No 2027. gada vairākas kategorijas varētu izslēgt no izdienas pensiju sistēmas

No 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, šodien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.

Siliņa norādīja, ka jābūt diskusijai par to, kurās nozarēs izdienas pensiju sistēmu saglabāt, bet kurām būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, ar esošo algu palielināšanu vai ar īpašām riska piemaksām. 

"Galvenais secinājums - tā kā vecuma pensijai ir palielināts vecums, tad arī izdienas pensijām būtu jāpalielina vecums gan paša stāža ziņā, gan arī tajā, cik būtu jāstrādā ilgāk," teica viņa.

Premjere arī uzsvēra, ka izmaiņas neattiektos uz tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas jau ir sistēmā. "Neko viņiem neatņems," solīja Siliņa. Vienlaikus no 2027. gada varētu būt kategorijas, kuras vairs varētu nekvalificēties izdienas pensijām, bet tie būtu cilvēki, kuri sistēmā sākuši strādāt "no nulles".

Tai pašā laikā, ja tiks pieņemts lēmums par izdienas pensiju vecuma un stāža palielināšanu, tas no 2027.gada attieksies uz visiem, kuri jau šobrīd ir sistēmā. "Ja mums jārēķina, ka tikai pēc 20 gadiem kaut kas stātos spēkā, tad budžets to nevarēs samaksāt," teica Siliņa.

Tomēr viņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija - šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.

Valsts kanceleja uz šodienas sēdi bija sagatavojusi prezentāciju, kurā klāstīts, ka, sākot ar 2027. gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt diplomātus, paredzot piemaksu par dienesta laiku augsta riska valstīs, kā arī prokurorus un tiesnešus, paredzot viņiem speciālo pensiju, un arī baleta, cirka, kora, orķestru māksliniekus, teātra un leļļu teātra aktierus un solistus vokālistus, paredzot viņiem atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā. Attiecībā uz tiesu varu, valdība varētu sniegt rekomendāciju šādai diskusijai Saeimā.

Prezentācijā arī piedāvāts izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka visus amatus un profesijas, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru (ikdienas) veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus.

Tiek piedāvāts noteikt, ka izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet tam jāveido ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža. Vienlaikus tiek rosināts saglabāt nosacījumu, ka izdienas pensija tiek maksāta līdz vecuma pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim.

Valsts kanceleja gan uzsver, ka minētais neattiektos uz pašreizējiem izdienas pensiju saņēmējiem.

Valsts kancelejas prezentācijā arī piedāvāta pakāpeniska izdienas stāža palielināšana par pieciem gadiem - ik gadu par sešiem mēnešiem. Tāpat piedāvāta minimālā izdienas pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana - par pieciem gadiem (desmit gadiem prokuroriem) - ik gadu šo vecumu ceļot par sešiem mēnešiem.

Vienlaikus rosināti izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumi, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos divus darba mēnešus.

Izdienas pensiju sistēmas reformas laika grafiks nosaka, ka Valsts kancelejai līdz šā gada 19. augustam jāsagatavo reformas pamatojuma un piedāvājuma izklāsts. Savukārt līdz septembrim attiecīgajām nozaru ministrijām un Valsts kancelejai jāsagatavo nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos iesniegšanai budžeta likumprojektu paketē "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

Savukārt līdz 2027. gada 1.janvārim ministrijām būs jānodrošina iekšējo normatīvo aktu aktualizēšana un IKT sistēmu pielāgošana reformas īstenošanai.

Valsts kanceleja skaidro, ka 1998. gadā tika veikta izdienas pensiju sistēmas reforma. Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta tika paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām.

Pakāpeniski personu loks tika paplašināts, un šobrīd izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta, papildu iepriekš minētajām, tiek piešķirtas arī prokuroriem (no 2000. gada), Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām (no 2004. gada), valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem (no 2005. gada), tiesnešiem (no 2006. gada), diplomātiem (no 2007. gada), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām (no 2009.  gada), Valsts drošības dienesta un Militārās drošības un izlūkošanas dienesta amatpersonām (no 2015.gada), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem (no 2016. gada).

Minētajām kategorijām atšķiras gan pensionēšanās vecums, gan izdienas stāžs. Prokuroriem, KNAB amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un valsts drošības dienestu amatpersonām pensionēšanās vecums šobrīd noteikts 50 gadi, bet izdienas stāžs - 20 gadi. Militārpersonu pensionēšanās vecums ir 45 līdz 65 gadi, bet izdienas stāžs 15 līdz 20 gadi, bet valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem pensionēties iespējams jau starp 38 un 55 gadiem, bet izdienas stāžam jābūt desmit līdz 30 gadiem.

Diplomātiem un NMPD darbiniekiem izdienas pensionēšanās vecums ir 55 gadi, bet izdienas stāžs - 20 gadi, tiesnešiem - 65 gadi ar izdienas stāžu 20 gadi.

Vidējais vecums, kādā personas devušās izdienas pensijā laikā no 2011. gada līdz 2024. gadam, bijis 49,7 gadi.

Savukārt izdienas pensijas valstij pērn izmaksājušas 115,9 miljonus eiro, neieskaitot izdienas pensijas valsts drošības dienestu amatpersonām. Piecu gadu laikā - kopš 2020.gada - izmaksas augušas par 46,3 miljoniem eiro.

Valsts kanceleja pie būtiskākajām pašreizējās izdienas pensiju sistēmas nepilnībām minējusi to, ka pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi ir veidoti situatīvi, ar konkrētu motivāciju un nav pārskatīti, mainoties apstākļiem.

Tāpat pašreizējo sistēmu regulē nozares normatīvie akti, kas ir vēsturiski novedis pie situācijas, ka izdienas pensijas saņēmējiem ir dažādi izdienas pensijas saņemšanas nosacījumi, norāda Valsts kanceleja. Tāpat tā atzīmē, ka patlaban izdienas pensijas izmaksa tiek turpināta, arī sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, no valsts budžeta sedzot starpību starp vecuma un izdienas pensiju, ja izdienas pensija ir lielāka.

Tiek arī izcelts, ka izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem, kas rada būtiski atšķirīgus izdienas pensijas apmērus starp iestādēm, un šī pieeja nav salīdzināma ar pieeju vecuma pensiju apmēra noteikšanā no iemaksām visā nodarbinātības ciklā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu.

Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem - līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.