz ar to agro pensiju nenopelnīju, bet arī veselību nesabojāju. Liepājas metalurgā strādāja diezgan daudz mednieku. Es pats biju velmētavā, bet mūsu kluba bijušais šefs, nu jau nelaiķis Reinholdu Andris strādāja martenā. Dzīve mūs saveda kopā. Abi strādājām otrajā maiņā un medīt varējām brīvdienās,” uzsākot savu gana ilgo stāstu, saka Normunds.


Medību platības


Mednieku kluba Metāls platības ir līdzās Dunikas purvam Nīcas pagastā. Tā ir unikāla vieta un savdabīga ekosistēma. Dunika jeb Tīrpurvs ir septiņus tūkstošus gadu vecs. Tam ir raksturīga klaja ainava ar akačiem, neparasta izskata mazām priedītēm, kas patiesībā ir vairākus simtus gadu vecas, un seniem sūnājiem. Dunikas purvā migrācijas laikā apmetas putni, dzīvo aļņi, bet vilki izvēlas to kā drošu dzīves vietu, kur laist pasaulē jauno paaudzi. Arī mednieki apstiprina, ka purvā vilku ir daudz, taču nomedīt tos ļoti grūti, tādēļ šī vieta ir kā tāds vilku rezervāts, kas uztur un papildina vietējo plēsēju populāciju.


Būdams kluba biedrs kopš 1994. gada, Normunds dzīvojis līdzi visām pārmaiņām un izaugsmei. “Es pārnācu no armijas mājās un sāku strādāt Metalurgā, kur kolēģi iepazīstināja ar Andri Reinholdu. Tad es jau biju medniekos iestājies un sāku medīt. No tās baltās dieniņas līdz šai pašai dienai esmu šī kluba biedrs,” atklāj Normunds.