"Balttour 2025" — ceļvedis neiepazītajā

No 7. līdz 9. februārim Ķīpsalā risinājās kārtējā tūrisma izstāde "Balttour" – gada nozīmīgākais nozares pasākums, kurā tūrisma uzņēmējiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm dota iespēja satikt savu mērķauditoriju, bet ceļotājiem – sameklēt jaunus atpūtas galamērķus, vēl neredzētus apskates objektus un saņemt atlaides ceļojumu rezervēšanai izstādes laikā.

"Balttour 2025" rīkotāju sniegtā informācija liecina, ka šajā tūrisma izstādē piedalījušies 310 uzņēmumi no 27 valstīm, un trīs dienu laikā to apmeklējuši vairāk nekā divdesmit tūkstoši interesentu, tostarp aptuveni pieci tūkstoši tūrisma profesionāļu.

Vērojumi un tendences

Izstādi "Balttour 2025" apmeklēju profesionāļu laikā. Pirmā stunda līdz oficiālās atklāšanas brīdim bija mazliet klusāka, taču pēc tam apmeklētāju netrūka, lai gan līdz pusdienlaikam ieejas biļetes bija trīsreiz dārgākas. Tātad interese par ceļojumiem nav zudusi un cilvēki izvēlas par to domāt sev ērtā laikā.

Pirmais iespaids – gadu no gada izstāžu hallē paliek arvien vairāk brīvu vietu un jau sāk aizmirsties, ka reiz tūrisma gadatirgus notika divās hallēs, kur viena no tām bija atvēlēta tikai Latvijas apceļošanai. 

Nu mūsu valsts novadi draudzīgi dala telpu ar lietuviešiem, igauņiem un pašmāju un ārzemju tūroperatoriem. Šāda situācija skaidrojama gan ar pandēmijas sekām, gan globalizāciju. Arī ar tūrisma tirgus stabilizēšanos, piemēram, tūrisma firmas "Impro ceļojumi" un "Marko Polo" ir ieguvušas pietiekami lielu pastāvīgo klientu loku, lai dalība "Balttour" tām vairs nebūtu nepieciešama.

Ķīnas stendā ikviens varēja pielaikot krāšņos ķīniešu tradicionālos tērpus.

Foto: Zigmunds Bekmanis / Latvijas Mediji

Šoreiz pašā centrā uzmanību pievērsa Ķīnas stends, kas piesaistīja ar iespēju redzēt savu vārdu uzrakstītu uz grāmatzīmes ar ķīniešu hieroglifiem. Plaši pārstāvētas bija arī Slovākija, Melnkalne, Moldova un Gruzija, kā arī Indija. Ieradies bija pat eksotiskās Āfrikas valsts Ugandas pārstāvis, kurš piedāvāja doties aizraujošos safari braucienos, sekot šimpanzēm un gorillām, vērot putnus, kāpt kalnos un braukt ar laivām putojošajos Baltās Nīlas ūdeņos.

Izstādē piedzīvojumus dabā ceļotājiem piedāvāja pārstāvis no Ugandas.

Foto: Zigmunds Bekmanis / Latvijas Mediji

Latvijas tirgū strādājošā lielā tūroperatora "Tez Tour" stendā varēja satikt nacionālās lidsabiedrības "Air Baltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, kurš iepazīstināja ar jaunumiem avioceļošanā no Rīgas, bet "Cruiselines Latvija" stendā – dabūt atlaides pasaulē populārākajiem kruīzu maršrutiem, tostarp no Amerikas.

Novēroju, ka stendos līdzi ņemamo informatīvo materiālu daudzums ir sarucis un apmeklētāji vairs nestaigā apkārt ar bukletiem piebāztiem maisiņiem, kas liecina par jau vērā ņemamu ceļošanas pieredzi un mērķtiecību galamērķu izvēlē. Izņēmums bija Polija, tās ziemeļu reģions Podlase (Augustova, Suvalki, Bjalistoka), kuras pārstāvji piedāvāja ļoti plašu tūrisma materiālu klāstu, taču diemžēl interese nebija liela.

Līdztekus tūrisma piedāvājumiem norisinājās daudzveidīga pasākumu programma uz izstādes galvenās skatuves, kurā noteikti jāizceļ ceļotāju stāstu sērija. 

Tajā ar saviem piedzīvojumiem un atklājumiem dalījās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, viņu vidū reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, TV personība Kristīne Garklāva, tūrisma eksperts Juris Smaļinskis, "ReTV" raidījuma "Ceļot bez robežām" producents Ivars Cīrulis un citi.

Mainoties pasaulei, mainās tūrisms

Kā ik gadu izstādē netrūka arī pārtikas mājražotāju un tika pasniegtas "Gada cilvēks tūrismā 2024" balvas, tostarp kā aizvadītā gada labākā tūrisma informācijas centra vadītāja to saņēma Inese Turkupole-Zilpure no Bauskas.

Šīs balvas iedibinātājs pirms divdesmit gadiem "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs atzina, ka šobrīd mums trūkst prāmju līniju, kas būtiski ietekmē tūrisma attīstību Latvijā. Nesen notikušas arī izmaiņas tūrisma pārvaldē – tūrisms nonācis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) paspārnē, ko tagad pārstāv Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļa. "Pašlaik nav skaidrs, cik liels būs finansējums šim departamentam, kura mērķis ir attīstīt Latvijas tūrisma produktus un pakalpojumus, celt to konkurētspēju, kā arī padarīt Latviju starptautiski atpazīstamu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi," bažīgs ir A. Mackevičs.

Viņš norāda, ka aktīvi darbojas visu Latvijas novadu tūrisma asociācijas, bet īstas tūrisma nozares pārvaldības valstiskā mērogā nav un tādas pietrūkst arī Baltijas līmenī, bet ar Lietuvu un Igauniju mums nevajadzētu konkurēt tālo ārvalstu tūristu piesaistīšanā, jo, piemēram, Spānijas, Itālijas, Francijas ceļotājiem kā galamērķis daudz pievilcīgāka būtu Baltija, nevis katra Baltijas valsts atsevišķi.

Izmantojot iespēju, izstādes dienās Ķīpsalā norisinājās arī kontaktbirža ienākošā tūrisma profesionāļiem, kas šogad pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā četrdesmit ārvalstu tūrisma operatoru, 

kuri aktīvi iepazinās ar Latvijas tūrisma piedāvājumu, veidojot jaunas sadarbības un darījumu iespējas.

Ar muzicēšanu Zemgali izstādē atbalstīja Igo, kurš ceļotājus aicināja uz savu mūzikas un mākslas centru "Ceplis" Bauskas novadā.

Foto: Zigmunds Bekmanis / Latvijas Mediji

Labi tepat Latvijā

"Tūrisma situāciju Latvijas novados vērtēju pozitīvi, jo pandēmijas laikā daudzi uzņēmēji, tostarp restorāni, pārcēla savu biznesu uz laukiem. Nedaudz pieticīgāk pagaidām izskatās Latgale, taču tas ir tikai laika jautājums," ir pārliecināts "BalticTravelnews.com" direktors. "Arī Latgalē ir daudz skaistu piļu un muižu, kas tiek atjaunotas. Turklāt lielie zemes īpašnieki, nostabilizējuši lauksaimniecības produktu ražošanu, sāk domāt par visdažādākajiem tūrisma piedāvājumiem, lai izveidotu darba vietas saviem ģimenes locekļiem."

Aivars Mackevičs uzsver, ka tūrisma attīstību mūsu valstī lielā mērā bremzē ne visai labi organizētā sabiedriskā transporta sistēma, tādējādi veicinot autotūristu skaita pieaugumu, kas palielina avāriju risku uz ceļiem. 

"Ja gribam, lai attīstītos Latvijas reģioni, valstiskā līmenī ir jādomā par ātrgaitas automaģistrālēm, pa kurām ātri un droši nokļūt tālākos galamērķos ārpus Rīgas. 

Pagaidām ceļu infrastruktūra pie mums attīstās nevienmērīgi par labu galvaspilsētai un tās tuvākajai apkaimei, un nevilcinoties to vajag mainīt."

Iepazīstoties ar Latvijas novadu tūrisma piedāvājumu, varu apliecināt, ka tas ir plašs un daudzveidīgs un spēj apmierināt visdažādāko interešu grupas. Jāņem gan vērā, ka arī lauku tūrismā viss ir mainībā – ir apskates un izklaides vietas, kas rodas no jauna, bet ir arī tādas, kas vairs neuzņem ceļotājus. Asociācijas "Lauku ceļotājs" tūrisma eksperts Juris Smaļinskis atklāja, ka turpinās Mežtakas – garo distanču pastaigu takas – pilnveidošana, atsevišķus posmus pielāgojot cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem, bet Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts – ka nu ceļotājiem pielāgots vēl viens zaļo dzelzceļu maršruta posms pāri Latvijas–Igaunijas robežai no Rūjienas līdz Meizakilai.